Faksimilsakari
Vēsturisks elektronsakaru veids grafiskas informācijas (nekustīgu plakanu attēlu) pārraidei.
Faksimilsakaru traktā ietilpst raidītājs, sakaru kanāls un uztvērējs. Raidītāja pārraidāmais attēls (oriģināls) tiek sadalīts daudzos pietiekami mazos elementāros laukumiņos; tas notiek, izvērses blokam virzot šauru gaismas kūli rindu pēc rindas pa oriģināla virsmu. Oriģināla virsmas atstarotā gaisma, kuras intensitāte modulēta pēc laukumiņu atstarotājspējas, nonāk uz fotoelektronu daudzkāršotāja (vai fotoelementa), kura ģenerēto videosignālu modulators pārveido augstfrekvences signālā (veicot amplitūdas vai frekvences modulāciju).
1 - raidītāja rotējošais cilindrs ar pārraidāmo attēlu (oriģinālu); 2 - uztērēja rotējošais cilindrs ar uztverto attēlu (reprodukciju); 3 - gaismas avots un optiskā sistēma; EM- elektromotors; SB - sinhronizācijas bloks; IB - izvērses bloks; F - fotoelektronu daudzkāršotājs vai fotoelements; M - modulators; Ģ - ģenerators; SK - sakaru kanāls; D - demodulators; RIe - reģistrējošā ierīce.
Faksimilsakariem izmanto standarta telefonu kanālus vai radiotelefona kanālus (0,3-3,4 kHz), ātrākai pārraidei (piemēram, laikrakstu sleju pārraidei) - platjoslas sakaru kanālus (48 kHz, 240 kHz). Uztvērējā ar demodulatoru no līnijas signāla tiek izdalīts videosignāls un sintezēta pārraidāmā attēla kopija, ko reģistrē ar fotogrāfiskām, elektroķīmiskām vai svītru jeb tintes, kā arī elektrotermiskām, ferogrāfiskām, kserogrāfiskām, lāzera u.c. metodēm (tāpēc 1953.gadā termina "fototelegrāfa sakari" vietā sāka lietot terminu "faksimilsakari").
Faksimila aparātus iedala 2 grupās: melnbalto (attēliem tikai 2 optiskā blīvuma gradācijas - melna un balta) un pustoņu attēlu pārraidei un uztveršanai. Galvenie faksimilsakaru raksturlielumi: pārraidāmo attēlu izmēri (mm), pārraides ātrums (rindas/min.), attēla pārraides laiks (min.), izšķirtspēja (līnijas/mm); pustoņu faksimila aparātiem - arī optiskā blīvuma gradāciju skaits.
Vēsture. Nekustīgo attēlu pirmo pārraidi veica itāļu fiziķis Dž.Kazelli 1885.gadā. Viņa konstruētais elektrotehniskais aparāts pārraidīja attēlu, kas ar elektroizolējošu laku bija pārnests uz svina folijas. Pa foliju virzīja adatu; iegūtos strāvas un bezstrāvas impulsus pa sakaru līniju noraidīja uz uztvērēju, kas tos elektroķīmiski reģistrēja uz samitrināta papīra.
Pirmie faksimilsakaru aparāti Krievijā tika organizēti 1863.gadā starp Pēterpili un Maskavu. Tie kļuva tikai praktiski izmantojami tikai pēc fotoefekta atklāšanas (kad tika izgatavoti fotoelementi) un elektronu lampu radīšanas (elektrisko signālu pastiprinātājiem).
Pirmie faksimilsakaru aparāti PSRS tika izgatavoti 1930.gadā.
Kopā 1965.gada tos izmanto ne tikai fototelegrammu, bet arī centrālo laikrakstu sleju (Rīgā uztvēra kopš 1978.g.) un hidrometereoroloģisko karšu pārraidei. Faksimilsakarus lieto arī ražošanas un tehnoloģiskās informācijas pārraidei lielos uzņēmumos.
Latvijā pirmie faksimilsakaru aparāti uzstādīti 1950.gadā.
Saites.
Sakaru tehnika.
