Aliens

Keisijs, Edgars (1877.-1945.g.)

Viens no XX gs. "lielajiem praviešiem." Dzimis 1877.gadā Kentuki pavalstī ASV fermera ģimenē.
6 gadu vecumā Keisijs paziņoja, ka bieži redz savus mirušos radiniekus un pat sarunājas ar tiem. Vēlāk šī viņa spēja pārauga par viņa nodarbošanos - viņš kļuva par īstu gaišreģi un sāka vadīt savas masveida "lasīšanas" - informācijas nolasīšanas no "akāšas." Pasaulē Keisijs pazīstams kā liels pareģis, medijs un dziednieks, kas spēja noteikt visdažādākās diagnozes bez jebkādas medicīniskās aparatūras. Guva lielu popularitāti ASV 40.gados.
Keisijs pazīstams arī kā rakstnieks - daudzas viņa grāmatas saistītas ar bībelisku tematiku, Atlantīdu un pareģojumiem. Žurnālisti iesaukuši Keisiju par "pašu noslēpumaināko amerikāni," bet ufologi pieskaito viņu kontaktieriem, jo viņš ne reizi vien aprakstīja savas tikšanās ar NLO pilotiem un ilgi vēl pirms Gagarina aplidoja Zemi pa orbītu.

Viņa slava nenorima arī pēc nāves

Biogrāfija. Psihes pētnieks. No 1923.–1944.gadam uzstājies ar daudziem priekšlasījumiem un sniedzis intervijas. Tika nodibināts viņa fonds ar nodaļām daudzās ASV pilsētās. Daudzu pareģojumu jeb tā saucamo „dzīves interpretāciju” autors.
Miris 68 gadu vecumā ASV, Virdžīnijas pavalstī, Virdžīnbīčā 1945.gada 5.janvārī.

Pareģojumi. Pareģojumus izteica transa stāvoklī – tamdēļ to iesauca par „dusošo pareģi.” Tādus dažādus pareģojumus viņš izteicis vairāk kā 2500 tūkstošiem. Tie vēsta par pagātni un nākotni, par viņa daudzkārtējām reinkarnācijām no Senās Ēģiptes laikiem.
Pēc paša apgalvojumiem viņš pareģojumus smēlies no kādas „garīgas hronikas,” pie kuras spējis pieslēgties atrodoties izmainītas apziņas stāvoklī.
Pats keisijs nav bijis diez ko izglītots, viņa uzskats bijis vairāk biblisks.

Dziedināšana. Izdziedinājis neskaitāmus slimniekus, lai gan nav izlasījis nevienu medicīnas grāmatu. Izdziedināšanas veica atrodoties dziļa transa stāvoklī. Viņš transā spēja uzstādīt slimniekam diagnozi tik precīzi, ka pārsteidza pat stipri skeptiskus mediķus.
„Nav iespējama fiziskā izdziedināšanās bez garīgas dziedināšanās, jo dvēsele – mūsu esības tronis.” Tā Keisijs savus pacientus sāka apstulbināt ar stāstiem par to iepriekšējām dzīvēm tagad nogrimušajās pilsētās.

