Krupji, krupju dzimta
Bufonidae.
Krupju āda ir raupja un grubuļaina. Parastais krupis iet soļiem, smilšu krupis tipina, zaļais krupis lec īsiem lēcieniem. Krupji ikrus nērš lentās un piestiprina ūdensaugiem. Kurkuļi melni.
Vēsture. 1794.gadā franču kareivji novērojušis stipru t.s. dzīvnieku lietu, kad no debesīm Francijas ziemeļos Lalainā, netālu no Liles ktita krupji.
1973.gadā laikraksts "Times" ziņoja, ka Briņjolā (Francija) no skaidrām debesīm nokrituši apmēram 10 000 krupju mazuļu. Tie pārklāja visu apkārtni. Ciema ļaudis bija spiesti ar lāpstām tīrīt ceļus, lai varētu pārvietoties.
Amazones krupji. Amazophrynella.
Andu krupji. Andinophryne.
Arlekīnvardes. Atelopus.
Āfrikas dienvidkrupji. Vandijkophrynus.
Āfrikas dzīvdzemdētājkrupji. Nectophrynoides.
Āfrikas koku krupji. Nectophryne.
Āfrikas krupji. Amietophrynus.
Āfrikas savannas krupji. Poyntonophrynus.
Āzijas koku krupji. Pedostibes.
Brazīlijas krupji. Frostius.
Centrālamerikas krupji (Incilius)
Centrālās Kordiljeras krupji (Osornophryne)
Centrālo Andu krupji (Nannophryne)
Četrdaļu kāju krupji (Didynamipus)
Dienvidamerikas krupji (Rhaebo)
Dienvidamerikas sarkanvēdera krupji (Melanophryniscus)
Dienvidindijas krupji (Ghatophryne)
Etiopijas krupji (Altiphrynoides)
Garpurna krupji (Mertensophryne)
Hainaņas plakangalvas krupji (Parapelophryne)
Indoķīnas krupji (Ingerophrynus)
Indonēzijas koku krupji (Leptophryne)
Īspurna krupji (Rhinella)
Īstie krupji (Bufo)
Kamerūnas krupji (Wolterstorffina)
Kāpzemes krupji (Capensibufo)
Kārpainie krupji (Phrynoidis)
Khāsi kalnu krupji (Bufoides)
Kivu koku krupji (Laurentophryne)
Koku krupji (Dendrophryniscus)
Krūmu krupji (Oreophrynella)
Ķīnas krupji (Duttaphrynus)
Lielo Antiļu krupji (Peltophryne)
Marokas krupji (Barbarophryne)
Mazie krupji (Adenomus)
Nimbas krupji (Nimbaphrynoides)
Peru krupji (Truebella)
Plakangalvas krupji (Pelophryne)
Rietumgatu krupji (Xanthophryne)
Sabahas krupji (Sabahphrynus)
Sarkanie krupji (Schismaderma)
Sibīrijas krupji (Strauchbufo)
Sīkmēles krupji (Werneria)
Smilšu krupji. Epidalea.
Strautu krupji (Ansonia)
Tanzānijas krupji (Churamiti)
Venecuēlas krupji (Metaphryniscus)
Viltus krupji (Pseudobufo)
Zaļie krupji (Bufotes)
Ziemeļamerikas krupji (Anaxyrus)
Smilšu krupis. Bufo calamita Laurenti, 1768.g. Angliski - Natterjack Toad.
Izplatīts Eiropā no Spānijas dienvidiem līdz Igaunijas ziemeļiem. Lielākajā areāla daļā smišu krupis ir rets. Latviju šķērso areāla ZR robeža. Sastopams gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti, arī iekšzemē. To skaits strauji sarūk, jo vairošanai piemērotās peļķes aizaug, cilvēki tās aizber un posta. Latvijā reta, īpaši aizsargājama suga (MK noteikumi), iekļauta Bernes konvencijas II un ES direktīvas IV pielikumā.
Mazākais no Latvijas krupjiem, līdz 6 cm garš. Raksturīga pazīme - dzeltena gareniska svītra pār muguru.
Mīt jūras piekrastē. Iekšzemē - smilšu un grants karjeros. Krupim nepieciešama irdena zemes virskārta un sekli, ātri sasilstoši ūdeņi. Pacieš arī iesāļu ūdeni.
Aktīvs mijkrēslī un naktī, dienu pavada slēptuvēs un ierokas gruntī. Pāvietojas skrienot. Barojas ar kukaiņiem, to kāpuriem, zirnekļiem, gliemjiem, tārpiem. Ziemo alās, akmeņu kaudzēs, pagrabos, ierokoties zemē.
Vairošanās un mazuļi. Dzimumgatavība iestājas 3-4 gadu vecumā. Nārstot sāk aprīlī-maijā, kad temperatūra naktī pārsniedz +7oC. Tēviņa nārsta dziesma ir visai skaļa. Balsi pastiprina rezonators, kas atrodas pakaklē. Dziesma iezīmē teritoriju un pievilina mātītes. Mātīte iznērš ap 3000 ikru līdz 1,5 m garās virtenēs. Kurkuļi izšķiļas pēc 3-4 dienām, arī metamorfozi iziet ātrāk nekā citi Latvijas abinieki - 40-50 dienās. Augot tie iegūst pasugai raksturīgo krāsojumu un rakstu.
