Aliens

NLO novērojumi 19.gadsimtā

1802.gadā Fričā (Vācija?) novēroja NLO, kas šķērsoja Saules disku.
1808.gadā Pjemontā novēroja NLO, kas pacēlās no zemes.
1808.gadā NLO grupā novēroti Zviedrijā.
1812.gadā Bukovinā (mūsdienu Ukraina) debesīs parādījās kaut kāda liela zvaigzne, ko pavadīja staru kūlis, un aizlidoja Krievijas virzienā. Tad tā atgriezās un tā darīja regulāri 4 mēnešu garumā - kamēr Krievijā risinājās karš pret Napoleona I frančiem.
1818.gadā novērots gigantisks NLO.
1819.gadā Gruithauzenā novēroja NLO, kas šķērsoja Saules disku.
1820.gada septembrī virs Embrunijas (Francija) līdzenā ierindā pārlidoja zvana formas NLO, kas radīja stipru troksni. Pagriezušies par 90o, neizjaucot ierindu, tie aizlidoja. Par šo gadījumu rakstīja ievērojamais astronoms Arigo darbā "Ķīmijas un fizikas anāles:" "Daudzskaitlīgie novērotāji mēness aptumsuma laikā redzēja dīvainus objektus, kas kustējās taisnā līnijā. Tie atradās vienādos attālumos viens no otra un saglabāja ierindu, veicot pagriezienus ar militāru precizitāti."
1834.gadā Pastorfā novēroja NLO, kas šķērsoja Saules disku.
1845.gadā NLO grupā novēroti Anglijā.
1851.gada septembrī Starptautiskās izstādes laikā Londonā virs Haidparka parādījas vairāk kā 100 spožu disku, kas lidoja no austreņiem un ziemeļiem, pēc kā savācās vienkop un aizlidoja. Tos novērojis amatieris astronoms mācītājs Rīds. Rakstīts arī, ka NLO novēroja spīdošus diskus skaitā veselas 10 stundas kustējušies dažādos virzienos;
1853.gadā Francijas ziemeļos novēroja NLO, kas pacēlās no zemes.

1857.gads, Tenesija. Fermeris Džons Trasko sastapa „olas veida NLO.” Tas karājās tieši virs viņa klēts. Tam blakus stāvēja un uz viņu ar „lielām vardes acīm” blenza maza auguma humanoīds, kas bija ģērbts „zaļā kostīmā ar spožām pogām, zaļā skotu naģenē un cimdos, pie katra no kuriem bija piestiprināts kaut kāds zaigojošs priekšmets.” Interesanti, ka šis Atnācējs uzrunāja Trasko: „Mēs – miermīlīga tauta. Mums vienkārši nepieciešams tavs suns.” Kad fermeris dusmīgi atteica, radījums metās prom. Pēc mirkļa, paceļoties stāvus augšup, pagaisa skatienam arī NLO.
Avots: (Žaks Valle, Passport to Magonia: On UFOs. Folklore and Parallel Worlds, ContemporaryBooks, Čikāga, 1969.g., 1993.g., 43.-44.lpp.)

1860.gadā Raselā novēroja NLO, kas šķērsoja Saules disku.

1871.gads.
1871.gada augustā astronoms Truvlē paziņoja par masveida NLO parādīšanos virs Madonas (Latvija) lielā augstumā. Tiem bijusi trijstūru, apaļa un četrstūraina forms, tie kustējušies ar dažādu ātrumu. Viens no objektiem zaudēja spēju manevrēt un sācis krist - krītošas lapas kustībā.
1871.gada 8.oktobrī Čikāgā izcēlās milzīgs ugunsgrēks. Izteikts viedoklis, ka ugunsgrēka īstais iemesls ir bijusi milzīga un lidojoša ugunīga bumba, kura savā ceļā iznīcinājusi vairākas apdzīvotas vietas. Uguns bumbas radītais karstums bija tik liels, ka dega pat marmors un metāla elliņš krastmalā bija sakusis vienā gabalā. Interesanti, ka pēc ugunīgās bumbas lidojuma Čikāgas apkārtnē tika uzieti simtiem cilvēku līķi, kas nebija gājuši bojā no uguns, bet gan dēļ kāda cita nezināma iemesla. Tai pat naktī tādas uguns bumbas pārlidoja Aijovas, Viskonsīnas, Minesotas, Indiānas un Ilionoisas pavalstīm, pie kam Grīnbejas pilsētā gāja bojā 1500 cilvēki, bet Pestigā un Čikāgā - pa 6000 cilvēkiem katrā.