Grimušo zemju pareģojumi. 1920.gadu sākumā, uzskaitot savu pacientu dažādās kaites, Keisijs pēkšņi sāka apgalvot, ka to saknes slēpjas zemapziņā un ir mantotas no dikti senajiem Atlantīdas laikiem. Turpmāko vairāk nekā 20 gadu laikā Keisijs savu daudzo „dzīves interpretāciju” gadījumos pastāvīgi atsaucās uz Atlantīdu, krietni retāk uz Mu un Lemūriju.
Keisijs apgalvoja, ka atlanti esot uzvedušies necienīgi un uzkrājuši milzīgu daudzumu karmiskā parāda. To savukārt nākoties atdot neskaitāmu reinkarnāciju rezultātā. Turpretim labdabīgie lemūrieši tādu parādu esot uzkrājuši krietni mazāk, tamdēļ arī pa reinkarnācijām tikuši dzenāti daudz mazāk.
Viņa daudzajiem pareģojumiem par Atlantīdu nebija vēsturisku mērķu, bet gan tie bija mēģinājumi izskaidrot cilvēku uzvedību iepriekšējās dzīvēs.
Pareģoja Atlantīdas tempļa pacelšanos no ūdeņiem pie Bimini 1968.gadā.
Tik pat labi šīe pareģojumi attiecināmi arī uz Lemūriju, kā vienu no grimušām zemēm.
Caur pareģi Keisiju iegūtas tādas ziņas par nogrimušajām zemēm, kuras būtu neiespējami iegūt parastā veidā. Pie tam tās visai labi sasaucas ar arheoloģiskajiem un vēsturiskajiem datiem.
Pareģojumi par grimušajām civilizācijām izgāja tālu ārpus Keisija necilās izglītības, kristīgi-bibliskā pasaules uzskata. Par grimušajām civilizācijām Keisijs sācis runāt gandrīz tikai 20 gadus pēc savas pareģotāja prakses uzsākšanas. Līdz tam nekad nebija par to runājis. Izejot no transa, Keisijs par Atlantīdām un Lemūrijām nezināja vairs neko.
Pirmais viņa izteikums: „Andu jeb Klusā okeāna Dienvidamerikas piekrasti tad aizņēma Lemūrijas tālākais rieteņu gals.”
1932.gada 16.februārī: „Lemūrija sāka izzust vēl pirms Atlantīdas... 10 700 gaismas gadu, vai zemes gadu kopš tagadējā laika pēc Amīlija vai Ādama laika skaitīšanas.” ( 364-4 )
Keisijs attēlo Mu iedzīvotājus kā nenogurdināmus ceļotājus, kas devušies galvenokārt uz Peru, taču apmeklējuši arī Jukatānu, Ziemeļamerikas rieteņu piekrasti, Nīlas ieleju un pat Atlantīdu. Pēc viņa vārdiem tie esot devušies uz tālajām zemēm, lai apgūtu dažādas zinības, no tām īpaši izdala alķīmiju (274–1 M.34 2/13/33).
Lemūrieši pēc sevīm šādas zināšanas esot atstājuši un tām sekojuši arī atlanti (1273–1 M.40 10/16/36).
Par kādu savu klientu Keisijs teica: „Viņš bija viens no pēdējiem, kas nokļuva līdz Mu zemei” (557–2 F.52 5/23/34), ar to domājot, ka atlantīdieši, glābjoties no savām katastrofām, pārceļojuši arī uz Klusā okeāna reģionu.
Keisijs piemin puslemūrieti-pusatlantu Mufuti (2850–1 M.18 11/14/42) un arī garīgo padomnieku Muglo (2454 – 3 F.43 7/15/42) no Atlantīdas.
Keisijs nosauc atlantisku ķēniņu Jukatānā ar visai lemūrisku vārdu – Zurumu (1632–3 F.38 8/9/38).
Lemūriešu kultūras izplatītāji devuši lielu ieguldījumu Senās Ēģiptes varenās reliģijas dibināšanā (1353-1 F.Adult 3/26/37; 2697-1 M.48 3/11/42).
Keisijs minējis dažus aizjūras pārceļotājus ar visai lemūriskiem vārdiem: Šu-Su-Mu-Lur-r (1695-1 F.32 9/29/38 ) un Mu-Elden ( 2513-1 F.70 6/12/41).
Viens no viņa klientiem esot savā senā lemūriskajā inkarnācijā veicis ceļojumu „uz tagadējām Jūtas un Arizonas pavalstīm... Tad šīs vietas kalpoja kā patvērums pārceļotājiem no Mu” un izpletās līdz pat Misūri (812-1 F.48 2/4/35).

