Pačakamaka
Senās Peru reliģiskā galvaspilsēta. Sākumā Činču indiāņu kultūras centrs, kas par tādu kalpoja vairākas simtgades pirms inku atnākšanas. Vēlāk līdz ar činču indiāņu teritoriju iekarošanu to pārņēmuši inki un darbinājuši līdz pat konkistadoru atnākšanai.
Atrašanās vieta. Peru, uz dienvidiem no galvaspilsētas Limas.
Vēsture. Dievībai Pačakamakai uz šejienes svētnīcu nesa nodevas visas ciltis, kas apdzīvoja piekrasti no Takamesas (Inku impērijas galējos ziemeļos) līdz Pisko un Parakasai dienvidos.
Nostāsts vēsta, ka F.Pizarro, kas bija apmeties Kahamarkā, saklausījies par Pačamakas bagātībām. Tādēļ uz turieni nosūtīja karavīru vienību ar brāli Ernando Pizarro priekšgalā, kuš iztēlojās kā iegūs savā īpašumā daļu Atavalpas piedāvātās izpirkuma naudas. Tomēr iekarotājus gaidīja vilšanās. Kad konkistadori ieradās Pačakamakā, kā liecina hronists, atrada vienīgi "lielu caurumu, pa kuru bija izņemts zelts, un vietu, kur bija stāvējušas krūzes, kas arī bija jau nozudušas." Uz visiem uzdotajiem jautājumiem priesteri atbildēja: "Zelta nav!" Nelīdzēja arī spīdzināšana, priesteri tā arī nepateica, kur paslēpuši bagātības.
Tomēr E.Pizarro savāca lielu daudzumu zelta un sudraba - t.s. "vecais zelts" no vietējo augstmaņu kapiem, kaut ko atdeva sievietes, zeltu dabūja arī no jungu cilšu virsaišiem kas apdzīvoja šo rajonu. Vietējie virsaiši, kas ieradās sasveicināties ar E.Pizarro, atklāti pauda savu baidu pret inkiem, kas tos bija pakļāvuši pirms puses gadsima.
Apraksts. No kleķa celtajās Pačakamakas piramīdās apvienoti divi stili: valsts dienvidu cilšu stils un iekarotāju inku stils.
Milzīgas pakāpes un kāpnes ved uz lieliem laukumiem. Pētnieki atzīmē tā lielo līdzību ar nogrimušo Jonaguni monumentu.
Aplūkojamie objekti.
Lielā svētnīca. Šeit bijiusi pati lielākā Dienvidamerikas svētnīca, tagad tikai drupas. Tā bijusi novietota kalna nogāzē Klusā okeāna krastā. Uzbūvēta uz četrām platformām, kas balsta terasi. Terase novietota 500 pēdu augstumā virs zemes. Šīs četras platformas saturēja sienas no milzīgiem akmens bluķiem. Terases platība ir vairāki akri.
Vēlāk pārbūvējuši inki. Svētnīca bijusi veltīta dievam Pačakamakam.
Saskaņā ar vietējām leģendām templi būvējuši milži.
Leģendārais templis piesaistīja konkistadoru uzmanību. Pizaro nosūtīja uz turieni savu brāli Ernando. Tas atrada nedaudz zelta un sudraba, galveno bagātību priesteri noslēpa. Ne ar draudiem ne spīdzināšanu tie neatklāja slēptuvi. Vēl šobaltdien klīst runas, ka bagātības apslēptas kaut kur starp Limu un Lurīnu. Ernando sasita dieva zelta statuju, izvilka no sienām sudraba naglas, kas saturēja zelta un sudraba tempļa sienu plākšņu apšuvumu. Tikai naglas vien svēra 32 unces.
Atradumi.
Vāze, uz kuras ar svītriņu un punktu palīdzību atainoti četri periodi, kas atkārtojas pa 12 (kā maijiem un olmekiem).
Elku tēls. https://www.youtube.com/watch?v=3gYc0tcb2bE
Pačakamiljas ielas Kristus. Indiāņi no Pačakamakas tika pārvietoti uz Limu - Pačakamiljas ielu. Viens no viņiem uz žoga uzzīmēja tumšādainu krustā sistu Jēzu, acīmredzot, ar to domādams savu stāvokli. Ļaudis staigāja tam garām, neko daudz nepievēršot uzmanību, līdz zemestrīce 1655.gadā sagrāva zīmējuma autora māju, tomēr žogs ar zīmējumu palika neskarts. Ziņa par šo "brīnumu" zibenīgi izplatījās un sāka ierasties svētceļotāji. Vēlāk pēc ticīgo lūguma karalis atļāva te uzcelt nelielu baznīciņu. 1687.gadā spēcīga zemestrīce sagrāva pilsētas lielāko daļu, arī baznīciņu, bet žogs ar zīmējumu atkal palika neskarts. Tad arī pilsētas padome nolēma izsludināt "brīnumdari Kristu" par pilsētas aizstāvi. Tai pašā gadā izveidojās "Tumšādainā Kristus brālība," kas eksistē vēl šodien.
Ar laiku viss apauga ar nostāstiem un izdomājumiem, no kuriem radās leģendas. Piemēram, reiz zemestrīces laikā ticīgie devušies procesijā ar "tumšādainā Kristus" attēlu un zeme beigusi drebēt. "Pačakamiljas ielas Kristus" tika ieskaitīts rangā "Atpestītājs no zemestrīces." Tā kulta pielūgšana tikai pastiprinājās. Kulta nostiprināšanos sekmēja arī tas, ka 1761.gadā uz Limu atbraukušais jaunais vicekaralis de Amats deva rīkojumu uzcelt Nazarenu baznīcu, kur varētu saglabāt par relikviju kļuvušo žoga gabalu ar zīmējumu. "Tumšādainā Kristus" attēli bija visur - gan greznajās Limas un Kuskas svētnīcās, gan vienkāršās baznīciņās Amazones selvā. Milzum daudz ļaužu piedalījās procesijās ar šo "svēto."
Saites.
Činči.
Pačakamaks.
