Aliens

Zvaigžņu kari

Ar šādu apzīmējumu domātas militārās aktivitātes, kuras Zemes iedzīvotāji iznesuši orbītā ap Zemi un, iespējams, izvērsīs arī tālāk kosmosā. Līdz ar pirmajiem cilvēces soļiem kosmosā, par šo pētījumu apmaksātājiem un pat virzītājiem kļuva galvenokārt dažādu valstu militārie resori. Tas tādēļ, ka pirmie ZMP tika uzskatīti par labu veidu kā spiegot pretiniekus.

Pirmo konkrēto soli "kosmiskā militārisma " virzienā veica padomjkrievi, kas 1975.gadā savā bruņojumā iekļāva ZMP notriekt spējīgās raķetes "Ciklons."

SAI programmas atvēršana. 1983.gada 23.martā ASV prezidents R.Reigans paziņoja par lēmumu realizēt Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu (SAI), kas sarunvalodā iegājās kā "zvaigžņu karu" programma.
Tās uzdevums bija nosargāt ASV teritoriju no iespējama krievu starpkontinentālo balistisko raķešu trieciena. Tehniski SAI paredzēja izvietot orbītā ap Zemi militāras nozīmes ZMP tīklu, kas spēktu pamanīt ienaidnieka raķešu startu, izsekot to trajektorijas un galu galā spētu tās iznīcināt ar superjaudīgu lāzeru palīdzību pirms Amerikas krastu sasniegšanas. Tomēr SAI sakarā ASV būtiski palielināja militāros izdevumus. Tikai 1984.gadā vien militārajām vajadzībām tika iztērēti 26,8 % federālā budžeta jeb 228 miljardi dolāru.

Krievu dalība kosmiskā bruņojuma sacensībā. Lai vai kā, tomēr krievi sparīgi iesaistījās šajā kosmiskajā bruņošanās sacensībā. kosmiskajai izlūkošanai pa PSRS perimetru izbūvēja milzu radaru sistēmu, no kuriem viens - 117 m augtais Skrundas lokators, tika uzcelts arī pie mums, Latvijā.
Jau no paša sākuma krievi saprata, ka nespēs aizsargāt pret raķetēm visu savu teritoriju, tādēļ līdz PSRS sabrukumam paguva izstrādāt vien Maskavas pretraķešu vairogu A-135.

SAI programmas slēgšana. 1999.gada decembrī ANO ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kas aicināja ASV atteikties no "zvaigžņu karu" programmas. pret rezolūciju nobalsoja pati ASV, Izraēla, Albānija un Mikronēzijas Federatīvās valstis. Tomēr ASV nācās piekāpties. Tas gan kļuva iespējams tādēļ, ka tās globālā pretiniece PSRS bija sabrukusi un pienākumu un tiesību pārmantotāja Krievija nebija spējīga nopietni apdraudēt ASV.

Kosmiskās bruņošanās sekas. Paredzētās programmas realizācija bija ārkārtīgi dārga, un tā arī nekad nav tikusi veikta pilnībā. Tādēļ ir atklāts jautājums par to, cik liela daļa blefa tajā bija ar mērķi saimnieciski graut PSRS ekonomiku. Tā bija vērsta pret PSRS un, iespējami, bija viens no krievu impērijas sabrukuma iemesliem, lai gan tā arī netika realizēta.
Ietekme uz PSRS ekonomiku bija graujoša. Lielo tēriņu dēļ XX gs. 80.gadu vidū Krievijas impērijā tika apturēti daudzi lielie projekti - BAM būve, arī Daugavpils HES un Rīgas metro būve pie mums. Daudzviet sāka trūkt pārtikas un pirmās nepieciešamības preču. Tā ka ekonomiskās grūtības izvērsās politiskā nestabilitātē un bija viens no, varmūt pat galvenais - iemesls PSRS sagrūšanā.

"Zvaigžņu karu" virzītais ZT progress. Grandiozā finasējuma dēļ kosmiskā bruņošanās kļuva par jaudīgāko dzinuli pēc II Pasaules kara zinātnes attīstībā. Raķešu ātrums sasniedza 5 km/s, tādēļ to trajektoriju analīzei bija nepieciešami ļoti ātras darbības datori. Tie uzskatīts, ka tieši tā tika izveidoti leģendārie Silicon Graphics  datori, kas pēc atslepenošanas radīja īstu apvērsumu medicīnā, mākslā un inženierzinātnēs.

