Genomi
Rauga sēnes genoms bija pirmais, ko 1996.gadā izdevās pilnībā atšifrēt. Cilvēka DNS bāzu pāru pilnā karte tika sastādīta 2001.gadā un šodien mūsu rīcībā ir jau aptuveni 1000 atsevišķu organismu genomu apraksti. Jāsaka gan, ka to lielāko daļu sastāda baktērijas.
Gobas genoms. Anglijas gobas ņemtais DNS ļauj domāt, ka romieši tās ieveduši Britu salās no Itālijas, jo tie ir gandrīz identiski Anglijā, Spānijā un Itālijā. Aizdomas pētniekiem radās jau XX gs. 70.gados, kad gobu slimība iznīcināja miljoniem koku Eiropā, lai gan dažādos reģionos tiem vajadzēja būt dažādām pretošanās spējām.
Kāds romiešu „dārza rakstvedis” atstājis ziņs, ka gobas romieši atveduši ap 50.gadu.
Peles genoms. To atkodējusi amerikāņu firma Celera. Peles genomā ir ap 2,6 miljoniem (?) bāzu pāru.
Pīļknābja genoms. Atšifrēts.
Rezus makaka genoms. Atšifrēts.
Rīsa genoms. Tas ir atšifrēts 2006.gadā. Zinātnieki identificēja 37 544 gēnus. Tā rīss kļuvis par pirmo graudaugu pasaulē, kuram atšifrēta gēnu karte. Rīsus pārtikā izmanto vairāk kā puse pasaules iedzīvotāju.
Šimpanzes genoms. Atšifrēts.
Vīnogu genoms. Franču un itāļu ģenētiķi noteikuši vīnogu šķirnes Pinot Noir gēnu karti. Noskaidrojās, ka šo ogu gēnu klāsts ir ārkārtīgi plašs un tas izskaidro garšas variācijas dažādām šķirnēm.
Pavisam vīnogām ir vairāk nekā 30 000 gēnu. Starp gandrīz pusmiljona zinātnieki identificēto DNS burtu dominē tanīni. Par aromātu vien atbldīgi gandrīz 90 gēni, par rūgtumu rūpējas 43 gēni un par katru citu garšas niansi arī vairāki desmiti gēnu. Nelielas izmaiņas kādā no tiem atsauksies uz vīna un arī vīnogu garšu.
Zirga genoms. Zirga genoms tiek šifrēts jau kopš 1995.gada un nu – 2009.gadā tas vainagojies panākumiem. Noskaidrojies, ka zirga genoms ir lielāks nekā sunim, bet mazāks nekā govij un cilvēkam. 17 no 32, t.i. 53%, zirga hromosomu pāriem ir līdzīgi cilvēka hromosomām, bet tikai 29% līdzīgi sunim. Tātad zirgs ir līdzīgāks cilvēkam nekā sunim.
Pētnieki analizēja kādas tīrasiņu šķirnes ķēves genomu. Papildus tam pētīti arī Andalūzijas, arābu, Amerikas kvarterzirga, Īslandes zirga, Norvēģijas fjordu zirga un Hannoveres zirga ģenētiskie materiāli.
Noteikts, ka zirgs cieš no apmēram 90 iedzimtām slimībām – neauglība, infekcijas, muskuļu darbības traucējumi.
Žurkas genoms. Atšifrēts.
Saites.
Ģenētika.
