Fluktuācija
Fluctuatio - "svārstība" (latīņu val.).
Fizikālā lieluma L haotiska novirze no vidējās vērtības L(virssvītra): delta L = L - L (virssvītra).
Deltu aprēķina pēc klasiskās vai kvantu statistikas metodēm. Parasti fluktuācijas raksturošanai izmanto vidējo kvadrātisko novirzi
vai arī relatīvo fluktuāciju:
Galvenais fluktuācijas cēlonis ir fizikālo sistēmu mukrostruktūra. Sistēmā, kurā ir N daļiņas, ......, tātad, jo lielāks ir daļiņu skaits sistēmā, jo relatīvi mazāka ir fluktuācija. Šī iemesla dēļ makrosistēmās, kurās ir daudz daļiņu, fluktuācijas izpausme relatīvi ir neliela, turpretī mazās sistēmās fluktuācija var izpausties samērā spilgti.
Fluktuācija parādās procesos, kas pakļauti statistikas likumiem - molekulu, atomu, jonu, elektronu u.c. daļiņu kustība dažādās sistēmās. Ar fluktučiju var izskaidrot Brauna kustību, debesu zilo krāsu, to, ka fāžu pāreja notiek temperatūras intervālā, nevis noteiktā temperatūrā. Fluktuācija ir elektrisko trokšņu cēlonis. Tai ir svarīga nozīme termodinamiskās metodes un tai atbilstošo jēdzienu lietojamības robežu noteikšanā.
Fluktuācijas teorijas pamatus izveidojuši Dž.V.Gibss, A.Einšteins, M.Smoluhovskis.
