Engelss, Frīdrihs (1820.-1895.g.)
Friedrich Engels.
Žīdu revolucionārs, viens no starptautiskā komunisma pamatlicējiem, proletariāta ideologs un K.Marksa atbalstītājs.
Apveltīts ar daudzšķautņainiem talantiem un ļoti erudīts. Apguvis 24 valodas, piemēram, persiešu valodu iemācījās tikai 3 nedēļās.
Radniecība. Tēvs - Frīdrihs Engelss, bagāts tekstilrūpnieks.
Māte - Elizabete Engelsa (dzimusi van Hāra).
Vecākais no 4 dēliem, bija arī 4 māsas.
Sieva - īru strādniece M.Bērnsa.
Dzīvesgājums. Dzimis 1820.gada 28.novembrī barmenē (tagad Vupertāle).
Līdz 14 gadu vecumam mācījās pilsētas skolā.
1834.-1837.gados mācījās Elberfeldes ģimnāzijā. F.Engelsa uzskatu veidošanās noteica XVIII gs. Lielās franču revolūcijas ietekme, rūpnieciski attīstītās Reinas provinces sabiedrības opozicionārais noskaņojums pret prūšu absolūtismu. F.Engelsu dziļi ietekmēja arī Vupertāles strādnieku grūtais stāvoklis. Tēvs neatbalstīja viņa uzskatus un vēlēšanos studēt universitātē. Pēc tēva gribas Engelsam vajadzēja atstāt ģimnāziju gadu pirms beigšanas un sākt strādāt tēva kantorī.
1938.gadā tēvs sūtīja F.Engelsu uz Brēmeni, kur lielā tirdzniecības firmā viņam bija jāturpina apgūt komerciju, kas viņu neinteresēja.
Brīvajā laikā studēja filozofiju, vēsturi, literatūru, valodas, rakstīja dzejoļus, nodarbojās ar mūziku un sportu.
1839.gadā radikālopozicionārā literatūras virziena "Jaunā Vācija" izdevuma "Telegraph fu:r Deutschland" F.Engelss publicēja savu pirmo rakstu "Vēstules no Vupertāles" (anonīms; vēlākie raksti ar pseidonīmu Frīdrihs Osvalds). Tajā viņš atmaskoja savas dzimtās pilsētas strādnieku nežēlīgo ekspluatāciju, zemāko sabiedrības šķiru grūto stāvokli.
1839.gadā F.Engelss pievērsās G.V.F.Hēgeļa filozofijai un kļuva par viņa attīstības teorijas, dialektikas piekritēju.
1841.gada rudenī F.Engelss brīvprātīgi iestājās karadienestā un brīvajā laikā apmeklēja lekcijas Berlīnes universitātē, studēja filozofiju, kļuva par vienu no ievērojamākajiem jaunhēgelisma pārstāvjiem. F.Engelss aktīvi piedalījās cīņā pret F.V.J.Šellinga filozofiju ("Šellings un atklāsme," 1942.g. u.c.). Šajā laikā viņš kļuva par revolucionāru demokrātu, kaismīgi uzstājās pret feodālā absolūtisma režīmu. L.Feierbaha filozofijas ietekmē F.Engelsa pasaules uzskatā sākās pavērsiens no ideālisma uz materiālismu.
1842.gada novembrī F.Engelsam vajadzēja doties uz Mančesteru, lai sāktu strādāt firmā "Ermen & Engels." Pa ceļam F.Engelss iegriezās arī Ķelnē, kur pirmo reizi tikās ar K.Marksu. Anglijā F.Engelss iepazina moderno proletariātu, strādnieku masu kustības pirmo politisko formu - čartismu, sadarbojās ar čartistu laikrakstu "Northern Star," kļuva par čartistu partijas biedru. Vienlaikus F.Engelss uzturēja sakarus ar angļu sociālistiem - R.Ovena sekotājiem, darbojās viņu žurnālā "New Moral World." Anglijā viņš iepazinās ar īru strādnieci M.Bērnsu, kas vēlāk kļuva par viņa dzīvesbiedri. Korespondencēs laikrakstam "Rheinische Zeitung" F.Engelss rakstīja par Anglijas strādniecības nežēlīgo ekspluatāciju, pirmo reizi dziļi analizēja strādnieku ekonomisko stāvokli, šķiru cīņu, uzsvērdams, ka Anglija atrodas sociālās revolūcijas priekšvakarā un ka šās revolūcijas noteicošais spēks būs proletariāts.
