Samuraji
Priviliģēta muižnieku kasta feodālajā Japānā līdz 1868.gada apvērsumam - tā saucamajai Meidzi revolūcijai.
Japāņu uzvedības kodekss - busido.
Samuraju bruņojums - kahei. Loks ar bultām, šķēps, garais zobens - katana, īsais zobens - vakizasi, vēl viens garais zobens - tati, kuru ar laiku izkonkurējusi katana, kinžals - tanto. Sieviešu samuraji lietoja kvaiken zobenus.
Zobeni. Katanas asmens garums 3 sjaku (japāņu garuma mērvienība sjaku - 30,3 cm), vakizasi asmens 1-2 sjaku.
Zobenu metāls ir japāņu Damaskas tērauda paveids - vatecu. Asmens virsma gaiša. Kā jau jebkuram damaskam, tā virsmā redzami specifiski musturi no dažādām gaišām un tumšām līnijām. Pēc šādu līniju - gaišu un tumšu, pārsvara, speciālisti arī izdara secinājumus par asmens vērtību un labajām īpašībām.
Senatnē par zobena izejmateriālu kalpoja magnētiskā dzelzs rūda un dzelzi saturoša smilts. No XVI gs. beigām - importēts dzelzs un tērauda veidi, kas bija pazīstami ar nosaukumu "nambāns." Pielietojamā metode - metināšana ar kausēšanas palīdzību. Tērauda serde tika apkrāmēta ar dzelzs gabaliem un priedes oglēm, tas viss tika sakarsēts un sakausēts. Ar daudzkārtīgas kalšanas palīdzību no materiāla tika izvadīti piemaisījumi un tas piesātināts ar oglekli. Darbs tika veikts ārkārtējas tīrības apstākļos, ne mats nedrīkstēja nokrist uz laktas! Kalējs (tanko) strādāja baltā tērpā, no instrumentiem un iekārtām regulāri tika slaucīti putekļi. Darba sagataves tika uzglabātas māla un salmu pelnu maisījumā, lai aizsargātu no netīrumiem, mitruma un citas nelabvēlīgas iedarbības.
Ar izkalto akmeni veica rūdīšanas rituālu. Tas sākās ar svinīgu ceremoniju altāra priekšā - tāds bija katrā smēdē. Parasti tad kalējs palika rituāla vietā viens ar savu veidoto zobenu. Asmeni noklāja ar plānu aizsargpastas slāni, kas bija veidots no priedes ogļu pulvera un upes māliem. Ar bambusa nūjiņu jocīgā veidā pastā iestrādāja striķīti. Žāvējot striķītis tika akurātiizvilkts un asmens aso pusi notīrija no pastas. Kad palikusī pasta bija izžuvusi, kalējs ķērās pie pašas rūdīšanas. Smēdē bija tumšs, un kalējs, turot asmeni liesmā, kontrolēja asmens karsēšanas temperatūru pēc tās asmens daļas krāsas, kas bija brīva no pastas: "Karsē tēraudu, kamēr tas klūs līdzīgs vakara Mēnesim, kad tas sāk savu ceļu pa debesīm."
Sakarsēto asmeni atdzesēja ūdenī,kas bija "kā ūdens februārī vai augustā."
Norūdītā asmens daļa (jakiba) labi redzama nopulētā asmenī - tā ir gaišāka. Labi redzama arī aizsargpastas (hamon) lietošanas līnija, ka kuru ticis ielikts striķītis. Šīs līnijas izlocījumi liecina par meistara (kalēja) īpasu meistarību, pieredzi un talantu. Tā nosakanorūdītās un "jēlās" asmeņa daļasmijiedarbību, bet tātad - tā lokanību, cietību un izturību. Līnija vienmēr ir vijīga, kas saistīta ar spēku sadalījumu asmenim sastopoties ar sitienu pret šķērsli.
