Nūbijas piramīdas
Seno nūbiešu būvētas piramidālas kapenes, kas kopumā mūsdienu Sudānas teritorijā ir saglabājušās ap 290.
Vēsture. VIII gs.pmē. šeit uzplauka Merojes valsts, kas savā t.s. "melno faraonu periodā" pakļāva arī Seno Ēģipti ziemeļos. Nūbija bija galvenais zelta, melnkoka un smaržvielu avots senajiem ēģiptiešiem. Lai gan kopumā nūbiešu reliģija bija animistiska, kā jau Āfrikas nēģeru tautām, tomēr to ar laiku spēcīgi ietekmēja senēģiptiešu mitoloģiskie priekšstati un šādi ietekmēti nūbieši sāka apbedīt savus augstmaņus piramīdas formu kapenēs. Līdzi tika doti visdažādākie sadzīves priekšmeti un bagātības, kam vajadzētu būt noderīgām aizkapa dzīvē.
Pirmās nūbiešu piramīdas tika uzceltas ķēniņa Kašta valdīšanas laikā un turpinājās vairākus gadsimtus. Kopumā Nūbijas tuksnesī uzcēla 223 piramīdas.
Gadsimtu gaitā Nūbija cieta no daudziem iekarotājiem, kamēr galu galā to pakļāva Aksūmas valsts Etiopijā.
Mūsu ēras VI gs vairums nūbiešu tika pievērsti kristietībai, pēc tam arī islāmam. Līdz ar to piramīdu būvniercībai Nūbija pienāca gals.
Raksturojums. Stāvas un spicas formas četru skaldņu piramidālas būves. Tās visas ir krieni mazākas par ēģiptiešu piramīdām un neapstrīdami bijušas celtas seno ķēniņu apglabāšanai. Kopumā tādu būvju Sudānā ir ap 290 (salīdzinājumam Ēģiptē - ap 90).
Arī būvniecības materiālu un paņēmienu kvalitāte stipri atpaliek no ēģiptiešiem. Piramīdu virszemes daļa tika celta no parasti ne vairāk kā 7-8 m garumā pakāpēs izkārtotiem akmens blokiem. Vidējais to augstums ir 20-30 m. Ir sastopamas piramīdas tikai 6 m augstumā. Piramīdu sānu plakņu stāvums ir 70 grādu.
Akmeņu cilāšanai piramīdu celtniecības laikā nūbieši izmantoja mehāniskās ierīces, ko sauca par šadufiem - ar tiem viņi cilāja spaiņos ūdeni ārā no Nīlas. Iespējams, ka tieši tādēļ nūbiešu piramīdu sāni ir tik stāvi, jo šadufs neļauj akmeņus novietot tālu no tā.
Nūbiešu piramīdu virsotnēs ierīkoja rituālās kapelas reliģisko rituālu veikšanai. Šur tur uz piramīdu sienām vēl saglabājušies bareljefi ar tādu ceremoniju attēliem. Bez tam šādos bareljefos vēl attēlotas aristokrātisko personu līķu balzamēšana un sagatavošanās apbedīšanai.
Vairumam piramīdu piebūvētas klāt arī svētnīcas, kurās notika upurēšanas. Svētnīcas bija izdaiļotas ar bareljefiem, bet visam nelielajam piramīdas kompleksam riņķī bija neliela sētiņa.
Ārējā piramīdu apdare praktiski nekur nav saglabājusies. Zināms, ka tās bijušas flīzētas ar akmeņiem. Virsotnēs atradās kāds tēls.
Pati lielākā ir Taharkas piramīda 42 m augstumā, tā pat esot minēta Vecajā derībā.
Izpēte. XIX gs. lielus bojājumus nūbiesu piramīdām nodarīja itāļu avantūrists Džuzepe Ferlīni, kurš nevēlējās rakties zemē, lai iekļūtu piramīdā pa īsto ieeju, bet tādēļ spridzināja piramīdu virsotnes. Tādā barbariskā veidā viņš izpostīja ap 40 piramīdas. Bez tam, lai maldinātu savus sekotājus, viņš tiem pastāstīja par it kā atrastajiem dārgumiem, un tie sekoja viņa sliktajam piemēram. Tādejādi daudzas piramīdas tika nopostītas līdz pamatiem. Priekšmeti, kurus no piramīdām ieguva Ferlīni, mūsdienās izstādīti Berlīnes un Minhenes Ēģiptes muzejos.
Visvairāk piramīdu atrodas starp 5. un 6. Nīlas krācēm. Te apglabātas vairāk kā 40 augstdzimušas personas no Nūbijas valsts Merojes vēsturiskā posma laikiem.
Kareimas rajona piramīdas.
Kuru (El Kuru) piramīdu komplekss. 14 piramīdas. Vairums šīs nekropoles piramīdas celtas pēc vienas shēmas. Piramīdas virszemes daļa tika slieta no smiltīm, māla un neapstrādātiem akmeņiem. No ārpuses tā tika flīzēta ar gludām smilšakmens plāksnēm. Kuru kompleksa piramīdu virszemes daļām nebija iekšējo telpu. Apbedīšanas kamera tika izcirsta klintī zem piramīdas, kur veda akmens kāpnes. Daļai pazemes telpu bija arkveida griesti. Šīs nekropoles 14 piramīdas tika uzbūvētas ķēniņa (ķēniņu?) sievām, dažas no kurām bijušas izslavētas karotājas.
Kuru kompleksa piramīdas būvētas ļoti cieši kopā, jo pēdējās būvētas brīvajās vietās starp jau agrāk uzceltajām. Kad XIX un XX gs. te ieradās arheologi, daudzas no apbedījuma kamerām bija izlaupītas, parasti gan tur atstājot apbedītā atliekas. Tikai dažās piramīdās tika uzieti šaujamloki, bultu maki, zirglietas, koka kastes, mēbeles, podi, krāsaini stikli, metāla trauku u.d.c., kas liecināja par intensīvu tirdzniecību ar Ēģipti un Grieķiju.
Nuri piramīdu komplekss. Te atrodas arī faraona Taharkas piramīda.
Sedeingas piramīdu komplekss. Vismaz 35 piramīdu atliekas, par kuru atklāšanu arheologi paziņoja 2013.gada februārī. Tās, domājams, ir aptuveni 2000 gadu vecas. Sedeingā uzietās piramīdveida kapenes ir nelielas – to izmēri variē no 76 centimetriem līdz 6,7 metriem. Pētnieki ilgstoši neko nebija zinājuši par šīm celtnēm - tas skaidrojams ar plūstošajām smiltīm un eroziju.
Saites.
Piramīdu formas būves.