Pētot strādnieku šķiras stāvokli, studējot angļu un franču ekonomistu un sociālistu darbus, F.Engelss nonāca līdz vēstures materiālai izpratnei, radot t.s. "zinātnisko komunismu."
1843.gada beigās un 1844.gada sākumā F.Engelss sarakstīja savu pirmo politekonomisko darbu "Apcerējumi par politiskās ekonomijas kritiku," raksts ievietots K.Marksa un A.Rūges izdotā žurnālā "Deutsch-Franzo:sische Jahrbu:cher," kurā "...no sociālisma viedokļa aplūkoja modernās ekonomiskās iekārtas galvenās parādības kā privātīpašuma kundzības nepieciešamās sekas" (V.Ļeņins, "Raksti," 2., 9.lpp.). K.Marksa vērtējumā raksts bija ģeniāls ekonomisko kategoriju kritikas uzmetums un pamudināja K.Marksu nopietni pievērsties politiskajai ekonomijai. Sākās F.Engelsa un K.Marksa pastāvīga sarakste.
1844.gada augustā F.Engelss apmeklēja K.Marksu Parīzē. 10 kopā pavadītās dienas bija sākums F.Engelsa un K.Marksa mūža draudzībai un sadarbībai. Viņu kopīgais pirmais darbs bija "Svētā ģimene" (publicēts 1945.g.), kurā kritizēts jaunhēgeliešu subjektīvais ideālisms, attīstīts uzskats par tautas masām kā vēstures procesa virzītājspēku un formulēta tēze par proletariāta - atbrīvotāja pasaulvēsturisko lomu.
1944.gadā F.Engelss atgriezās Vācijā, nodibināja sakarus ar vācu sociālistiem, publicēja rakstus Vācijas sociālistu laikrakstā "Vorwa:rts!"
1845.gada martā F.Engelss pabeidza darbu "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā." Balstoties uz pētījumiem par Anglijas ekonomiku un politiku, F.Engelss atklāja vairākas vispārējas kapitālistiskās ražošanas likumsakarības, parādīja proletariāta stavokli, strādniecības un kapitālistu interešu pretstatu. Viņš pirmais paziņoja, ka "proletariāts ir ne tikai cietēja šķira; ka tieši tas apkaunojošais ekonomiskais stāvoklis, kādā proletariāts atrodas, neapturami grūž to uz priekšu un liek cīnīties par savu galīgo atbrīvošanos" (V.Ļeņins, "Raksti," 2., 8.lpp.). Šai grāmatai bija liela nozīme marksisma ekonomiskās teorijas un t.s. "zinātniskā komunisma" radīšanā.
1945.gadā F.Engelss atstāja Barmeni, kur viņam draudēja arests par komunistisko propagandu, un aizbrauca uz Briseli - tur bija apmeties no Francijas izraidītais K.Markss.
1845.gadā no jūnija līdz augustam tie abi uzturējās Anglijā, Londonas un Mančesteras bibliotēkās studēja zinātnisko literatūru, tikās ar kreisajiem čartistiem un slepenās vācu strādnieku organizācijas "Taisnīgo savienība" vadību, iepazinās ar V.Veitlingu.
