Marķīzu salu Plūdu stāsts
Krāšņš Lielo plūdu apraksts sniegts Marķīzu salu epā "Dziedājums par plūdiem" (Te-Tai-Togo):
"Mutu-Hei bija visaptverošs un neaptverams gars. Okeāna valdnieks grasījās iziet cauri visai sauszemei [A taha ta te Mu oa]. Šeit apjukums dzīvnieku paaudžu vidū, uztraukti skan putnu balsis, čīkst koki mežā. Debesis ir nemierīgas. Lūk, atskan pērkona balss [Ono]. Šķeļ zibeņi. Pasaule satricinās. Uznāk tumšs mākonis, aizdedzas dardedze. Atnāk lietus un vējš. Viesuļi brāžas pār zemi. Klintis gāžas aizās. Sarkanas kalnu upes [dēļ šķidrās lavas] tiecas uz jūru. ūdens vāras, paceļas tvaika mākoņi. Virs tiem blīvējas debesu mākoņi. Zemojamies mūsu debess dieva [Ono] balss priekšā.
Plūdi rēc. Dievs to vēlas. Troksnis, dievs, troksnis [Mu Etua mu]. Šeit ieradusies nelaime. Zeme satricināta un samaisīta. Kustas Zemes žaunas, pelspuras un galva. Mans ievs pieņēmis haizivs tēlu. O, iznīcības dievs! Mana dieva krūtis vērstas pret debesīm, vērstas un uzbrūk uz Kahiki. Lono tēls lemts iznīcībai. Viņš stāv, viņš krīt uz zemes pamatiem. Dārd pērkona balss, dārd zaigojošā melnā mākonī. Putekļi griežas un traucas debesīs.
Kas gan varētu padomāt, ka Lielā Zeme var tikt apglabāta rēcošos plūdos? Krita Makakulukahi [senču svētvieta], salauzti dieva Kamahele zari, sasists trauslais [svētnīcu] akmens, izmētāti Haehae [svētais centrs] gabali. Ono [pērkons] valda pār skaņu un sasit Mutu-Hei. Zeme, par kuru es tā priecājos, kuru atraidīju un pametu, tā aizgājusi uz mūžiem, tā aizmirsta, tā pazuda, no vienas malas līdz otrai."
Saites.
Pasaules Plūdu stāsti.