Neizprotamas lietas kosmosā. Mēness zibšņus savos teleskopos novēroja jau XIX gadsimta astronomi. 1873.gadā periodiskas gaismas parādības uz Mēness virsmas observatorijas visā pasaulē reģistrēja tik bieži, ka Britu Astronomijas biedrība to izskaidroja ar Mēness iedzīvotāju saprātīgiem mēģinājumiem nodibināt sakarus. Šāda doma tajā laikā bija loģiska. Tagad mēs par to varam pasmaidīt, jo zinām, ka saprātīgas dzīvības formas uz Mēness nekad nav patstāvīgi attīstījušās. Lai gan varam pieņemt, ka uz Mēness varētu atrasties citplanētiešu bāzes.
Pie tam Mēness nebija vienīgais debess ķermenis, uz kura virsmas XIX gadsimtā astronomi novēroja savādas gaismas parādības. Arī uz Marsa virsmas astronomi, pavēršot savus teleskopus, ieraudzīja dīvainas ugunis. Pirmoreiz dīvaino "sarkano gaismu"uz Marsa novēroja 1864.gada 24.oktobrī. Žurnāls Neicur 1894.gadā publicēja ziņojumu: "Mirdzošu izvirdumu Marsa terminatora dienvidu apgabalā novēroja M.Zavels, labi pazīstamais astronoms no slavenās Nicas observatorijas 28.jūlijā, pulksten 16.
Arī savādos gaismas izvirdumus Marsa atmosfērā jau tad izskaidroja ar marsiešu sūtītiem signāliem. Lai gan gaismas parādību pieminēšana ir uzskatāma par nelielu atkāpi no esejas temata, tomēr tas liek padomāt, vai mēs visu zinām par mūsu Saules sistēmu? Vēl jo vairāk tādēļ, ka nav atbildēts jautājums - no kurienes nāk NLO? Hipotēžu ir daudz. Varbūt mūsu Saules sistēmā slēpjas NLO bāzes stacijas? Šāda doma nav zemē metama, lai gan pierādījumu tam nav. Bet jāņem vērā, ka 99,99% Saules sistēmas ir neizpētīti, nemaz nerunājot par Galaktiku, Visumu. Kas gan izraisa neparastās gaismas parādības gan uz Mēness, gan uz Marsa?

1860.gadā Cīrihes observatorijas astronomi novēroja veselu formāciju "mazu, melnu disku, kas nāca no austrumiem."

1863.gada augustā kādā Madrides avīzē bija nodrukāts ziņojums: "Aizvakar vakarā virs Madrides dienvidaustrumu daļas parādījās spīdošs sarkanīgas krāsas disks ar liesmu bumbu. Ilgu laiku nostāvējis nekustīgi, disks sāka ātri kustēties horizintālā un vertikālā virzienā."

1868.gadā virs Kopjago pilsētas Čīlē novēroja neparastu "lidojošu kostrukciju," no kuras nāca gaisma un skanēja dzinēju troksnis.
1868.gada jūlijā Oksfordas Astronomiskās observatorijas darbinieki novēroja spīdošu objektu, kas lidojuma laikā apstājās un vairākas reizes mainīja lidojuma virzienu.

1870.gadā tika uzņemts, iespējams, visvecākais NLO foto Ņūhempšīrā pie Vašingtona kalna.
1871.gadā virs Marseļas parādījās gigantisks disks. 9 minūtes tas karājās bez kustības, tad 7 minūtes kustējās ziemeļu virzienā un atkal apstājās. Pēc tam trakā ātrumā aiztraucās uz austreņiem.
1877.gadā NLO grupā novēroti Francijā.

1878.gads. Janvārī Teksasas fermeris izbijās no tumša objekta parādīsanās debesīs. Fermerim tas esot atgādinajis "lielu šķīvi."
1878.gadā NLO pamanīja fermeris Džons Martins Teksasā, kas to apraksta kā tumšu priekšmetu, kas "pārvietojas ar pieklājīgu ātrumu."