1845.gada rudenī viņi abi sāka rakstīt darbu "Vācu ideoloģija" (publicēts 1932.g.), kurā turpināja G.V.F.Hēgeļa un jaunhēgeliešu ideālisma kritiku, atklāja L.Feierbaha materiālisma nekonsekvenci, atmaskoja vācu "patiesā sociālisma," viņuprāt, sīkburžuāzisko un reakcionāro raksturu un nostatīja tiem pretī savus darbā pirmo reizi formulētos vēstures materiālistiskās izpratnes un zinātniskā komunisma principus. Aplūkoja sabiedrības attīstību kā ražotājspēku un ražošanas attiecību dialektisku vienību, pamatoja komunistiskās iekārtas uzvaras neizbēgamību un šķiru cīņu kā vēsuriskā procesa virzītājspēku.
1846.gada sākuma F.Engelss un K.Markss nodibināja Briseles Komunistisko korespondentu komiteju. F.Engelss tās uzdevumā 1946.gada augustā devās uz Parīzi propagandēt zinātniskā komunisma idejas.
Komunistu savienības priekštece bija starptautisks marksistu kustības centrs - t.s. Briseles Komunistiskā korespondentu komiteja. To ndibināja K.Markss un F.Engelss 1846.gada sākumā. Tā propagandēja t.s. "zinātnisko komunismu," idejiski un organizatoriski saliedēja dažādu valstu sociālistus, sagatavoja proletārisko partiju izveidošanu. K.Marksa vadībā šī organizācija nodibināja sakarus ar sociālistu grupām un strādnieku kustības darbiniekiem Beļģijā, Vācija, Anglijā, Francija, cīnījās pret sektantismu un sīkburžuāzisko ietekmi strādnieku kustībā., sagatavoja apstākļus Komunistu savienības nodibināšanai 1847.gadā, kurā iestājās visi šīs "komitejas" darbinieki.
1847.gada sākumā abi revolucionāri iestājās "Taisnīgo savienībā." 1847.gada jūnijā Londonā notika savienības I kongress, kurā F.Engelss bija Parīzes kopienu delegāts. F.Engelsa ietekmē "Taisnīgo savienība" tika pārveidota par Komunistu savienību.
1847.gada oktobrī F.Engelss atkal ieradās Parīzē. F.Engelss izstrādāja jaunu savienības programmas projektu, kas tika izdots 1914.gadā ar nosaukumu "Komunisma principi." Komunistu savienības II kongress (1847.g., nov.-dec.) piekrita projekta principiem un uzdeva K.Marksam un F.Engelsam izstrādāt Savienības organizācijas programmu.
Par tādu kļuva "Komunistiskās partijas manifests" (1848.g.). Tajā bija skaidri formulēta proletariāta diktatūras būtība un strādnieku šķiras mērķis - uzcelt komunismu. Aicinājums "Visu zemju proletārieši, savienojieties!" izteica proletariāta internacionālisma galveno principu - starptautisku proletariāta solidaritātes principu. Ar "manifestu" noslēdzās marksisma attīstības sākotnējais - zinātniska komunisma teorētiskais, filozofisko pamatu radīšanas periods. Manifests bijastarptautiskā proletariāta revolucionārās partijas pirmā programma un iezīmēja jaunu posmu starptautiskās strādnieku kustības attīstībā.
1848.-1849.gados Eiropas buržuāziski demokrātisko revolūciju periodā K.Markss un F.Engelss bija aktīvi revolucionāro cīņu dalībnieki. Pēc 1848.gada Februāra revolūcijas F.Engelss kopā ar K.Marksu Parīzē izstrādāja dokumentu "Komunistiskās partijas prasības Vācijā," kurā bija formulēta proletariāta politiskā nostāja buržuāziski demokrātiskajā revolūcijā.
1948.gada aprīlī F.Engelss un K.Markss devās uz Vāciju, lai piedalītos revolucionārajos notikumos.
1948.gada jūnijā Ķelnē abi nodibināja laikrakstu "Neue Rheinische Zeitung," un viņu vadībā tas kļuva par masu revolucionārās kustības štābu. Pēc laikraksta aizliegšanas 1949.gada maijā F.Engelss devās uz Dienvidvāciju, kur piedalījās Elberfeldes dumpī.
