Huss, Jans
Čehu humānists, Katoļu baznīcas sadedzināts uz sārta.
Pārskats par Konstances koncila noslēguma sēdi Jana Husa prāvā.
Čeha (Husa) ienaidniekiem gribējās jau šodien katrā ziņā sasniegt savu mērķi tāpēc, ka malka sārtam jau bija sagatavota un aplieta ar darvu.
Ķeizars Sigismunds neatlaidīgi un stingri ieteica Husam atteikties no savas mācības. Sigismunds smagi un bieži nopūtās. Sigismunda acis pastāvīgi šaudījās no viena koncila dalībnieka pie otra, it kā viņš baidītos no rūgtās patiesības.
Iestājās klusums. Tad Huss sāka runāt. Viņš sacīja: „Es nevaru atteikties ne no viena atzinuma, ko esmu uzrakstījis vai pasacījis.” Pēc tam sākās šausmīga kliegšana. Pār Husu bira lāsti. Bija dzirdams, ka pieprasa balsošanu.
Pans no Hljūmas (čehu feodālis, kas pavadīja Husu uz koncilu). Visa Romas garīdzniecība ir nicināmu uzdzīvotāju un muļķu bars, kuri visu mūžu mazāk vēro sevi, nekā cūka lūkojas spogulī. Sava karaļa un visu čehu vārdā es zvēru, ka čehi šausmīgi atriebsies, ja Huss tiks vēl tālāk mocīts vai nonāvēts. Pāvesta piekritēju asinīs čehu zoss nomazgās savus spārnus. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird. Dzīvību un brīvību Husam! „Jā.”
Londonas arhibīskaps. Ja šim čeham būtu desmit dzīvības, tad es atņemtu viņam tās visas: pirmkārt, par to, ka viņš pazemojis Kristus vietnieku (pāvestu); otrkārt, par to, ka viņš izģērbis kailu garīdzniecību, neatstājot tai ne lupatiņas, ar ko aizsegt savu kailumu; treškārt, par to, ka viņš apmulsinājis daudz cilvēku. Turklāt tautai ir labāk nekā nezināt un akli ticēt. Lai šis čehs sapūst! „Nē.”
Briksenes bīskaps. Zosij nenotiks nekas ļauns, ja to noplūks un izceps. Mēs viņu jau noplūcām. Lai tā cepas šodien pat! „Nē.”
Žūras bīskaps. Es balsoju par Husa brīvību, godu un dzīvību. Kāds labums jums tiks no tā, ka zosi izceps, bet viņas spārnu spalvas izraisīs spēcīgu vētru visās zemēs? Tas akmens, ko mēs pašlaik gribam sviest uz augšu, var nokrist uz mūsu galvām. „Jā.”
Konstances bīskaps. Ja mēs rīt nesadedzināsim Husu, tad tauta parīt sadedzinās mūs visus, kas šeit esam ieradušies. Lai viņš mirst. „Nē.”
Ķeizars, noklausījies galīgo balsošanas rezultātu, nobālēja un nodrebēja; viņš zināja, ka no viņa atkarīga Husa brīvība un dzīvība. Zem tempļa velvēm iestājās kapa klusums, kad beidzās pēdējā runa un Sigismundam jautāja: „Jūsu augstība ķeizar, kāds būs jūsu galīgais lēmums – par Husa mācību vai pret to? Vai jūs atzīstat viņu par ķeceri, kas pelnījis nāvi?” ķeizars satrauktā balsī atbildēja: „Es vēl joprojām apgalvoju, ka Huss ir katrā ziņā pelnījis nāvi, ja viņš neatteiksies no savas mācības.” To pateicis, viņš piecēlās un gribēja aiziet.
Tad Huss vīrišķīgi jautāja: „Jūsu ķeizariskā augstība, vai tiešām jūs iznīcināsiet pats savu aizsardzības rakstu, kurš apstiprināts ar jūsu zīmogu un parakstu, un uzņemsieties noziegumu un solījuma laušanu?”
„Es, tev, ķeceri, tiešām apsolīju, ka tu varēsi netraucēts atbraukt uz šejieni, bet tikai uz šejieni, un to tu arī varēji. Atpakaļceļu es tev neapsolīju. Tava prasība nav pamatota. Tevi notiesāja koncils ar balsu vairākumu.” Tā atbildēja Sigismunds.
Husa mācības nozīme. 1519.gada vasarā M.Luteram nācās noturēt disputu ar katoli Eku. Dismutā M.Luters paziņoja, ka J.Husa mācībā bijusas patiesi kristīgas tēzes.
Saites.
Čehi.
