Kapacitāte, elektriskā
Capacitas, capacitatis - "ietilpība" (latīņu val.).
Vielas, ķermeņa un ķermeņu sistēmas spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.
Apzīmējums - C.
Mērvienība SI - F (farads), CGS mērvienību sistēmā - cm. 1F - 9 x 1011 cm.
Elektriskā kapacitāte piemīt visām vielām un ķermeņiem.
Vēsture. A.Volta (Itālija) pētīja sakarību starp elektrisko kapacitāti un elektrisko lādiņu, 1800.gadā izveidoja pirmo elektriskās strāvas avotu, tādejādi sākās nākamais posms elektrisko parādību izpētē.
Elektrisko kapacitāti mērī ar vadītājam piešķirtā lādiņa q attiecību pret vadītāja potenciālu fī: C=fī/q. vadītāja elektriskā kapacitāte ir atkarīga no vadītāja formas, izmēriem un apkārtējās vides elektriskajām īpašībām (piemēram, dielektriskās caurlaidības epsilon), bet nav atkarīga no vadītāja materiāla. Tuvinot uzlādētam vadītājam neuzlādētu vadītāju, vadītāju sistēmas elektriskā kapacitāte palielinās, un vadītāji izveido kondensatoru.
