Rokfelleri
Viena no pasaules bagātākajām ģimenēm. Tiem ir akcijas Federālo rezervju sistēmā. Gluži vai smieklīgi, bet to pārstāvji nav atrodami pasaules bagātāko cilvēku sarakstos.
Rokfelleri galvenokārt ir "naftas" dinastija. Rokfelleru bagātība gan esot mazāka nekā Rotšīldu - par triljonu mazāk.
1882.gadā tika nodibināta transnacionāls ASV naftas monopols "Standart Oil Company of New Jersey," kas 1973.gadā tika pārsaukta par "Exxon Corporation." Tā ir Rokfelleru grupas galvenā industriālā sabiedrība. Tai ir vairāk kā 300 meitassabiedrību un līdzdalības sabiedrību ārvalstīs.
Rokfellers Džons Deivisons (1839.-1937.g.) — naftas magnāts, kas nodibināja vienu no ASV lielākajām korporācijām — Standard Oil. 1916.gada 29.septembrī New York Times nosauca Džonu Deivisonu Rokfelleru par pirmo dolāru miljardieri pasaulē - žurnāls "Forbes" toreiz viņa bgātību novērtēja kā 318 miljardu vērtu. Viņa ienākumi sasniedza 1,53% no ASV IKP, kas ir vēl nepārspēts rekords. Viņu joprojām vēl uzskata par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Dž.D.Rokfellers bija dāsns mākslas atbalstītājs, bet vismaz 1/4 bagātības ziedoja medicīnas attīstībai. Tā piemēram, latviešu izcilākais mediķis profesors 1925. un 1926.gadā kā Rokfellera fonda stipendiāts papildināja zināšanas ASV un Anglijā.
1920.gadu beigās Rokfelleri saņēma koncesijas daļu no Baku naftas atradnes. II Pasauleskaralaikā tie gribējuši baku naftu pārņemt ar Hitlera rokām,bet cerības sagruva pie Staļingradas (1942.gada kara "ekonomiskais" raksturs?!).
1944.-1945.gadostika noslēgts Molotova-Hissa pakts ANO konferencēs Dumbartonoksā un Sanfranciskā, to patronēja nākamais Ņujorkas gubernators un ASV viceprezidents Nelsons Rokfellers.
Miljardieris Laurenss Rokfellers (Laurance Rockefeller) izteicis t.s. Rokfellera iniciatīvu.
Rokfelleri II pasaules karā atbalstīja abus - gan nacistus, gan PSRS industrializāciju. Gan Staļinu, gan Hitleru viņi redzēja kā potenciālus sabiedrotos.
1948.gadā Amsterdamas kongresā 44 valstu 147 protestantu baznīcu delegāti nodibināja Vispasaules baznīcu padomi. To finansējot amerikāņu bagātnieki, pirmām kārtām jau Rokfelleri. Galvenā mītne atrodas Ženēvā greznā pilī, kas arī pirkta par Rokfelleru naudu.
Rokfelleri uzvarēja abus Pasaules karus un arī PSRS piedevām. Deivids Rokfellers tikās ar Hruščovu, Kosiginu, Gorbačovu.
Rokfelleri un Trīspusējā padome. Pirmo reizi ar Trīspusējās komisijas izveidi Z.Bžezinskis nāca klajā "Bilderbergas" grupas tikšanās reizē Beļģijā 1972.gada pavasarī. Tikšanās, kurā vajadzēja organizēt komisiju, notika 1972.gada jūlijā (Deivida?) Rokfellera īpašumā netālu no Taritaunas, Ņujorkā. Komisija oficiāli tika nodibināta 1973.gada 1.jūlijā un Deivids Rokfellers kļuva par tās priekšsēdētāju. Bžezinskis tika ievēlēts par Ziemeļamerikas direktoru-dibinātāju. Komisijas darbu finansē Brāļu Rofelleru fonds, Forda fonds (Ford Fondation) un kompānijas Time Warner, Exxon, General Motors, Wells Fargo, Texas Instruments.
Rofelleru finanses. Klana finanšu centrs ir "Manhetenas banka" (dibināta 1799.g.), kas XX gs. 70.gados bija 3.lielākā ASV un pasaulē.
70.gados klana loceklis Nelsons Rokfellers pat bija viceprezidents pie prezidenta Forda.
Rokfelleri nebija ieinteresēti PSRS sabrukumā, viņiem PSRS bija kā pretsvars Rotšīldiem.
Kopējā projektā ar Rotšīldiem Rokfelleri trestā ieguldīja 37 miljardus, bet Rotšīldi - tikai 3. Kopīgi to vada. Līgumu parakstīja Deivids Rokfellers, atzīts ģimenes galva 97 gadu vecumā. No Rotšīldu puses līgumu parakstīja Džeikobs Rotšīlds, kas savā dzimtā nav liela autoritāte.
