Ziemeļkoreja
Valsts Korejas pussalas ziemeļu daļā, visdespotiskākais komunistiska tipa režīms pasaulē, pilnīga Aizspogulija.
Galvaspilsēta - Phenjana (Pyongyang).
Tūristam. Iekļūšana valstī iespējama tikai caur divām tūrisma firmām, no kurām viena atrodas Pekinā. Pierobešas zona ar Ķīnu ir ārkārtīgi apsargāta. Ekskursiju programma valstiski apstiprināta, nekāda brīva pastaigāšanās pa ielām nav paredzēta.
Vēsture.
Japānas okupācijas laiks (1910.-1945.g.).
Korejas pussalu no Japānas koloniālās okupācijas 1945.gadā vienlaikus atbrīvoja ASV un PSRS. Ziemeļos no 38.paralēles japāņu karaspēks padevās krieviem, bet dienvidos - amerikāņiem. Sākotni Korejas pussalas sadalīšana divās okupācijas zonās tika uztverta kā pagaidu pasākums, taču Aukstā kara sākums apturēja Korejas valsts atjauošanas procesu.
Ziemeļkorejas izveidošanās. 1948.gada maijā dienvidos no 38.paralēles ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika pasludināta Korejas Republika. Par valsts vadītāju kļuva bijušais Vašingtonas universitātes pasniedzējs un amerikāniski noskaņotais Lī Sin Mans. Tika propagandēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko negribēja samierināties ziemeļnieki. Tādēļ tie 1948.gada vasarā organizēja Korejas Augstākās tautas sapulces vēlēšanas, un to rezultātā 9.septembrī proklamēja Korejas Tautas demokrātisko republiku ar Kim Ir Senu priekšgalā. PSRS kategoriski nepiekrita brīvām vēlēšanām, jo saprata ka tā zaudēs ietekmi Korejā (Ziemeļkorejā dzīvoja tikai 1/3 korejiešu). Tādejādi korejiešu nacionālā sašķeltība radās un ir noturējusies klīdz mūsdienām tieši šādas PSRS/krievu nostājas dēļ - Aukstā kara mantojums tiešā un pārnestā nozīmē.
Korejas karš (1950.-1953.g.). Abas korejiešu valstis neatzina viena otru, un orientējās uz Korejas apvienošanu ar spēka palīdzību, kas izraisījā tā dēvēto Korejas karu. 1953.gada 27.jūlijā tika panākts pamiers, bet miera līgums tā arī nav noslēgts. Sporādiskas sadursmes vairākkārt gandrīz novedušas pie jauna militāra konflikta.
1967.gada 19.janvārī Ziemeļkorejas artilērijas vienības apšaudīja Dienvidkorejas karakuģi Dangpo, kas patrulēja Dzeltenajā jūrā. Kuģis nogrima, bojā gāja 39 no 70 apkalpes locekļiem.
1968.gada 21.janvārī 31 desantnieks no Ziemeļkorejas iekļuva Dienvidkorejas prezidenta Paka Čon Hi rezidences teritorijā ar nolūku nogalināt viņu. Drošībnieki nogalināja 29 no tiem.
1976.gada 18.augustā ziemeļkorejiešu karavīri uzbruka darba brigādei, kas mēģināja nocirst koku demilitarizētā zonā. nogalināja divus ASV karavīrus.
1983.gada 9.oktobrī Ziemeļkorejieši sarīkoja sprādzienu mauzolejā Mjanmas toreizējā galvaspilsētā Jangonā, kad tur viesojās Dienvidkorejas prezidents Čons Du Hvans. Viņš izdzīvoja, bet 21 cilvēks zaudēja dzīvību.
1987.gada 29.novembrī divu Ziemeļkorejas aģentu ievietota bumba Dienvidkorejas lidsabiedrības Korea Air pasažieru lidmašīnā eksplodēja virs Andamānu jūras, nogalinot visus 115 cilvēkus, kas atradās uz borta. Aģenti Bahreinā mēģināja noindēties ar cianīdu, lai netiktu notverti, bet viena no viņiem - Kima Hjon Hi - izdzīvoja.
1996.gada septembrī Ziemeļkorejas zemūdene, kas devās spiegošanas uzdevumā, uzskrēja uz sēkļa netālu no Dienvidkorejas pilsētas kanninas. gandrīz visi zemūdeni pametušie 25 apkalpes locekļi tika nogalināti 45 dienas ilgušajā tvarstīšanā.
