Fācija, fizioģeogrāfijā
Facies - "āriene," "veids" (latīņu val.).
Fizioģeogrāfijā tā ir Zemes virsmas dabiskās teritoriālās diferenciācijas sīkākā vienība - elementārais (topoloģiskais) ģeogrāfiskais komplekss.
Fācija aizņem mezoreljefa elementu (piemēram, gravas nogāzi) vai tā daļu, kuras robežās pārējie dabas apstākļi (augsnes cilmieži, mikroklimatiskie un mitruma apstākļi, augsnes veids, augu sega un dzīvnieku kopa) tiek uzskatīti par teritoriāli nemainīgiem, viendabīgiem. Mūsdienu pētījumi liecina, ka fāciju izpēte veidojas par īpašu ainavzinātnes nozari - facioloģiju. Terminu "fācija" lieto arī par ģeomorfoloģiskās rajonēšanas vienību bez stingri noteiktas nozīmes, apzīmējot ar to elementāru reljefa formu vai formu kopu, kas veidojas galvenokārt vietējo faktoru, piemēram, dažu litoloģiskā sastāva maiņu ietekmē.
Saites.
Fizioģeogrāfija.
