Kvieši
Graudaugs.
Kviešos ir līdz pat 75% cietes.
Vēsture. Krievu zinātnieks N.Vavilovs pēc globāliem pētījumiem noteicis 3 atsevišķas un vienu no otras neatkarīgas kviešu izcelšanās vietas. Sīrija un Palestīna izrādījās savvaļas un viengrauda kviešu dzimtene, Abesīnija - cieto kviešu dzimtene, bet Himalaju priekškalne - mīksto kviešu šķirņu dzimtene. Vavilovam pat ir darbs - "Vairākas piezīmes kviešu izcelšanās sakarā."
2001.gadā atklātajā Bonkuklas apmetnē (10 500 gadu sena), kas atrodas Konjas līdzenumā, Anatolijas pussalā, arheologi atraduši akmens darbarīkus, kā arī sadegušas sēklas un kviešu pelavas.
Plaši pazīstami ir Cicina kviešu un vārpatas hibrīdi, kas ir ātraudzīgi un augstražīgi - dod līdz pat 70 centneru no hektāra. Profesors A.Žebraks ar eksperimentālās ģenētikas metodēm ieguvis poliploīdus kviešus, kam ir divreiz smagāki graudi par parastajiem, veldrē nekrītoši salmi un rekordizturība pret slimībām.
Genoms. Viengraudu kviešiem ir 14 hromosomas, savvaļas un cietajiem kviešiem - 28 hromosomas, mīkstajiem kviešiem - 42 hromosomas. Lai palielinātu divkārt un trijkārt hromosomu skaitu, nepieciešams izmantot ļoti komplicētus selekcijas veidus, pat izmantot gēnu inženieriju. Kā tas sanācis senajiem ļaudīm, tas nav saprotams.
Ražība. Ķeizariskajā Krievijā vidējā raža bija 6 centneri no hektāra, mūsdienās 30-50 centneri no hektāra, izmēģinājumu laukos - līdz pat 112 centneriem.
Saites.
Graudaugi.
Kultūraugi.