1999.gada 15.jūnijā abu valstu karakuģi iesaistījās kaujā Dzeltenajā jūrā. Nogrima viena Ziemeļkorejas torpēdlaiva, bet 3 patruļkuģi tika pamatīgi bojāti. Ziemeļkoreja zaudēja apmēram 50 jūrniekus.
2002.gada 29.jūnijā jūras kaujā Dzeltenajā jūrā nogrima dienvidkorejas patruļkuģis, dzīvību zaudēja 6 cilvēki.
2010.gada 26.martā Dienvidkorejas fregate Cheonan nogrima Dzeltenajā jūrā netālu no robežas ar Ziemeļkoreju. Gāja bojā 46 jūrnieki. Starptautiskā izmeklēšanas komisija secināja, ka korvete ir torpedēta no Ziemeļkorejas zemūdenes, bet Phenjana apsūdzības noraidīja.
2010.gada 23.novembrī Ziemeļkoreja apšaudīja Dienvidkorejai piederošu salu Dzeltenajā jūrā, nogalinot divus karavīrus un divus civiliedzīvotājus.
2015.gada 21.augustā Ziemeļkorejas "vadonis" Kimčenuns pavēlēja mobilizēt karavīrus uz robežas ar Dienvidkoreju pēc tam, kad dienu iepriekš bija notikusi reta artilērijas šāvienu apmaiņa.
Ziemeļkorejas diktatori:
Kima Ir Sena valdīšana (?-1994.g.). Ziemeļkorejas dibinātājs. Nomira 1994.gadā.
Objekti.
Atdusas vieta. Kumsusanas memoriālā pils Phenjanā. Atdusas še kopš 1995.gada.
Kim Čen Ira valdīšana (1994.-2011.g.).
Radniecība. Tēvs – Kims Ir Sens. Dēls – Kims Čen Uns (no trešās laulības).
Valdīja 17 gadus.
Daudzi vēsturnieki uzskata, ka viņs dzimis Krievijā.
Viņa nesaprātīgo ekonomisko reformu dēļ valstī izraisījās bads. Līdz XX gs. 90.gadu beigām badā nomira ap 2 miljoni cilvēku.
Intensīvi strādāja pie savu kodolieroču radīšanas. Īpaši tam pievērsās pēc ASV iebrukuma Irākā 2003.gadā, jo bija nobijies, ka nākamam amerikāņi nāks pakaļ viņam.
2006.gadā ziemeļkorejieši veica pirmo kodolizmēģinājumu, bet 2009.gadā – vēl vienu.
2008.gadā Irs par nākamo valsts līderi pasludināja savu dēlu Kim Čen Unu.
Amerikāņu un dienvidkorejiešu izlūkošanas dienesti uzskata, ka 2008.(2009.?)gadā viņš pārdzīvojis insultu, pēc tam reti rādījies sabiedrībā. Tad arī jaunākais dēls pēkšņi tika iecelts vairākos nozīmīgos amatos – 2010.gada septembrī.
Nomira ar sirdstrieku 2011.gadā 69 gadu vecumā, kad ar savu vilcienu bija devies „novērtēt kārtējo ražu.” 2011.gada 19.decembrī par viņa nāvi paziņoja Ziemeļkorejas masu informācijas līdzekļi.
Turpmāk viņa dzimšanas dienu 16.februārī atzīmēs kā „Mirdzošās zvaigznes dienu.”
Jau pēc nāves (pirms viņa nākamās dzimšanas dienas) tam piešķirta ģenerālisimusa pakāpe, bet Phenjanā atklāta milzīga bronzas statuja.
Objekti.
Atdusas vieta. Kumsusanas memoriālā pils Phenjanā.
Statuja Phenjanā. 6 m augsta. Vadonis redzams vējā plīvojošā mētelī auļojam zirga mugurā. Tam blakus auļo tā tēvs – Kim Ir Sens. Dzīves laikā vadonis pats noraidīja šādas statujas ideju.
Lai apliecinātu Japānas un Ziemeļkorejas draudzību, 1988.gadā kāds japāņu botāniķis selekcionēja jaunu begoniju šķirni ar spilgti sarkaniem ziediem un nosauca to ziemeļkorejiešu līdera vārdā par kimčeniriju (kimjongilia). Šīs šķirnes galvenā īpatnība ir tā, ka tās ziediņi katru gadu atveras 16.februārī – Kima Čenira dzimšanas dienā.
Kims Čen Uns (2011.-tagad).
2008.gadā tēvs viņu pasludināja par nākamo valsts līderi.
Par nākamo ķēniņu pasludināts viņa dēls Kims Čen Uns.