Šodienas kosmiskā bruņošanās.
ASV. Lai gan programma tika slēgta, ASV militāristi līdz pat šim brīdim izstrādā pretraķešu aizsardzības programmas, kas kā bāzi izmanto Zemes orbītu vai Mēness virsmu. Galvenie tādu programmu mērķi ir kontrolēt kosmisko telpu ap Zemi, kā arī pretinieka objektu iznīcināšanas iespēja uz Zemes virsmas. Kopš 2001.gada ASV ir pilnībā aizvietojusi SAI programmu ar pretraķešu sistēmas vairoga izstrādi. Šai jaunajai programmai jāpasargā ASV un tās stratēģiskie partneri no raķešu uzbrukumiem. Jaunās amerikāņu aktivitātes izsauca krievijas protestus, tādēļ 2011.gada 5.martā ASV paziņoja, ka piekrīt daļēji iepazīstināt krievus ar to.
Krievija. Joprojām darbojas Maskavas pretraķešu vairogs A-135, kas aizsargā pasaulē lielākās valsts galvaspilsētu ar 20 miljoniem cilvēku (~14 % valsts iedzīvotāju).

"Zvaigžņu karu" programmas pret citplanētiešiem. Reigans Zvaigžņu karu projektu minējis kā iespējamu līdzekli pret "citplanētiešu" intervenci.

Incidents bāzē S-4. Pirms laba laika uzrakstītajā esejā „Sazvērestība- slepena vienošanās ar citplanētiešiem?” minēju faktus par ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera 1954.gadā noslēgto separāto vienošanos ar Pelēčiem un tā sekām. Ne viss gāja gludi kā bija iecerēts. Drīz vien amerikāņu militāristi aptvēra, ka citplanētieši Eizenhaueru piemānījuši (1955.gads). To droši vien saprata arī pats Eizenhauers. Kas bija noticis? Visā pasaulē, ieskaitot ASV, tika atrasti sakropļoti dzīvnieku līķi ar briesmīgu operāciju pēdām. Tas jau nebūtu nekas, taču tika atrasti arī baismīgi sakropļoti cilvēku līķi.
Amerikāņu zinātniekiem, kuri strādāja kopā ar citplanētiešiem, drīz vien radās aizdomas, ka eksperimentu mērķis ir radīt hibrīdu rasi, kurai jākļūst par Zemes valdnieci. Tika dota pavēle atbrīvot lielu citplanētiešu nolaupīto cilvēku grupu. Bāzē S-4 izraisījās bruņota sadursme starp citplanētiešiem un bāzes apsardzi un specvienību. Amerikāņu ieroči, pat paši modernākie, izrādījās bezspēcīgi pret citplanētiešu ieročiem. Sadursmē gāja bojā ap 60 cilvēku.

Zvaigžņu karu ieroči. Pēc šī notikuma sākās runas par iespējamo citplanētiešu iebrukumu. Šo iespējamību pieļāva arī ASV ģenerālis Duglass Makarturs. Ģenerālis ASV armijas štābu sanāksmē 1955.gadā, nepieminot nekādas vienošanās, paziņoja: „Pasaules nācijām būs jāapvienojas, jo nākamais karš būs starpplanētu karš. Zemes nācijām tuvākajā nākotnē būs jāveido vienota fronte pret agresīvo citplanētiešu rasu masu iebrukumu.”
Vienā no Majestic-12 grupas sanāksmēm amerikāņu zinātnieks, ūdeņraža bumbas tēvs, Eduards Teilors piedāvāja izstrādāt kosmisko ieroču sistēmu, kuru varētu pielietot karā ar citplanētiešiem, ja viņi gadījumā uzbruktu. Šī ideja senātā tika formulēta kā Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva - aizsardzība pret PSRS ballistiskajām raķetēm.
Šis iniciatīvas rezultātā tapa izstrādāti arī lāzera ieroči.
Amerikāņu konstruktoriem izdevās pat radīt speciālu lāzera ieroci „Top-2,” ar kuru bija iespējams uzbrukt NLO.

