Puatjē kauja (1429.g.)
Kauja Simtgadu kara laikā pie Puatjē (Patē???), kurā franču karaspēks 1429.gada 18.jūnijā Žannas no Arkas vadībā smagi sakāva angļu armiju.
Politiskais un militārais stāvoklis pirms kaujas. Vēl 1429.gada maija sākumā franči, pateicoties Žannas no Arkas enerģijai, pārtrauca Orleānas aplenkumu un novērsa angļu iebrukumu Francijas dienvidos, kas būtu bijusi katastrofāla Francijai. Lai gan izmainīt kara gaitu frančiem nenācās viegli, tomēr 12.jūnijā viņu armija devās karagājienā un atbrīvoja vienu pilsētu pēc otras.
Spēku samērs. Angļi virzīja cīņā savu labāko karavadoni - Džonu Talbotu, kas labi pazina franču taktiku, to vājās un stiprās puses. Angļu armija bija daudz lielāka.
Franču armijā bija daudz bruņinieku.
Kaujas gaita. Franči izmantoja to pašu taktiku, kuras dēļ pirms 14 gadiem cieta sakāvi kaujā pie Azenkūras.
Pēc Talbota pavēles angļu armija virzījās ļoti piesardzīgi, jo vēlējās frančiem uzbrukt pēkšņi. Angļus nodeva nejaušība - vairāki anglu kareivji pamanīja briedi un metās to medīt. Viņu kliedzienus sadzirdēja franču izlūki.
Uzzinājuši par angļu tuvošanos, franči paši izlēma tūdaļ pat uzbrukt tiem. Tas arī kļuva par franču panākumu atslēgu, jo angļi gluži vienkārši nepaspēja izkārtoties kaujas ierindā. Nepalīdzēja pat slavenie angļu loka šāvēji. Franču bruņinieku trieciens bija tik jaudīgs, ka angļu armija burtiski sadalījās. Agrāk franču neveiksmīgi pielietotā taktika šoreiz izrādījās pašā reizē.
Franči pilnībā revanšējās par sakāvi pie Azenkūras.
Kaujas rezultāti. Gūstā nonāca ļoti daudz angļu kareivju, ieskaitot arī pašu Talbotu - angļu armija bija pārstājusi eksistēt.
Kaujas nozīme. Uz angļiem šī sakāve atstāja tādu iespaidu, ka tie sāka nodot frančiem pilsētu pēc pilsētas. Karš gan turpinājās vēl 24 gadus un Talbots ne reizi vien vadīja angļus kaujā, taču šī kauja iezīmēja lūzumu Simtgadu karā par labu frančiem. Pēc tās tapa skaidrs, ka angļiem neizdosies pakļaut Franciju.
