Flokši
Šo ziedu dzimtene ir Ziemeļamerika, no kurienes tie XVIII gs. atceļoja uz Eiropu. Amerikā tie bija sastopami savvaļā - ap 60 pasugām.
Flokši ir daudzgadīgi augi, lai gan sastopama arī kāda viengadīga flokša pasuga - Dramonda floksis (Phlox drummondii).
Duglasa floksis (Phlox douglasii) - sasniedz tikai 5 cm augstumu.
Aslapu floksis (Phlox subulata) - 10-12 cm augsti un tiem ir viegli ieapaļas adatveidīgas lapas.
Stīgojošais floksis (Phlox stolonifera) - piemērots augšanai ēnainā vietā, šim floksim ir tendence ātri izplesties.
Flokši labi ieaugsies gan saulainā, gan mitrā augsnē, noēnotā vietā vai atklātā saulītē. Protams, saulē tie ziedēs krāšņāk un bagātīgāks būs ziedu ķekars. Smilšaina vieta un svilinoša saule gan flokšiem nepatīk - tad košās krāsas var bālēt un par laistīšanu jārūpējas regulāri. Lai uzturētu mitruma līmeni augsnē, zemi ap flokšiem var mučēt.
Flokšus var stādīt visas vasaras laikā, bet parasti pavairo pavasarī vai rudenī pēc noziedēšanas, sadalot cerus. Pēc ziedēšanas no flokšiem var novākt arī sēklas un mēģināt nākamajā pavasarī jaunos dēstus izaudzēt no tām. Tomēr rezultāts var būt atšķirīgs no oriģināla krāsas ziņā.
Flokšiem vajag brīvu telpu un tos nedrīkst sastādīt pārāk bieži. Optimālais attālums starp dēstiem ir 30-50 cm. Tie var augt vienā un tai pašā vietā 5-10 gadus. Vēlams arī augus atbrīvot no vecām, dzeltējošām lapām, tādejādi radot augiem labāku aerāciju. Pēc noziedēšanas vecās ziedkopas jānogriež, tad, iespējams, izveidosies jauni ziedaizmetņi un augs saplauks otrreiz. Rudenī vecie dzinumi jānogriež īdz pašai zemei.
Flokši parasti nav kaprīzi, tos parasti neskar kaitēkļi - ne laputis, ne skudras, ne gliemeži. Taču slimo ar miltrasu, un tad flokšus nepiecieāms miglot ar attiecīgiem fungicīdiem. Ja kaite izplatījusies par daudz un miglošana nelīdz, tad augi jānogriež līdz ar zemi un slimibas skartie stumbri jāsadedzina.