„Melnais zirgs.” Izdevība izmēģināt jaunā ieroča efektivitāti amerikāņiem radās Dienvidāfrikas republikā (DĀR) 1989.gadā. Nezināms lidojošs objekts lielā ātrumā ielidoja DĀR gaisa telpā. No gaisa karaspēka bāzes pacēlās divi iznīcinātāji Mirage, kas no eksperimentālā lāzera „Top-2” (vai „Tor-2”) uz NLO atklāja uguni. Lāzera ieroča „Top-2” apšaudes rezultātā tika caursista NLO enerģiskā aizsardzība un tas, ātri zaudēdams augstumu, nokrita tuksnesī 80 km attālumā no robežas ar Botsvānu.
Šis notikums (un sudrabainā diska tālākais liktenis) ir aprakstīts slepenā dokumentā ar kodētu nosaukumu „Melnais zirgs”; dokuments izpildīts uz DĀR gaisa karaspēka veidlapas ar norādi „Sevišķi slepeni”.
Lūk, dokumenta „Melnais zirgs” saturs:
 „Pilnīgi slepeni - nav paredzēts izplatīšanai. Kara gaisa spēku izlūkdienesta dokuments, 1989.gada 7.maijā.
Saturs: notikums, kuģa un humanoīdu apraksts, slēdziens.
1989.gada 7.maijā plkst. 13:45 jūras fregate sūtīja uz Keiptaunu radiogrammu par atklāto NLO objektu. Pāri Ziemeļrietumu Āfrikai tas lidoja ar 9203 km/h lielu ātrumu, gaisa telpā tas ielidoja 13:52.
Radiokontakta mēģinājumi neizdevās. Divi iznīcinātāji mēģināja tam aizsteigties garām, bet objekts mainīja kursu un attīstīja tādu ātrumu, kāds kara lidmašīnām nav iespējams. 13:59 eskadras komandieris ziņoja, ka NLO esot fiksēts vizuāli. Bija dota pavēle lietot ieročus un no eksperimentālā lāzera atklāt uguni. Pilots pavēli izpildīja.
Komandieris ziņoja, ka pie objekta redzējis divus žilbinošus uzliesmojumus, un tas sācis novērsties no pamatvirziena. 14:02 ziņots, ka objekts ar ātrumu 60 km/stundā zaudē augstumu, tad - objekts ietriecās zemē - 80 km uz ziemeļiem no Dienvidāfrikas Republikas un Botsvanas. Bija pavēlēts komandierim riņķot virs šīs vietas, kamēr ieradīsies meklēšanas grupa.
Notikuma vietā tika atklāts krāteris 150 metru diametrā un 12 metru dziļumā, kā arī diskveida objekts sudrabainā krāsā, kas 45 grādu leņķī iedzīts krātera sienā. Smiltis un akmeņi apsvilināti.
Intensīvais magnētiskais un radiācijas lauks ap objektu sabojāja visu meklēšanas komandas radiolokācijas aparatūru.
Objekts nosūtīts uz Gaisa karaspēka slepeno bāzi, avārijas vieta ar smiltīm aizbērta.
Gaisa kuģa tips un izcelsme nav zināma, garums aptuveni 20 metru, augstums - ap 10 metru, svars - 50 tonnu. Konstrukcijas materiāls nav zināms.
Ārējais apvalks bez plīsumiem, nekādas iekšējas vai ārējas šuves netika konstatētas, nav zināms arī enerģijas avots.
Iespējams, ka avārija notikusi lāzera ieroču „Tor-2” (Top-2) apšaudes rezultātā. Objekta apskates laikā atskanēja plaukšķis, sānos atvērās kāda sprauga, taču lūka - iestrēga. Vēlāk to atvēra. Uzradās divi humanoīdi sudrabainos, cieši pieguļošos kombinezonos, viņus nogādāja medicīnas centrā. Gaisa kuģis novietots sterilos apstākļos.
Humanoīda medicīniskās apskates slēdziens: augums - 1 metrs un 50 centimetri, sejas krāsa - pelēki zilgana, āda līdzena un tvirta, ne uz galvas, ne citās ķermeņa daļās matu nav. Salīdzinājumā ar cilvēku - galva ir milzīga, galvaskausa forma - izstiepta, acis lielas, šķības uz sāniem, redzokļi nav saskatāmi, deguns - divi mazi caurumiņi, mutes vietā - divas mazas šķirbas, bez lūpām, ausis nav atrastas, rokām - trīs pirksti ar plēsoņām līdzīgiem nagiem.
Humanoīdi mitinās gaisa karaspēka bāzes sestajā līmenī.” 

Saites.
Ārpuszemes civilizācijas.