Fabrika
Fabrica - "darbnīca" (latīņu val.).
Rūniecības uzņēmums, kura tehniskā bāze ir mašīnu sistēma.
Politiskajā ekonomijā "fabrikai" identisks jēdziens ir rūpnīca.
Vēsture. Fabrika ir mašinizētās ražošanas forma, kas radusies XVIII gs. beigās - XIX gs. sākumā, strauji attīstoties tehnikai, darba dalīšanai un kapitāla koncentrācijai.
Vēsturiski fabrika radusies manufaktūras vietā rūpnieciskā apvērsuma rezultātā.
Fabrika ir kapitālistiskās kooperācijas augstākā forma. Atšķirībā no manufaktūras, kur darba dalīšanas un kooperācijas pamats ir stradnieks un viņa darbarīks, kapitālistiskajā fabrikā darba dalīšanas pamatelementi ir atsevišķas darba mašīnas, un strādnieki ir tikai to piedēklis.
Līdz ar pāreju uz fabriku kapitālistiskā rūpniecība pārgāja mašinizētās lielražošanas stadijā; mašinizētā lielražošana ir kapitālistiskās ražošanas veida materiāltehniskā bāze.
Kapitālistisko fabriku sistēmas attīstība strauji kāpināja sabiedriskā darba ražīgumu, efektivitāti un iezīmēja jaunu, daudz augstāku darbaspēka (arī sieviešu un bērnu) ekspluatācijas pakāpi, pastiprināja pretstatu starp fizisko un garīgo darbu, sīkražotāju masveida izputēšanu, rūpnieciskās rezerves armijas veidošanos. Fabriku sistēmas izveidošanās noslēdza pilsētu un lauku atdalīšanās procesu, sekmēja pilsētu augšanu, proletariāta izveidošanos.
Fabriku attīstība saasināja kapitālisma pamatpretrunu; organizēts darbs atsevišķa uzņēmuma ietvaros nonāca konfliktā ar ražošanas anarhiju visas sabiedrības mērogā.
Saites.
Kapitālisms.
