Lielā māte, Pasaules māte
Arhaisko laiku kopēja sievišķā dievība.
Pastāv gandrīz vienots uzskats, ka jau paleolītā cilvēki sākuši godināt sievieti – kā dzīvības devēju māti. Vēlāk jau radusies ticība Pasaules Mātes jeb Lielās Mātes esamībai, ar šo mitoloģisko tēlu personificējot Zemi – visas dzīvās un nedzīvās dabas radītāju.
Daudzos pasaules reģionos atrasti zīmējumi un skulpturāli veidojumi, kas attēlo sievieti, īpaši akcentējot mātes funkcijas, pie tam daudzi no šiem atradumiem datējami jau ar senāko akmens laikmetu – paleolītu. Latvijas teritorijā atrastie senākie sievietes ķermeņa atveidojumi attiecināmi uz neolīta periodu. Tie bijuši vai nu iekļauti keramikas izstrādājumu ornamentācijā – ar iespiestiem punktiņiem veidotas stilizētas sievietes ķermeņa aprises, gan arī skulpturāli veidojumi no kaula vai dzintara.
Zemes personifikācija – Lielā Māte bijusi pazīstama gandrīz visām pasaules tautām. Mums pazīstamākie ir sengrieķu mīti par Gaju, kas radusies no kosmiskā spēka – Haosa un pēc tam radījusi Debesis, Kalnus, Jūras, kā arī visas dzīvās radības.
Līdzīgi mīti, kā jau minēts, bijuši arī citām tautām, tādēļ pamatoti var uzskatīt, ka arī senākie Latvijas iedzīvotāji pazinuši un godājuši šo Lielo Māti, un pastāv viedokļi, ka tā varētu būt bijusi latviešu folklorā bieži daudzinātā Māra. Vairāki pētnieki gan uzskata, ka Māras tēls varētu būt radies vēlāk, bet pirmsākumos godināta Zemes Māte.
Neolīta pēdējā posmā, paplašinoties cilvēka saimnieciskajai darbībai, paplašinājās arī seno dievību, galvenokārt Lielās Mātes funkcijas. Iespējams, ka šajā laikā sākās senās mitoloģiskās Radītājas sadalīšanās atsevišķās dievībās – Mātēs, kurām katrai bijusi sava noteikta darbības sfēra. Gluži tāpat, kā matrilineārajā cilvēku sabiedrībā vislielākā nozīme bija ģints mātei, kas rūpējās par visiem savas apmetnes iedzīvotājiem, tāpat par meža iemītniekiem,- kā dzīvniekiem, tā augiem, rūpējās Meža Māte, par ūdeņu iemītniekiem – Ūdens Māte un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā varēja būt saglabājusies ticība senajai Lielajai Mātei jeb Pirmmātei, gluži tāpat, kā atsevišķas radnieciskās ģintis godināja savu senmāti - ģints aizsācēju.
Saites.
Akmens laikmets.
