Svazi
Amasvazi, pašnosaukums - emasvati.
Svazijas pamatiedzīvotāji (vairāk kā 80%), kuru lielākā daļa tomēr dzīvo Dienvidāfrikas Republikas austreņu daļā.
Skaits. 700 000 (1970.g.).
Vēsture. Svazi cēlušies no zulusu, basutu u.c. ciltīm, kas pārvietojušās uz šo rajonu XIX gs. 1.pusē sakarā ar kariem.
Svazi dzīvoja Indijas okeāna piekrastē. Savu zemju robežas tiem pastāvīgi bija jāaizsargā no kareivīgajām kaimiņu ciltīm. Daudz maz sekmīgi svaziem tas izdevās līdz XVIII gs., kad, cietuši vairākas sakāves, tie XIX gs. 1.pusē atkāpās uz ziemeļiem - uz to pašu teritoriju ko šodien aizņem Svazija.
1836.gadā starp zulusiem un svaziem notika trīs asiņainas kaujas, kurās svazi visās uzvarēja. Viens no svazu virsaišiem - Sobhuza, pasludināja sevi par karali un aši tika galā ar neapmierinātajiem cīņu biedriem. No tā laika svazu valsti pārvalda centralizēti un karaļi palielinājuši tās platību turpat vai divas reizes.
XIX gs. vidū Svazijā parādījās būri. Tiem tik ļoti šeit iepatikās, ka sāka iepirkt zemes. Maksāja labi un vietēji virsaiši labprāt slēdza ar tiem darījumus. 1894.gadā būri izlēma, ka lētāk ir Svaziju pievienot savai Transvālai un tā arī izdarīja.
Valoda. Sisvati - pieder bantu saimes DA grupai.
Rakstība latīņu alfabētā.
Reliģija. Saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi - dabas spēku un senču kults. Daļa no svaziem ir kristieši.
Nodarbošanās. Zemkopība - kukurūza, sorgo, pākšaugi, kvieši.
Lopkopība - liellopi, aitas.
Daudzi strādā balto fermās un plantācijās.
Saites.
Svazija.
