Regīnas pazušana no jahtas
- Detaļas
- 2183 skatījumi
1999.gada magnetofona lentas ieraksts sarunai starp Ņujorkas Noslēpumaino parādību vācēju kluba prezidentu, kuģu īpašnieku un jahtas kapteini Stenliju Birmanu ar 58 gadu veco JKS atvaļinātu pulkvedi Tomu Hariju Plezantu.
- Kamdēļ Jūs devāties uz Bahamu salām, Bermudu ūdeņiem, Velna trijstūrī?
- Šis jautājums man ir ļoti personisks un sāpīgs. Man, kā jau katram kara lidotājam, ir dzelzs nervi un apskaužama veselība. Pavisam neesmu sentimentāls. Taču tad... Redziet, esmu vienmīlis, līdz pat šim brīdim neprecējies, jo ceru, ka mana iemīļotā agri vai vēlu aplaimos ar atgriešanos. Jo viņa negāja bojā. Viņa gluži vienkārši pazuda, izgaisa gaisā izstieptas rokas attālumā no manis.
- Kā tas notika? precizējiet.
- Viņu sauca par Regīnu. Kalpoja kā algota darbiniece JKF štābā. Par skaistuli viņu nevarēja saukt. Taču viņā pārpārēm bija labestība, kārtīgums, laba humora izjūta. Man tas bija un arī paliek galvenais. Pēc saderināšanās es nopirku lietotu jahtu, un mēs devāmies ceļojumā. Trīs dienas mēs baudījām ceļavēju, sauli un lielisku copi. 1959.gada 8.augustā debesis piepeši apmainījās vietām ar ūdeni. Tam var noticēt tikai ar grūtībēm, bet pēkšņi es ieraudzīju okeāna ūdeņus virs galvas, bet jahtas ķīlis ara negaisa debesis. Tieši tā arī bija. Tad uzplaiksnīja violets un sarkans zibens, kas līdzinājās garām adatām. Es saglabāju savaldību, neraugoties uz visu šo absurdu, un, satvēris līgavu aiz rokas, aizvilku to sev līdz uz salonu zem klāja. Aizdrīvēju durvis. Aizvilku iluminatoru aizkarus. Es sapratu - mēs nepeldam, mēs lidojam. Elektroenerģija atslēdzās. Kompasu bultiņas - pamata un rezerves - haotiski griezās tad uz vienu, tad uz otru pusi. "Izdomā kaut ko!" - lūdzās Regīna. Ja vien es zinātu kā izrauties no šīm velna lamatām! Tad vēl griestu lampiņas, violeti uzliesmojot viena aiz otres, sāka sprāgt. Un es, galu galā, ieraudzīju to, ko nrbutu nemaz vēlējies redzēt. Mana līgava, sākot vibrēt, kļuva caurspīdīga. Es kā rentgena uzņēmumā redzēju viņas skeleta kaulus, bet, luk, galvaskausu nez kādēļ neredzēju. Redžeju baltu kā krīts traipu tai vietā, kur vajadzēja būt galvai. Divas trīs minūtes aiz borta bija klusums. Vilnis triecās pret bortu vienreiz, tad otreiz. Salons kļuva tukšs. Regīnas nebija. Es tad biju pārliecināts, ka mans saprāts ir apmiglojies. Bet ar saprātu viss bija kārtībā. Vai tad es varēju iedomāties, ka, būdams sirmgalvis, vēlreiz ieraudzīšu manu jauno līgavu?
- Kur un kā tas notika?
- Bermudu ūdeņos, tais pašos platumos, tikai tagad uz jahtas klāja, kuru es nosaucu par "Regīna II." Notikumi sagriezās analoģiski tiem senajiem. Okeāns virs galvas. Debesis zem ķīļa. Salonā parādījās mana Regīna. Viņa, kā lai to precīzāk pasaka, parādījās no visurienes. Cieta dzeltena gaisma atšķēlās nosienu apšuvuma, ar tarkšķi savācās spīdošā plaknē. Plakne trīs reize spagriezās ap asi. Un lūk viņa, Regīna. Dīvainā apģērbā, iekš kaut kā elastīga, ideāli pieguloša tās figūrai un saplūstot ar tās ādu. Es uzreiz sapratu, ka tas viss ir kāda izsmalcināta mehānika, izsmalcināta tehnoloģija.
- Es jums ticu, lai gan laikraksta Weekly World News korespondents nenoticēja, izsmēja, sauca par fantazētāju.
- Es arī nebūtu ticējis. Es viņam teicu, ka otrajai Regīnai bija atšķirības no pirmās, tas ir - manas līgavas. Otrajai, atnākušajai Regīnai, nebija emociju. Man rādās, ka viņa bija atnākusi tikai tādēļ, lai apgaismotu mani attiecībā uz to, ko sauc par laika un telpas tumšajām matērijām. Kad tā, otrā Regīna, saprata, ka tās pūliņi ir velti, un es neesmu tik zinošs matemātikā un fizikā, lai izprastu viņas mācību jēgu, viņa auksti atvadījās: "Līdz satikšanai nākotnē, kur turpināsim skološanos." viņa pazuda, pārvēršoties par ugunīgu bumbu no ētera un benzīna tvaiku maisījuma. Šī degšana, lai cik tas dīvaini nebūtu, bija ledaina, un gāja līdz kauliem.
- Tipiski velna stiķi, vai jums neliekas?
- Nu, kā to skatīt. Nav izslēgts, ka no nākotnes atnāca mana Regīna. Neko velnišķīgu vai atbaidošu es viņā nesajutu. Domāju, ka viņa tomēr ir dzīvs cilvēks ar dvēseli no Dieva.
Avots: "Kaлeйдockoп НЛO," Nr.14 (676), 18.lpp., 2011.g. jūlijs.
Saites.
Cilvēku pazušana.