Dalība Elberfeldes dumpī. Atšķirībā no diendera K.Marksa, Engelss bija patiess revolucionārs un pat cīnījās uz barikādēm, piemēram, Elberfeldes dumpī. Sacelšanās notika 1849.gadā no 8.-17.maijam. Sakarā ar šo sacelšanos sākās bruņotas cīņas vairākās Reinzemes pilsētās, atbalstot Frankfurtes Nacionālās sapulces 1849.gadā pieņemto impērijas konstitūciju, ko Prūsijas karalis noraidīja. Sacelšanā piedalījās vēlākais marksisma ideologs F.Engelss, kas vadīja barikāžu celtniecību. Viņa priekšlikums apvienot lokālos sacelšanās punktus sadūrās ar opozīciju, kas panāca viņa izraidīšanu no pilsētas.
F.Engelss vadīja bruņoto cīņu Pfalcā un Bādenē, cīnījās 4 lielās kaujās un tikai pēc revolūcijas galīgas sakāves kopā ar dumpinuieku spēku paliekām atstāja Vāciju. K.Lībknehts atzina, ka "...visi, kas redzējuši viņu kaujas ugunīs, ilgu laiku stāstīja par viņa aukstasinību un kā viņš ar nicināšanu izturējās pret visām briesmām." /Krājums "Viņu vienkāršība un cilvēcīgums," Rīga, 1968.g., 362.lpp./
Dzīve emigrācijā Londonā (1949.-?). Pēc revolūcijas sagrāves F.Engelss apmetās uz dzīvi Šveicē, bet 1949.gada novembrī pārcēlās uz Londonu, kur jau dzīvoja K.Markss.
1850.gada sākumā F.Engelss un K.Markss sāka izdot teorētisko žurnālu "Neue Rheinische Zeitung. Politisch-Ōkonomische Revue," F.Engelsa rakstos "Vācu kampaņa par impērijas konstitūciju" (1850.g.), "Zemnieku karš Vācijā" (1850.g.) u.c. vispārināta 1848.-1849.gadu revolucionārā pieredze un izstrādāta revolucionārās cīņas taktika un stratēģija. Dokumentā "Centrālās komitejas aicinājums Komunistu savienībai" (1850.g.) F.Engelss un K.Markss formulēja nepārtrauktas revolūcijas ideju, kas vēlāk bija pamats krievu lielinieku teorijai par buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pāraugšanu sociālistiskajā.
1850.gada novembrī F.Engelss atkal sāka strādāt Mančesterā tēva firmas kantorī, galvenokārt tāpēc, lai varētu materiāli atbalstīt K.Marksu un viņa teorētisko un politisko darbību. Ne velti K.Markss pēc "Kapitāla" 1.sējuma pēdējo lokšņu korektūras pabeigsanas 1867.gada 16.augustā rakstīja F.Engelsam: "Tikai Tev man jāpateicas par to, ka tas ir kļuvis iespējams! Bez Tavas pašuzupurēšanās manis labā es nekādā ziņā nebūtu varējis veikt visu milzīgvo darbu trijiem sējumiem. Aoskauju Tevi pilns pateicības!" /K.Markss, F.Engelss, "Vēstuļu izlase," Rīga, 1952.g., 169.lpp./
20 gadus F.Engelss un K.Markss dzīvoja katrs savā pilsētā, taču uzturēja ciešus kontaktus. Plašajā sarakstē viņi noi dialektiskā materiālisma pozīcijām aplūkoja gan sociālisma teorijas un strādnieku revolucionārās kustības, gan filozofijas un vēstures, gan politiskās ekonomijas un dabaszinātnes jautājumus. F.Engelss pievērsās dziļām dabaszinātņu, filozofijas, vēstures, starptautiskās politikas uin militāro problēmu studijām, kļuva par poliglotu (lasīja literatūru 20 valodās), cīnījās par sabiedriski nozīmīgu literatūru un mākslu, atbalstīja K.Marksa darbību žurnālistikā.