Jau tēva pēdējos dzīves gados 2010.gada septembrī tika nozīmēts vairākos nozīmīgos amatos: pasludināts par četru zvaigžņu ģenerāli, iecelts par vienu no diviem Korejas Strādnieku partijas Centrālās militārās komitejas priekšsēdētāja vietniekiem, iecelts par partijas centrālkomitejas locekli.
Pēc tēva Kimčenira nāves daudzi izteica neticību, ka Uns spētu sekmīgi vadīt valsti. Izteica minējumus, ka partijas un armijas elite varētu viņam atņemt varu un piešķirt to kādam vecākam un pieredzējušākam partijas darbiniekam. Tomēr pasaule nebija viņu pietiekami novērtējusi un viņš diezgan satbili novaldīja pirmos 10 gadus. Kļūdījās arī tie, kas cerēja, ka Šveicē izglītību guvušais kjaunais īderispadarīs valsti vairāk atvērtu un veiks būtiskas ekonomiskas reformas.
Savas valdīšanas pirmajos gados viņš nežēlīgi vērsās pret savu varu apdraudošajiem un likvidēja tos. 2017.gadā ziemeļkorejiešu aģenti noorganizēja Una pusbrāļa Kim Čen Nama slepkavību ar nervus paralizējošu vielu Kualalumpuras lidostā.
Ārpolitika. Viņa valdīšanas pirmajos 10 gados notika 4 kodolizmēģinājumi no 6, kas vispār notikuši Ziemeļkorejas vēsturē. Izšautas ap 100 ballistiskajām raķetēm. Tiek uzskatīts, ka izmēģināta tikusi jaunradīta ūdeņraža bumba.
Una ieroču žvadzināšana noveda gandrīz pie militāras konfrontācijas ar ASV un pat Ķīna un Krievija apstiprināja ANO sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkoreju. Una mēģinājumi panākt sankciju mīkstināšanu un pārmaiņas attiecībās ar ASV rezultējās ar samitiem un tikšanos ar ASV prezidentu D.Trampu, tomēr bez paliekošiem rezultātiem.
Sankciju dēļ vēl katastrofālāka kļuva ekonomiskā situācija, kas noveda pat pie tā, ka Uns savā runā militārās parādes laikā nobirdinājis asaras un atvainojies tautai, ka tai jādzīvo pārtikas trūkuma apstākļos. Pandēmijas ierobežojumu dēļ nācās slēgt robežu ar Ķīnu un tas papildus apgrūtināja valsts pārtikas apgādi.
2019.gadā Kims Čen Uns ieradās Krievijā uz tikšanos ar V.Putinu.
2023.gadā Kims Čen Uns devās uz tikšanos Krievijā ar V.Putinu. Šoreiz notika vojāža pa Krieviju. Viņi ieradās Južnija kosmodromā. Pēc tam abi diktatori norobežojās no visiem lai pārrunātu. Tālāk sekoja nebeidzami braucieni pa Krievijas militārajiem objektiem. Kimu ielika krievu iznīcinātāja Su-35 kabīnē, rādīja arī civilo lidaparātu Superjet, uz fregates "Maršals Šapošņikovs" (Kalibru nesējs) klāja. Tas viss tika Putina darīts dēļ tā, lai saņemtu artilērijas lādiņus no ziemeļkorejiešiem krievu-ukraiņu karam.
Aplūkojamie objekti.
Phenjana.
Mansudes (Mansudae) strūklaku parks. Tajā prasmīgi mozaīkās izveidotas Kimirsena un Kimčenira ģimenes.
Mansudes Lielais monuments. Piemineklis, kas pateicībā veltīts prezidentam Kimirsenam un vadonim Kimčeniram. Muļķi par papildu samaksu var pirkt ziedus, ko likt monumenta pakājē.
Korejas Kara muzejs. Ļoti iespaidīgs un reālistisks. Te var iepazīties ar kara laikā lietotajiem ieročiem un amerikāņiem atņemtajām trofejām. Te atrodas arī sagrābtais amerikāņu kuģis US Pueblo.
Triumfa arka. Lielākā tāda pasaulē. Simbolizē uzvaru pār Japānu un vadoņa Kimirsena atgriešanos mājās.
Mauzolejs. Saukts arī par Kumsusan Saules pili. Te atdusas abi valsts vadītāji - Kimirsens un Kimčenirs. Te uzstādīta milzīga Kim Čen Una (pašreizējais vadonis) statuja, tomēr tā tiek stādīta priekšā kā Kim Čen Ira statuja. Vizuāli tās darina līdzīgierm vaibstiem, lai pasvītrotu tādu kā dinastisku varas pārmantotību.