Iekšējā asmens mala (sinogi) slīpējot un pulējot tiek padarīta nevainojami gluda. Īpasa vērība tiek piešķirta tādiem elementiem kā fukura, kissaki un smailei (mune). Visas šīs detaļaslīdz pilnībai noveda meistars (katana-togi) 15 dienu laikā - tam kalējs atdeva jauno zobenu, iepriekš parakstījies roktura vietā (personīgā zīme vai vēl arī veltījums kādai dievībai vai svētnīcai).
Ar deviņiem akmeņiem, no rupja uz smalkāku akmens pulveru asmenis tika nopulēts līdz 14 precizitātes klasei.
Katanas rokturis. Uz asmeņa blīvi uzvilkta gredzenveida plāksnīte habaki, kas nodrošina asmeņa fiksāciju zobena makstī. Tad nāk rokas sargs apaļas plāksnītes veidā - cuba, kads gan sargā roku, gan arī palidz tajā fiksēt un atbalstīt zobenu. Cubu no abām pusēm ierobežo ovālas, parasti vara, gredzeni - seppa. Tad metālisks un masīvs gredzens - futi un, visbeidzot, pats spals - samenuri. Tas ir koka, parasti nomahagona, un ievīstīts zivs rajas ādā. Pa virsu uzklāta blīva tes,ma, kas savīta tā, ka veido "acis" romba formā. Spalā izveidota atvere, kas uzsēdina to uz asmens ar mekugi-ana. Kad spals ir plīvi uzmontēts, atveres ir salāgotas, iesit ķilīšus - mekugi. Iesākumā plāksnītes menuki, kas novietotas zem tes,ma, pasargāja ķīlīšus no izkrišanas. Vēlāk tās pārvērtās par dekorācijas elementu. Spals izbeidzas ar aizsargplāksnīti kasira - visbiežāk vienkārši ovāls ar caurumu saitei.
Cubai ir iegriezums asmenim, tā var būt sadalīta kopā ar seppa. Cubas mēdz būt lietas vai kaltas, tās vidējie izmēri ir 7x6 cm un formas pašas dažādākās. Tas ir atsevišķs mākslas veids un ciešas kolekcionāru uzmanības objekts. Sadzīvē samuraji lietoja adatu (kogai) kā matu saspraudi un spalvu nazīti (kozuka). Tiem cubā veikti atbistoši iegriezumi kogai-hicu un kozuka-hicu. Zobenmakstī tiem ir izveidotas spraugas-kabatas. Vēlāk adatu un nazīti sāka ievietot arī katanas zobenmakstī. Adata vienmēr bija no kurigate un omote puses, bet nazītis - no otras puses (ura).
Zobenmaksts. Parasti gatavo no magnolijas koka, var būt apvilkta ar lopu ādu vai ko citu. Paredzēta plāksnīte (kurigatē) ar iegriezumu siksnai vai virvei (sage-o). Atveri zobenam ierāmē uzsēdināts metāla gredzens uragavara. Otrs zobenmaksts gals aizsargāts no bojājumiem ar plāksnīti kodziri.
Katanas spala garums 2,5-3,5 kisķi, tā ovāls ir 5x2 cm. Parasti asmenim ir viegls izliekums un tas ir vienpusēji uzasināts. Katanas asmenī gandrīz nekad nav asinsrievas, taču vakizasi asmenī ir.
Tati un katana ir zobeni uzbrukumam, vakizasi un tanto - aizsardzībai.
Katrs no kaltajiem zobeniem ir individuāls un atspoguļo sevī meistara radošos meklējumus, skolas, tradīcijas vai dzimtas kanonus, kā arī pasūtītāja zobencīņas un fiziskās īpatnības. Tādēļ izmēri nav un nevar būt standartiski nemaināmi.
Nospiedums civilizācijā.
Filma "Pēdējais samurajs." Galvenais varonis ir Kacumoto - tā vēsturiskais prototips ir Saigo Takamori.
Saites.
Japāna.