Rakstu sērijā "Revolūcija un kontrrevolūcija Vācijā," kas 1851.-1852.gados tika publicēta amerikāņu laikrakstā "New York Daily Tribune" ar tās oficiālā korespondenta K.Marksa parakstu, F.Engelss izstrādāja marksistisko mācību par bruņotu sacelšanos.
1851.gadā F.Engelss pievērsās militāriem jautājumiem, rakstīja par nacionālās atbrīvošanās kariem Indijā un Ķīnā, par Pilsoņu karu ASV (1861.-1865.g.) u.c. jautājumiem, uzsvērdams atbrīvošanās cīņas taisnīgo raksturu un progresīvo nozīmi. Daudz rakstu par militāriem jautājumiem F.Engelss uzrakstīja "jaunajai amerikāņu enciklopēdijai."
F.Engelss daudz darījis K.Marksa ekonomisko pētījumu propagandā. Recenzijā par K.Marksa grāmatu "Par politiskas ekonomijas kritiku" viņš pievērsa īpašu uzmanību marksistiskajai metodei, vēstures materiālās izpratnes revolucionārajai nozīmei.
Kad XIX gs. 50.gadu beigās un 60.gadu sākumā Eiropā sākās jauns strādnieku kustības pacēlums, F.Engelss bija viens no Starptautiskās strādnieku asociācijas (I Internacionāle, dibināta 1864.g.) vadītājiem. Viņš palīdzēja V.Lībknehtam un A.Bēbelim cīņā pret lasalismu, par revolucionāras stradnieku partijas radīšanu Vācijā. Rakstā "Prūšu militārais jautājums un vācu strādnieku partija" (1965.g.) F.Engelss pretēji lasalismam attīstīja revolucionārā proletariāta stratēģiju un taktiku cīņā par nacionālā jautājuma demokrātisku atrisināšanu Vācijā.
1869.gadā F.Engelss aizgāja no darba tirdzniecības firmā un 1870.gada septembrī pārcēlās uz Londonu. Kopā ar K.Marksu viņš aktīvi darbojās I Internacionāles ģenerālajā padomē, savās runās un rakstos pievērsa uzmanību Francijas-Prūsijas kara (1870.-1871.g.) notikumiem, aistāvēja Parīzes komūnu (1871.g.), ideju par strādnieku partiju katrā valstī un par proletariāta diktatūru.
Rakstu sērijā "Par dzīvokļu jautājumu" F.Engelss vērsās pret prudonisma idejām un uzsvēra, ka atrisināt jautājumus, kas skar strādnieku stāvokli, iespējams tikai iznīciot pašu kapitālistisko ražošanas veidu, privātīpāšumu un nodibinot sociālismu, bet šai nolūkā nepieciešama proletariāta politiskā darbība un diktatūra kā pāreja uz šķiru un valsts atcelšanu. F.Engelss konsekventi noraidīja lasaliešu teorētiskās nostādnes un vēstulēs A.Bēbelim 1875.gada 18.-28.martā kritizēja Gotas programmu, izskaidrojot un papildinot K.Marksa darbu "Gotas programmas kritika."
F.Engelss un K.Markss XIX gs. 70.-80.gados izvērsa asu cīnu pret oportūnismu Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā, atmaskoja oportūnistu taktiku un atteikšanos no revolucionārās šķiru cīņas.
1873.gadā F.Engelss sāka rakstīt grāmatu "Dabas dialektika," kurā paredzēja sniegt XIX gs. dabaszinātņu sasniegumu dialektiski materiālistisko vispārinājumu un dabaszinātņu metafisisko un ideālistisko uzskatu kritiku. F.Engelss strādāja pie manuskripta ar pārtraukumiem līdz 1883.gadam, taču darbu nepabeidza. Izstrādātajās darba nodaļās analizētas filozofijas un dabaszinātņu objektīvās attiecības, matērijas kustības formas, izstrādāta klasifikācija zinātnēm, kas tās pētī, noskaidrota dialektikas likumu darbība dabā un pamatota dialektiski materiālistiskās metodes nepieciešamība dabaszinātnēs.