Keisijs par Gīzas piramīdām. Lemūrieši esot piedalījušies Gīzas Lielās piramīdas celtniecības beigu daļā. Ceremonijas beigās piramīdas virsotnē uzstādīja „vainagu jeb smaili, kas, būdama no vara, kapara, zelta un citiem sakausējumiem, ir neiznīcināma.” Piramīda jeb „Zemes Ēka” (laikam paša Keisija nosaukums) daļēji kalpojusi kā garīgās transformācijas un apgaismības vieta.
Keisijs apraksta tās atklāšanas svinības: „Ceremonija bija ilga. Tā tika āmura klaudzienu pavadīta, ar kuru klapēja pa virsotni tā apzīmējot būves iesvētīšanu. Ceremonija aizsāka daudzas citas, kuras var redzēt arī šodien, kā aicinājums lūgšanai un baznīcas zvanu skaņas... bēru marša skaņas līķa apbedīšanas laikā; zvanu skaņas par godu jaunajam gadam; kāzu maršs, veltīts jaunlaulātajiemn... Visi tie nāk no tās skaņas, kas svētīja Zemes Ēku.” (378-14 M.56 9/26/33)

Pareģojumi par Gobi civilizāciju. Keisijs vēsta, ka šo civilizāciju radījuši „tie, kas atnākuši no Mu zemes.” Keisijs vēstīja, ka dzīves apstākļi tagadējā Gobi tuksnesī bijuši visai labvēlīgi cilvēkam un sākuši pasliktināties tikai pēc Lielajiem plūdiem. Vēl teica 1930.gadu vidū, ka civilizācijā Āzijā un Tuvajos Austrumos ienākusi no Gobi tuksneša rajona.
Tolaik reti kurš saprata, par ko Keisijs runā. Viens no tādiem bija Čerčvards.

Keisijs par senatnes lidaparātiem. Amerikāņu parapsihologs savos priekšlasījumos apgalvoja, ka Lielās piramīdas celtniecībā Gīzā no 10 490.-10 390.g.pmē. izmantoti lidaparāti: lidmašīnas un helikopteri. Edgars Keisijs apgalvojis, ka atlantu gaisa kuģi no ziloņu ādām tika ”ierīkotas tvertnes ar gāzi, ko izmantoja gan lidaparāta pacelšanai gaisā, gan arī par dzinējspēku, lai to nogādātu dažādās kontinenta vietās un vēl tālāk... Viņi spēja pārvietoties ne tikai pa gaisu, bet arī pa ūdeni.”
Frenks Džozefs raksta: ”Atlanti acīmredzot izmantojuši divu veidu lidaparātus: ar gāzi pildītu dirižablim līdzīgu aparātu un vimānas, kas bija smagākas par gaisu un tika vadītas no centrāla enerģijas avota uz zemes. Kaut gan vimānas pārstāvēja tādu aeronautikas tehnoloģiju, kādas nav nevienam zināmam lidaparātam, Keisija balonu aprakstos ir kāda detaļa, kas vedina domāt, ka tie ir autentiski.”
Keisijs apgalvoja, ka gaisa balonu apvalks bija darināts no ziloņu ādām. Ziloņu ādas, iespējams, bijušas pārak smagas, lai kalpotu par apvalku jebkurai gāzei, kas vieglāka par gaisu. Taču vieglākie, izplešamie un necaurlaidīgie ziloņu pūšļi varēja tikt izmantoti šim nolūkam.
Platona darbā ”Krītijs” minēts, ka Atlantīdas salā bijuši ziloņi. Par to Platonu skeptiķi dikti ilgi kritizēja. 20.gs. 60.gados okeanogrāfi, bagarējot Atantijas okeāna dibenu, aptuveni 200 jūdžu uz rietumiem no Portugāles krasta, dažādās vietās izcēla simtiem ziloņu kaulu. Tā kā Keisija apgalvojumiem esot zināms pamats. Tā uzskata Frenks Džozefs.

Nozīmīgākie pareģojumi.
Gobi civilizāciju bija radījuši „tie, kas atnāca no Mu zemes.” (1273-1 M.40 10/16/36).
„...pirmās Ādama ietekmes, ienākušās Āzijā un Tuvajos Austrumos caur vietu, kas nu pazīstama kā Gobi zeme.” (1210-1 M.54 6/29/36)
1932.gada 16.februārī: „Lemūrija sāka izzust vēl pirms Atlantīdas... 10 700 gaismas gadu, vai zemes gadu kopš tagadējā laika pēc Amīlija vai Ādama laika skaitīšanas.” (364-4)

Saites:
Mistiķi.