Korejas Kara varoņu kapi. Atklāti 2013.gada 25.jūlijā. Tajos pārapbedīti vairāk kā 800 kareivji, kas atzīti par Korejas kara varoņiem. Groteski veidoti. Te kopā ar kritušajiem kareivjiem apglabāta arī Kimirsena māte un viņa sieva (tiek paskaidrots ka viņa 7 reizes kaujās glābusi Vadoņa dzīvību).
Martyry revolucionāru kapenes. Te atdusās [retjapāņu revolucionārie cīnītāji.
Milzu viesnīca. Trijstūra formas, nav pabeigta. Pilsētas centrā, redzama no visurienes.
Tirgus. Tūristiem aizligts turp doties.
Rungna Island funfair. Nesen izveidots atrakciju parks.
Centrālā bibliotēka.
KImirsena laukums. Centrālais galvaspilsētas laukums.
Juche Tower. Esot augstākais akmens tornis pasaulē.
Partijas dibināšanas piemineklis. Celts 1995.gadā, atzīmējot 50.strādnieku partijas dibināšanas gadadienu.
Korejas filmu studija. Ziemeļkorejas filmēšanās laukumi.
Atkalapvienošanās arka. Saukta arī par Triju Hartu arku. Uzcelta Pheņjanā 2001.gadā. Tajā attēlotas divas sievietes -dienvidkorejiete un ziemeļkorejiete, kas savās rokās tur emblēmu ar visas Korejas pussalas aprisēm. Kaut kad 2024.gada sākumā nojaukta.
Mansudae mākslas studija. Te mīt mūsdienu ziemeļkorejiešu mākslinieki, te tiek apstiprināti un radīti visi valsts mēroga mākslas darbi un objekti.
39.istaba. Tāda nostāstiem apvīta vieta, kur ziemeļkorejiešu varas iestādes veicot kaut ko nelikumīgu (dokumentu viltošana, narkotikas utt.). Tāds fufelītis.
Lielā Korejas siena. Uz robežas ar Dienvidkoreju.
Kesonga.
Koryo muzejs. Korejas pirmā universitāte, kas mūsdienās pārveidota par vēsturesun kultūras muzeju.
DMZ. Korejas demilitarizētā zona. Stipri apsargāta. Pastāstīs par zonas apsargāšanas principiem. Te ir vienīgā vieta, kur iespējams nofotografēties ar ziemeļkorejiešu karavīru!
Karaļa Kongmina kaps. Vienīgais tāds saglabājies kaps Ziemeļkorejā.
Nacionālās atkalapvienošanās piemineklis. Kaut kur ārpus Phenjanas.
Rietumjūras dambis. Sociālistiskās celtniecības aizsprosts, kas veidots, lai nošķirtu Rietumu jūras sāļo ūdeni no Tedongas upes ūdenstilpnes, tā palīdzot apkārtējai lauksaimniecībai.
Čolimas tēraudlietuves. Nosauktas Čolimas rekonstrukcijas kustības vārdā, kas vēsturiski bija noteicošā šīs nozares attīstībā.
Čonsanas kooperatīvā saimniecība. Viena no veiksmīgākajām Ziemeļkorejas kooperatīvajām saimniecībām, kur ir veiksmīgi darba rezultāti.
Pektusana kalns. (Baitoušaņ - "kalns ar balto cepuri") Valsts augstākā virsotne - ap 2700 m. Kima Čen Ira oficiālā dzimšanas vieta (īstenībā viņš dzimis Krievijā). Tajā bez īpaša alpīnista aprīkojuma uzrāpies tā dēls Kims Čen Uns, kas pierādot tā īpašumu.
Samsisana kalns. Tas pats Paktusāns?
Thebeksana kalns.
Ziemeķorejas dīvainības.
Ziemeļkorejā ir tikai 28 oficiāli atļautas frizūras. Sievietes var izvēlēties no 14 frizūru veidiem: precētajām piedienas īss griezums, bet vientuļajām drīkst būt gari un viļņaini mati. Jaunu vīriešu matu garums nedrīkst pārsniegt 5 centimetrus, vecākajiem atļauti septiņus centimetrus gari mati.
Ziemeļkorejieši, kas dzimuši pēc Korejas kara (1950.-1953.g.), ir aptuveni par pieciem centimetriem īsāki nekā dienvidkorejieši. Auguma starpība skaidrojama ar to, ka sešiem miljoniem Ziemeļkorejas iedzīvotāju trūkst pārtikas, bet trešdaļa bērnu dzīvo hroniskā pusbadā.
Saites.
Korejieši.
Dienvidkoreja.
