Faunistika
Zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku sistemātisko sastāvu (faunu) kadā noteiktā teritorijā.
Faunistika ir cieši saistīta ar dzīvnieku sistemātiku un zooģeogrāfiju. Tā noskaidro dzīvnieku izplatību, salīdzinoši novērtē dažādu teritoriju faunas, noteic to līdzību un atšķirības. Faunistikas pētījumi sniedz iespēju izzināt faunas veidošanos, sekot tās pārmaiņām; tiem ir nozīme pareizā dzīvnieku resursu izmantošanā, atjaunošanā un aizsardzībā.
Vēsture. Faunistikas pētījumi sākās līdztekus ģeogrāfiskajiem atklājumiem, plašāki pētījumi globālajā faunistikā - XVIII gs. līdz ar īpašu ekspedīciju organizēšanu.
Faunistika Latvijā. Pirmās ziņas par Latvijas faunu atrodamas J.Fišera darbā par Vidzemes dabu (1778. un 1791.g.).
XIX gs. nozīmīgas bija G.Flora, J.Nolkena un G.Zeidlica monogrāfijas par posmsnuķaiņiem, tauriņiem, vabolēm.
XX gs. sākumā lielu ieguldījumu faunistikā devis P.Lakševics, kas pētījis odveidīgos divspārņus, makstenes, tīklspārņus. Daudz darbu faunistika tika publicējusi Rīgas Dabas pētnieku biedrība savā izdevumā "Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga" (1.-64., 1856.-1942.g.), arī žurnālā "Folia Zoologica et Hydrobiologica" (1929.-1943.g.).
Pārskatu par Latvijas dzīvniekiem sniedza izdevums "Latvijas zeme, daba un tauta" (2., 1936.g.).
Krievpadomju okupācijas laikā faunistikas pētījumus veica LPSR ZA Bioloģijas institūts, Latvijas mežsaimniecības problēmu ZPI, LVU, LPSR Dabas muzejs, VAAI Baltijas filiāle, Latvijas PSR sanitāri epidemioloģiskā stacija, LPSR ZA Botāniskais dārzs, LLA. Pētījumi apkopoti grāmatās "Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs" (1.-2., 1956.-1957.g.) un "Latvijas dzīvnieku pasaule" (1974.g.).
Ziņas par entomofaunu publicētas rakstu krājumā "Latvijas entomologs" (no 1960.g.).
Saites.
Fauna.
