Fišers, Emīls Hermanis (1852.-1919.g.)
Emil Herman Fischer.
Vācu ķīmiķis organiķis un bioķīmiķis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1852.gada 9.oktobrī.
1874.gadā beidzis Strasbūras universitāti.
No 1882.gada Erlangenes universitātes profesors.
No 1885.gada Vircburgas universitātes profesors.
1892.-1919.gados berlīnes universitātes profesors.
1899.gadā kļuvis par Pēterpils ZA ārzemju korespondētājlocekli.
Pētījumi ogļhidrātu un olbaltumvielu ķīmijā.
1884.-1894.gados noskaidrojis ogļhidrātu formulas, izveidojis to nomenklatūru un daudzus sintezējis, piemēram glikozi un fruktozi.
1899.-1907.gados atklājis, ka olbaltumvielas hidrolītiski šķeļas par aminoskābēm un no tām sintezēja polipeptīdus, eksperimentāli pierādot peptīdsaiti olbaltumvielās.
Izveidojis purīnu ķīmiju, 1897.gadā sintezējis kofeīnu, teobromīnu, adenīnu, guanīnu, 1898.gadā purīnu, 1903.gadā barbitālu.
1902.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
Miris 1919.gada 15.jūlijā.
Saites.
Nobeļa prēmija.
Organiskā ķīmija.
Bioķīmija un bioķīmiķi.