1880.gads.
1880.gadā M.Trekils novēroja savādu priekšmetu, kurš atdalījās no "milzīga gaisa cigāra ar smailu galu."
1880.gadā 14 gadu vecs puika debesīs redzēja zaigojošu bumbu. Tā nolaidās un sastinga tieši virs viņa. Kā vēlāk viņš stāstīja, sajutis lielu vēlmi tai tuvoties, taču pārvarējis to un aizbēdzis.
1880.gadā novērots arī gigantisks NLO.
1880.gadā NLO grupā novēroti Vācijā.

1882.gadā Grinvičas observatorijas astrofiziķi Maunders un Keprons pamanīja zaļgani spīdošu disku, kas kustējās debesīs no ZA uz rieteņiem. Tuvojoties, mainījās tā forma, un tas pakāpeniski pārvērtās izstieptā elipsē. Novērojums ilga ap 2 minūtēm. Izpētījuši apstākļus, zinātnieki nāca pie secinājuma, ka objekts atradies apmēram 200 km augstumā un kustējies ar ātrumu 16 km/s. Vēl interesanti, ka objekta garums bijis 110 km, bet platums - 16 km.

Pirmā astronomu veiktā NLO fotogrāfija. 1883.gada 12. un 13.augustā astronomi novēroja 447 spīdošus lidojošus objektus, kuri apmēram 244 000 km attālumā no Zemes lidoja garām saulei.
1883.gada 12.augustā meksikāņu astronoms profesors Hosē A.Bonilja (Jose A.Bonilla), Zakatekas observatorijas direktors, atradās savā observatorijā un novēroja Sauli. Tad pēkšņi teleskopa okulārā viņš ieraudzīja veselu NLO eskadru, kas lēnām lidoja garām Saulei. NLO lidoja pa grupām ierindā vienādā attālumā cits no cita. NLO grupas lēnām šķērsoja Saules disku no rieteņiem uz austreņiem. Katrā no grupām bija 15-20 lidojošie objekti. Kopā astronoms saskaitīja 144 lidojošus objektus (L.A.Fišingera grāmatā "Dievu laiki" - 331 lidojošu objektu, krievu akadēmiķa G.Kolčina grāmatā - 283 NLO).
Tā kā profesora H.Bonilja teleskopam bija pievienota fotokamera (ar to viņš fotografēja Saules plankumus), viņam izdevās nofotogrāfēt NLO. „Piecstūraina zvaigzne ar tumšu centru” uzturējās objektīva redzamības zonā pietiekoši ilgi, lai to izdotos nofotografēt. Pēc tam šī „zvaigzne” pievienojās saviem pavadoņiem.
Un tā Mazajam Zaļajam pirmais zināmais astronomu bildētais NLO fotoattēls tapis 1883.gada 12.augustā. Fotogrāfijās esot redzami apaļi, gareni un vārpstveida NLO. Šādu objektu esamība esot tikusi apstiprināta arī no Pueblas un Mehikas observatorijām, kas liecināja, ka senjoru Bonilju nav skārusi īslaicīga un spēja apziņas sašķobīšanās, ka fotografētas nav arī mušas vai zosis kāsī.
Nākamajā dienā - 13.augustā, viņš novēroja vēl 116 līdzīgus lidojošus objektus.
Profesors H.Bonilja savus novērojumus apkopoja detalizētā ziņojumā, klāt pievienojot dažas fotogrāfijas, un nosūtīja to franču astronomijas žurnālam L`Astronomie. Materiāls publicēts 1885.gadā un zurnālā to attālums no Zemes tika novērtēts ar 300 000 km. Nekādas reakcijas. Bonilla uzskatīja, ka noslēpumainie objekti lidojuši tuvāk Zemei, Mēness tuvumā, tomēr neko vairāk daudz nekomentēja.
Diskusijas par šo notikumu risinās līdz pat mūsu dienām. 

1892.gadā holandiešu astronoms Millers novēroja melnu disku, kas kustējās uz Mēness diska fona.