1875.-1876.gados F.Engelss uzrakstīja grāmatu "Darba loma pērtiķa tapšanā par cilvēku," kas vēlāk tika iekļauta darbā "Dabas dialektika." 1876.gadā F.Engelss pārtrauca darbu pie "Dabas dialektikas," jo bija nepieciešama vācu strādnieku kustībā ieviesušos vācu sīkburžuāziskā ideologa E.Dīringa vulgāri materiālistisko uzskatu kritika.
1878.gadā tika izdota F.Engelsa grāmata "Anti-Dīrings," kuras galvenais saturs ir cīņa par konsekventu dialektisko materiālismu. F.Engelss kritizēja E.Dīringa uzskatus. No šīs grāmatas F.Engelss izveidoja populāru brošūru "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni" (1880.g.). Abiem darbim bija visai liela nozīme marksisma propagandā.
F.Engelsa darbība pēc K.Marksa nāves. Pēc K.Marksa nāves 1883.gada 14.martā F.Engelss turpināja ražīgi strādāt starptaitiskajā strādnieku kustībā, sagatavoja izdošanai K.Marksa darba "Kapitāls" 2. un 3.sējumu, sakārtoja un apstrādāja K.Marksa manuskriptus. Viņš papildināja "Kapitāla" 3.sējumu, ievērojot kapitālisma attīstības jaunās tendences. Papildinājumā tika izskaidrota šķietamā pretruna starp "Kapitāla" 1.sējumā atklāto vērtības likumu un ražošanas cenu 3.sējumā, parādīts, ka K.Marksa ražošanas cenas teorija ir vērtības teorijas attīstības jauna pakāpe. Papildinājumu 2.daļā atklātas jaunas kapitālisma attīstības ekonomiskās pazīmes - biržu, banku pieaugošā loma, monopolu rašanās konkurences rezultātā.
1884.gadā iznāca F.Engelsa darbs "Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās." Tajā sniegta cilvēces sabiedrības vēstures dialektiski materiālistiska analīze, atklāta sabiedrības ekonomisko pārmaiņu nozīme dažādu ģimenes formu, darba dalīšanas, sabiedrības šķiru un valsts tapšanā, attīstībā un izzušanā. Marksisti daudzina, ka šai darbā esot sagrautas "buržuāziskās teorijas par kapitālisma dabiskumu un mūžīgumu."
1886.gadā F.Engelss sarakstīja darbu "Ludvigs Feierbahs un klasiskās vācu filozofijas gals." Tas bija vērsts pret sabiedrības attīstības nemateriālistisko izpratni. Darbā uzsvērts filozofijas partejiskums, materiālisms un ideālisms aplūkoti kā pretēji filozofiski pamatvirzieni. Izskaidrota arī ekonomiskas bāzes izšķirošā nozīme.
Engelss turpināja cīņu pret oportūnistiem, par vācu sociāldemokrātijas marksistisko programmu. Atbildei uz V.Lībknehta mēģinājumu aizstāvēt Gotas programmu F.Engelss 1891.gadā publicēja K.Marksa darbu "Gotas programmas kritika."
F.Engelss kritizēja Erfurtes kongresam (1891.g.) sagatavoto programmas projektu un deva precīzu oportūnisma raksturojumu. Tai pašā laikā viņš brīdināja angļu un amerikāņu sociālistus no dogmātisma, aicināja tos darboties tautas masās, arodbiedrībās, radīt strādnieku masu partijas.
