_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Kapela
Pusaploces piebūves baznīcu plānā, parasti pie apsīdas vai arī jomu galos, tā var arī neparādīties celtnes ārējā būvķermenī.
Kapelas sāka izveidot pie romiešu bazilikām pirmkristīgo mākslā, kad no senajām celtnēm veidoja baznīcas.
Agrīnās kristietības laikmeta kapelas bija īpatni pieminekļi uz mocekļu kapiem. Tās cēla uz ieejām pazemes kapsētās un pazemes baznīcās, kā arī par piemiņu svarīgiem notikumiem baznīcas dzīvē.
Kapela kā telpas elements saglabājās arī vēsturiskajos stilos. Jau romānikas laikā apkārt apsīdai bieži tika izveidots vesels kapelu vainags, un gotikā tas jau ir neiztrūkstošs telpas elements.
Krievijā kapelas parādījās pēc kristietības pieņemšanas. Tās bieži vien cēla sakarā ar apdzīvoto vietu lielo attālumu no baznīcām.
Renesanses laikā lielie itāļu arhitekti cēla skaistas kapelas bagāto tirgotāju dzimtām. Tādas ir slavenā F.Bruneleskī celtā Paci kapela Florencē un Bramantes Tempietto Romā.
Atsevišķas telpas - kapelas, kuras paredzēja reliģiskajām ceremonijām, bija arī greznajās baroka un klasicisma pilīs.
Katoļu un anglikāņu sakrālajā arhitektūrā neliela baznīca bez altāra un draudzes vai atsevišķa telpa pilī un klosterī, kurā tiek veikti reliģiskie rituāli. Arī neliela baznīca ģimenes vajadzībām.
Saites.
Baznīcas.