XIX gadsimtā novēroti pat gigantiski NLO. Tie novēroti 1818., 1880. un citos gados (ir ziņas, ka milzu NLO novēroti pat 1762.gadā).

Gigantiskais NLO Oskosā. 1886.gada 20.martā pulksten trijos dienā Oskosas pilsētā Viskonsīnas pavalstī ASV pēkšņi iestājās tumsa, kas nevarēja būt Saules aptumsums. Pēc piecām minūtēm palicis tumšs kā naktī. Šo aptumsumu bija izraisījis gigantisks NLO, aizsedzot sauli ar savu korpusu. Aptumsums ilga 10-12 minūtes. Totāla aptumsuma vilnis vēlās pāri visai valstij. Oskosa bija tikai viena pilsēta aptumsuma viļņa ceļā.

Pirmā NLO fotogrāfija. 1883.gada 12. un 13.augustā astronomi novēroja 447 spīdošus lidojošus objektus, kuri apmēram 244 000 km attālumā no Zemes lidoja garām saulei. 1883.gada 12.augustā meksikāņu astronoms profesors Hosē A.Bonilja (Jose A.Bonilla), Zakatekas observatorijas direktors, atradās savā observatorijā un novēroja Sauli. Tad pēkšņi teleskopa okulārā viņš ieraudzīja veselu NLO eskadru, kas lēnām lidoja garām Saulei. Astronoms saskaitīja 144 lidojošus objektus (L.A.Fišingera grāmatā "Dievu laiki" - 331 lidojošu objektu).
Tā kā profesora H.Bonilja teleskopam bija pievienota fotokamera (ar to viņš fotografēja Saules plankumus), viņam izdevās nofotogrāfēt NLO. „Piecstūraina zvaigzne ar tumšu centru” uzturējās objektīva redzamības zonā pietiekoši ilgi, lai to izdotos nofotografēt. Pēc tam šī „zvaigzne” pievienojās saviem pavadoņiem.
Un tā Mazajam Zaļajam pirmais zināmais NLO fotoattēls tapis 1883.gada 12.augustā. Fotogrāfijās bija redzami apaļi, gareni un vārpstveida NLO. Šādu objektu esamība tika apstiprināta arī no Pueblas un Mehikas observatorijām, kas liecināja, ka senjoru Bonilju nav skārusi īslaicīga un spēja apziņas sašķobīšanās, ka fotografētas nav arī mušas vai zosis kāsī.
Profesors H.Bonilja savus novērojumus apkopoja detalizētā ziņojumā, klāt pievienojot dažas fotogrāfijas, un nosūtīja to franču astronomijas žurnālam L`Astronomie. Materiāls publicēts 1885.gadā. Nekādas reakcijas. Bonilla uzskatīja, ka noslēpumainie objekti lidojuši tuvāk Zemei, Mēness tuvumā, tomēr neko vairāk daudz nekomentēja.
Diskusijas par šo notikumu risinās līdz pat mūsu dienām.

