Taiti
Salu valsts Klusā okeāna Sabiedrības salās.
Galvaspilsēta - Papaete.
Taiti vēsture. Tiek atzīmēta salas saistība ar mītisko grimušo Mu zemi. Salas nosaukums nozīmējot – „pirmsplūdu milžu sala.” Paši salinieki sauca salu par Mu-tu. Apdzīvotās vietas Moorea (salas ZR piekraste) patronese bija dieve Tu-Mitua, kas kādreiz dzīvojusi nogrimušajā Aviaki zemē. Virspriesteri sauca par ku-mu – „cilvēks no Mu.”
Eiropieši atklāja Sabiedrības salu grupu kopā ar Taiti tikai 1767.gadā - to paveica britu jūrasbraucejs S.Voliss.
1797.gadā cits britu jūraspraucējs Dž.Kuks pārsauca salas par Britu Karaliskās biedrības salām.
Taiti salā ilgus savas dzīves gadus pavadījis Pols Gogēns, jo uzskatīja civilizāciju par slimību.1891.gadā viņš pirmo reizi devās uz Franču Polinēziju, kur 2 gadus dzīvoja Taiti. Tomēr Gogēns vīlās: "Taiti kļūst pilnīgi franciska. Pamazām vien visi senie veidi, kā viss tika darīts, izzudīs..." Pelnīja tīri labi ar gleznošanu un kokgriezumiem, taču vēstulēs draugiem sūdzējās par nabadzību.
Taitiešu valoda. Esot konstatēti grieķiem līdzīgi vārdi.
Taitiešu mitoloģija. Taiti salā Sauli sauca par Ra-Ra.
Taitiešu folkloras senā dziedājumā „Ienaids un miers starp debesīm un zemi” stāstīts par Uguni un Ūdeni, pirmējā astoņkāja Tumu-ra’i-feuna („Zemes debesu pamats”) bērniem, kas ņēmuši dalību vispasaules kaujā, dēļ kā sauszeme iegrimusi jūrā. Kad Plūdu ūdeņi sākuši atkāpties un tikusi redzama neauglīga zeme, dievs Ta’aroa pisies ar Zemes Māti un licis uz tās savu sēklu ar nosaukumu Tumu-Mui („lielā Mu sala”), kurā radušies pirmie ļaudis.
Taitiešu saimniecība. Audzēja saldos kartupeļus – umara (kečvu valodā – cumar).
Aplūkojamie objekti.
Taiti piramīda.
Gogēna muzejs. Netālu no Papaetes, diezgan bēdīgā stāvoklī. Tajā nav neviena Gogēna oriģināldarba.
Saites.
Sabiedrības salas.