Aizsardzība. Rīgas ZOO smilšu krupjus tur kopš 1987.gada, bet sapārot tos izdevās tikai 2003.gadā. Izaudzēja 147 mazuļus, no kuriem 132 izlaida Garākalna smilšu karjeros. Ir izstrādāts smilšu krupju Sugas aizsardzības plāns kā ietvaros Rīgas ZOO turpina uzturēt krupju nebrīves populāciju un izstrādās sugas nebrīves pavairošanas metodiku, lai nepieciešamības gadījumā pavairotu savvaļas populāciju.
Parastais krupis. Bufo bufo. Angliski - European Common Toad. Tas ir abinieks, kas lielāko dzīves daļu pavada uz zemes, taču vairošanos veic ūdenī. Nārsta periods šiem krupjiem ir īss un intensīvs. Tā laiku regulē ūdens temperatūra, kā arī dažādi blakus apstākļi, kā piemēram vēja ātrums un Mēness fāzes. Vairošanās laikā krupju tēviņi ūdenstilpnēs pulcējas lielos baros, kas tur vērojami līdz pat nārsta beigām.
Zaļais krupis. Bufotes viridis. Angliski - European Green Toad.
Sarkanvēdera ugunskrupis. Bombina bombina Linnaeus 1761.g. Angliski - European Fire-bellied Toad.
Izplatīts Viduseiropā un Austrumeiropā. Latvija atrodas uz sugas areāla ziemeļu robežas. Sastopams tikai Latvijas dienvidu daļā, Bauskas un Daugavpils rajonā. Latvijā reta, īpaši aizsargājama suga (MK noteikumi), iekļauta Bernes konvencijas II un ES direktīvas II un IV pielikumā.
Neliels, 4-5 cm liels abinieks. Mugura kārpina, nelīdzena, brūngani pelēks, vēders gluds, koši oranžs vai sarkans ar tumšiem plankumiem. Briesmu brīdī ugunskrupis demonstrē vēdera plankumus, brīdinot par savu indīgumu, un izdala kodīgu šķidrumu.
Apdzīvo seklas, stāvošas ūdenstilpnes ar dūņainu pamatu un bagātīgu augāju. Visu dzīves aktīvo periodu no aprīļa līdz septembrim pavada ūdenī. Vasaras laikā var migrēt no vienas ūdenstilpnes uz citu.
Pārtiek no dažādiem, pārsvarā ūdens, bezmugurkaulniekiem. Ziemo uz sauszemes grauzēju alās, pagrabos, bedrēs.
Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz 2-3 gadu vecumā. Tēviņi nārsta laikā dzied, guļot uz ūdens virsmas un izdodot vienveidīgas ritmiskas skaņas. Iekšējie rezonatori skaņu pastiprina. Mātīte naktī iznērš 80-150 ikrus, ko piestiprina pie augiem nelielās porcijās. Kurkuļi, atkarībā no temperatūras, izšķiļas pēc 4-10 dienām. metaformoze notiek pēc 40-90 dienām.
Aizsardzība. Latvijā ugunskrupju aizsardzībai ir izveidoti divi liegumi - "Ilgas" Daugavpils rajonā un "Īslīce" Bauskas rajonā. 2006.gadā izstrādāts un apstiprināts Sugas aizsardzības plāns. Pēc 2007.gada ziņām ugunskrupju populācija sastāv no 6 atsevišķām atradnēm ar aptuveni diviem simtiem dziedošu tēviņu. Ar ugunskrupju audzēšanu nodarbojas Latgales zoodārza speciālisti Mihaila Pupiņa vadībā, kuri uzsākuši ugunskrupja pavairošanas pasākumus Rāznas Dabas parka teritorijā. Pēdējos gados, pateicoties iedzīvotāju sniegtajai informācijai, atklāta jauna ugunskrupja atradne Demenes pagastā Daugavpils rajonā.
Rīgas ZOO ugunskrupjus tur kopš 1987.gada, tie regulāri vairojas.
Informācija un ziņojumi: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Brūnais varžkrupis. Pelobates fuscus. Angliski - Garlic Toad.
Kruju lieti. Pagalam neparasta parādība ir t.s. dzīvnieku lieti, kuru laikā no debesīm bieži birst arī krupji. 1794.gadā franču kareivji novērojušis stipru krupju lietu Francijas ziemeļos Lalainā, netālu no Lilles. 1973.gadā laikraksts "Times" ziņoja, ka Briņjolā (Francija) no skaidrām debesīm nokrituši apmēram 10 000 krupju mazuļu. Tie pārklāja visu apkārtni. Ciema ļaudis bija spiesti ar lāpstām tīrīt ceļus, lai varētu pārvietoties.
