Panteons
Nosaukums radies no panteisma – romiešu piekoptās reliģijas, kurai par godu Panteons tika celts.
Jūlija dzimtas dievībām veltīta svētnīca un reizē arī vecākā katoļu baznīca Romā.
Atrašanās vieta. Atrodas Plazza della Rotonda.
Vēsture. Tajā stāvēja 12 Olimpa dievu statujas, kuras XIX gs. beigās pēc pavēles no Vatikāna aizveda un iznīcināja.
Galvenās telpas apveids ir nodeva Zemes dievei Gajai. Oculus – atvere celtnes kupolā. To izveidoja dēmoni, bēgdami no celtnes, kad to iesvētīja pāvests Bonifācijs IV.
Pirmo Panteonu laikam uzcēla Agripa - Augusta Oktaviāna draugs un līdzgaitnieks.
Nākamais Panteons tika uzbūvēts imperatora Adriāna laikā ap 125.g. nodegušā Agripas Panteona vietā.
No VII gs. Panteonā izvietojās kristiešu baznīca un nacionālais mauzolejs, šeit apbedīts, piemēram, Rafaēls.
Romas valdnieki lika pārkausēt Pantenona bronzas rotājumus, lai izgreznotu jauno Sv.Pētera baziliku.
Arhitektūra. Izcilākais velvju celtnes paraugs un visu dievu svētnīca. Tas ir labi saglabājies līdz mūsdienām. Virs tā ir griestu kupols, kas atgādina apgāztu milzu kausu. Panteons iekšā bija bagātīgi dekorēts, izskaistināts ar marmora apšuvumu un dievu statujām – centrā atradās Jupitera statuja.
Uzraksts virs ieejas – M AGRIPPA L F COS TERTIUM FECIT ("Marks Agripa, trešais koncils, to uzbūvēja"). Būvēja to no 27.–25.g. pmē. 118.gadā pārbūvēja imperators Adriāns. Lielākā celtne ar neatbalstītu kupolu pasaulē, līdz 1960.gadā uzbūvēja Ņūorleānas „Superdome.” Laukums 140 kv.pēdas.
Latvijā. XIX gs. sākumā būvētā grāfu Borhu muižas apbūves kompleksā Preiļos ietilpst arī klasicisma stilā celtā muižas kapela, kas atgādina Romas Panteonu.
Saites.
Roma.