Mistiskie dirižabļi. https://www.youtube.com/watch?v=NOVFVgmeIWI
XIX gs. beigās tika novērots vēl kāds mistisko lidojošo objektu veids - gaisakuģi.
1880.gada 20.martā Lami, Ņūmeksikā vairāki vīri redzēja savādu gaisa balonu. Pēc deviņām dienām laikraksts Santa Fe Weekly New Mexican par šo notikumu publicēja pat rakstu: "Balona konstrukcija pilnīgi atšķīrās no visa, ko trīs vīri jelkad iepriekš bija redzējuši. Tam bija zivs apveids, un vienubrīd tas bija tik tuvu, ka varēja saskatīt brīnumainus burtus tā kabīnes ārpusē. Šī kabīne izskatījās ļoti eleganta un gaisakuģis bija pilnīgi savu pasažieru kontrolē. Tā vadīšanai acīmredzot tika izmantota vēdekļveida ierīce. Balons bija milzīgs, un kabīnē bija, kā varēja spriest, astoņas vai desmit personas."
1895.gadā NLO grupā novēroti Meksikā.
1886.gadā Marakaibā (Venecuēla) nezināms ovāls objekts uzkārās virs dzīvojamās mājas, kurā atradās 9(?) iedzīvotāji. Visiem 9 uz ādas parādījās augoņi, kas nākamajā dienā izzuda, atstādami tikai melnus pleķus. Deviņas dienas tiem nekas nekaitēja, bet 10.dienā tās vietas ādā sāka strutot, veidojot atvērtas brūces un cilvēkiem sāka izkrist arī mati. Vienlaicīgi visi koki ap māju novīta un rī uz tiem parādījās melni plankumi. Visi cietušie tika nogādāti slimnīcā un izdzīvoja.
1896.gada 17.novembrī cilvēki debesīs, ASV novēroja dīvainus gaisakuģus. Neizskaidrojama gaisma, neizprotama spēka dzīta, pārvietojās debesīs virs Sakramento pilsētas, Kalifornijā, ASV. Objekts ātri aplidoja apkārt mājām un pauguriem līdz pazuda tumsā. Objektu redzēja simtiem cilvēku.
Vašingtonas pavalstī, ASV novērots dīvains gaisakuģis, kurš izstaroja krāsainu gaismu: "Misters Sentdžons stāsta, ka dažādas krāsas gaismas stari raidīti dažādos virzienos. Tie nāca no abiem gaisakuģa galiem un abiem sāniem. Brīžiem gaisma vienā galā un vienā pusē tika izslēgta. Dažas gaismas bija baltas, citas sarkanas, zilas un zaļas. Kad dega visas gaismas, gaisa briesmonis likās iemērkts mirdzošā spožumā un šķita, kā nevaldāms elektriskais starmetis. Arī no centra bieži izšāvās dažādas krāsas gaismas stari, un tad tie izskatījās kā riteņa spieķi. "Saprotams, ka šajā gadījumā apzīmējums "gaisakuģis" ir stipri nosacīts. Te runa ir par NLO.
1896.gada 22.novembrī Oklendā virs pilsētas novēroja cigāra formas objektu.
1897.gada 10.aprīlī debesīs virs Kvinsī pilsētas Ilinoisas pavalstī, ASV tika novērots objekts, kurš izskatījās "kā cigārs un izgatavots no gaiša metāla, varbūt alumīnija, kurš atstaroja mēness gaismu." Cigāra virspusē pacēlās kāda virsbūve. Mīklainais gaisakuģis izstaroja spēcīgu gaismu.

No 1896.gada novembra līdz 1897.gada aprīlim novērots 1.NLO masveida parādīšanās uzplaiksnījums. Tas notika ASV, kur tūkstošiem dažādu pilsētu iedzīvotāji redzēja daudzus NLO. Par šiem gadījumiem daudz rakstīja tā laika avīzes. NLO lidojumi un karāšanās notika virs Sanfranciskas, Oklendas, Kanzassitijas, Čikāgas, Milvolkiem, Sakramentas, Bentonas un Cistervilas. Jāatzīmē, ka tolaik Amerikā vienīgie lidaparāti bija brīvi lidojošie aerostati. Nekādu dirižabļu, pie tam vēl ar prožektoriem, Amerikā 1897.gadā vēl nebija.

Notikums Aurorā. Šās tipisks cigārveida NLO avarēja nelielajā Auroras pilsētiņā Teksasas pavalsts ziemeļos, ASV 1897.gada 17.aprīlī. Sīkāk par šo notikumu esejā Auroras incidents.

1897.gadā tika novērots "noslēpumains gaisa kuģis," kas pārlidoja pār Everestas pilsētu Kanzasas pavalstī ASV. Iespējams, ka tas tomēr bijis cilvēku radīts eksperimentāls lidaparāts.

XIX gs.beigās NLO fenomens sāka piesaistīt lielu sabiedrības uzmanību. Tas liela mēra notika pateicoties zinatniski-fantastiskā literatūras žanra uzplaukumam (Herberts Velss, Žils Verns) un zinātniski tehniskajam progresam. Viktorijas laikmeta sapņotāji, raugoties debesīs, spilgti iztēlojāš ka svešu pasauļu kosmosa kuģotāji vago Visuma tāles.
XIX gadsimts sagatavoja ufologiskajiem notikumiem bagāto XX gadsimtu. 

Saites. 
NLO novērojumi.