Aliens

Kalmikija

Autonomais apgabals Krievijas impērijas sastāvā.

Administratīvais centrs - Elista.

Iekļaušanās Krievijas impērijas sastāvā. Kalmiku ciltis pieņēma Krievija spavalstniecību 1661.gada 22.decembrī. Pievienošanās krievu impērijai nebija pēkšņš notikums, bet gan ilgs un pietiekami sarežģīts process. 
Kalmiku feodāļi (taiši) ne reizi vien deva solījumus (šertus) un parakstīja līgumus par Krievijas pavalstniecību. Viņi viegli deva solījumus un tikpat viegli tos arī lauza, nepildot paredzētos pienākumus. Vēsturnieki to vērtē kā klejojošo kalmiku politiskās elites avantūrismu. Tomēr pēc tam šie paši kalmiku augstmaņi atkal tiecās slēgt vienošanās - tā kļūstot par starptautisko attiecību objektu. Bez sava lielā ziemeļrietumu kaimiņa gluži iztikt kalmiki nevarēja, tomēr labi saprata krievu nespēju kontrolēt stepju plašumus. Bez tam 1665.gadā šertu līgumi tika slēgti mutiski un pieļāva dažādas interpretācijas. Bez tam šertu līgumi tika rakstīti krieviski, tulkoti tatāriski, bet abas šīs valodas kalmikiem bija pilnīgi svešas. Piemēram, 1649.gada krievu-kalmiku sarunās taiši apgalvoja, ka šerti ir divu starptautiski līdztiesīgu pušu līgumi, bet nevis akti par Krievijas pavalstniecības pieņemšanu: "Mēs nekad neesam prasījuši pavalstniecību!" - taši lepni paziņoja krievu sūtņiem.
Pirmo reizi krievu-kalmiku attiecības nostiprinātas rakstiskā dokumentā 1655.gada 4.februārī. Šetņu līgumu par torgutu (viena no mongoļu valodas tautām) nonākšanu vasaļatkarībā no Krievijas taiši vārdā parakstīja augsti stāvoši sūtņi un apstiprināja ar zvērestu pie lamaistu svētumiem. Tomēr nav izslēgts, ka slēdzējpuses kā allažiņ nopietni šo līgumu neņēma.
Četri šertņu līgumi 1655., 1657. un 1661. (jūlija un decembra) gados deva iespēju juridiski noformēt kalmiku labprātīgu iekļaušanos Krievijas impērijā.
Tomēr uzreiz jau pēc pēdējā līguma kāds kalmiku taiša 1661.-1662.gada ziemā uzbruka Teras pilsētiņai Astrahaņas apkārtnē. Līguma pārkāpēja ulusu tūdaļ sagrāba viņa miesīgais tēvocis, bet savu brāļadēlu izdeva krievu varasiestādēm. Protams, tas viss cīņā par varu. Šis process jau atpakaļ vairs nepavērsās.
Krievu attieksme pret kalmiku iekšlietām bija visai pieļāvīga. Kalmiku augstāko vadoni krievu vara apveltīja ar varas regālijām - bulavu un karogu, pie tam pašas neiejaucās kalmiku lietās - faktiski tā bija visai liela neatkarība. Tādas politikas rezultātā īsā laikā kalmiku ķēniņa suverenitāte pieauga tiktāl, ka Eiropas politiskajā kartē 1690.gadā parādās Kalmikijas valsts. No dalailamas Lasā atsūtīja rakstu ar hana titulu. Starptautiskos līgumos kalmiku puse kā agrāk uzstājas pati. Par to liecina 1697.gada 17.jūlijā noslēgtais "Договорные статьи, учиненные на реке Камышенке, между Калмыцким ханом Аюкою и Боярином Князем Борисом Голицыным."

Kalmikija iegūst Budas pīšļus. Kalmikja no Šrilankas saņēma Šakjamuni Budas pīšļus, kas turpmāk tiks glabāti Elistas centrālajā hurulā. Kalmikijā to nogādāja Šrilankas vēstnieks Udajanga Viratunga. Šāds lēmums par pīšļu nodošanu tika pieņemts jau 1990.gadā, bet tikai 2011.gadā ar Kalmikijas prezidentu Iļumžinovu tika panākta galīgā vienošanās, kad viņš tā gada pavasarī apmeklēja Budas Svētā Zoba svētnīcu Šrilankā. Bez tam ceilonieši kalmikiem apsolījuši arī svētā koka Džaja Šri Maha Bodhi stādu, zem kuura Šakjamuni Buda nonāca nirvānā.

Aplūkojamie objekti.
Elista. Kalmikijas administratīvais centrs. Dibināta 1865.gadā.1944.-1957.gados saukta par Stepnoju. Pilsēta kopš 1930.gada. Iedzīvotāji: 17 000 (1939.g.), 23 000 (1959.g.), 74 000 (1981.g.). Kalmiku valodas, literatūras un vēstures ZPI. 1970.gadā dibināta universitāte. Novadpētniecības muzejs. Filharmonija, drāmas teātris. 

Saites.
Kalmiki.