Fabulas
Fabula - "stāsts" (latīņu val.).
Liroepikas paveids: neliela apjoma alegorisks sacerējums dzejā, retāk prozā, ar pamācošu saturu.
Par fabulām sauc arī daiļdarbā tēlotu notikumu izklāstus loģiski cēloniskā laika secībā. Atšķirībā no sižeta, kur noteiktā sistēmā izkārtotie noteikumi atklāj raksturus, fabulas ir daiļdarba satura vienkāršs atstāstījums.
Fabulas izveidojušās no dzīvnieku pasakām. To personāži visbiežāk ir personificēti dzīvnieki, kuru īpašības un rīcība atklāj cilvēku un sabiedrības trūkumus. Fabulu pamācība jeb morāle izsecināma no humora vai ironijas ievirzē tēlotā notikuma vai dialoga; nereti morāle pievienota aiz fabulas nobeiguma.
Ievērojamākie fabulisti pasaules literatūrā ir Ēzops, Ž. de Lafontēns, I.Krilovs.
Latvijā fabulu aizsācējs ir P.Sarķis, nozīmīgākās fabulas sarakstījuši Pērsietis, A.Upīts, P.Sils.
Saites.
Literatūra un literāti.