F.Engelss sagtavoju sociālistu starptautisko kongresu Parīzē 1889.gadā, kur tika nodibināta II Internacionāle. F.Engelss brīdināja Eiropas sociālistus no draudošā kara, aicināja strādnieku šķiru cīnīties pret bruņošanos. 1894.gadā viņš vērsās pret oportūnistu uzskatiem agrārajā jautājumā un uzrakstīja darbu "Zemnieku jautājums Francijā un Vācijā." Darbā uzsvērta strādnieku šķiras un zemniecības savienības nozīme un norādīts, ka vienīgais ceļš sīkzemnieka stāvokļa būtiskai uzlabošanai ir pāreja uz kolektīvo ražošanu, stingri ievērojot brīvprātības principu.
Engelss apmaksā Marksu. Engelss, kuru Marksu laulātais pāris dēvēja par "ģenerāli," apmaksāja trūcīgā K.Marksa izdevumus. Pārdevis savu ģimenes uzņēmuma daļu, Engelss nozīmēja Marksam pensiju - 350 sterliņu mārciņas gadā. 1851.gada 23.jūnijā Marksu pāra kalpone jauniņā Helēna Demuta dzemdēja puisēnu. F.Engelss atzina bērnu par savējo, nosauca viņu par Frederiku Luīsu un atdeva uz sava rēķina bērnauklei audzināšanai. Tikai uz nāves gultas Engelss atzinās, ka bērna tēvs ir K.Markss.
Engelsa un Marksa attieksme pret Krieviju. PSRS laikā tandēms F.Engelss un K.Markss bija nostādīts gandrīz vai reliģiska kulta līmenī. Tomēr īstenība ir tāda, ka Krieviju abi divi nekādi nemīlēja, lai gan K.Markss pat mēģināja apgūt krievu valodu. Krievu revolucionārs un anarhists Mihails Bakuņins (Михаил Бакунин), tiekoties dažādos sociālistiskos kongresos Eiropā, pat gribēja Marksu izsaukt uz dueli.
Visvairāk Engelsam (un arī Marksam!) nepatika Krievija kā panslāviskas pasaules centrs. Engelss teicis: "Eiropai ir tikai viena alternatīva: vai nu pakļauties slāvu barbariskajam jūgam, jebšu arī galīgi sagraut šī naidīgā spēka centru - Krieviju."
Markss savus uzskatus par Krieviju izklāstījis pazīstamajā darbā "XVIII gadsimta slepenā diplomātiskā vēsture" un Engelss tiem piekrīt: "Maskavija tikusi audzināta un izaugusi šausmīgā un pretīgā mongoļu verdzības skolā. Maskavija pat pēc savas atbrīvošanās turpināja spēlēt tāda verga lomu, kas kļuvis par kungu. Pēcāk Pēteris Lielais [domāts Pēteris I, Aliens.lv] spēja apvienot mongoļu verga politisko mākslu ar lepniem mongoļu valdnieka centieniem, kam Čingishans novēlējis realizēt pasaules iekarošanas plānu." Te gan jāpiebilst, ka Markss bija kļuvis par upuri vēsturiskam viltojumam - t.s. "Pētera Lielā novēlējumam" ("Завещаниe Петра Великого"), kurā bija izklāstīti Krievijas izlolotie pasaules iekarošanas plāni "pietuvoties cik vien tuvu tas iespējams Konstantinopolei un Indijām" ("приблизиться елико возможно ближе к Константинополю и к Индиям"). Jau Marksa dzīves laikā ticis pierādīts, ka šo rakstu darbu radījuši Napoleona I galmā, lai attaisnotu karu pret Krieviju. Tomēr, tā kā Markss bija audzināts simpātijās pret Franciju un Lielo Franču revolūciju, tad palikā tādās pat pozīcijas attiecībā pret krieviem.
Ar dziļu interesi F.Engelss sekoja revolucionārai kustībai Krievijā, uzturēja sakarus ar P.Lavrovu, G.Lopatinu u.c. revolucionāriem. F.Engelss augsti vērtēja N.Černiševska, N.Dobroļubova u.c. krievu revolucionāru idejas, bet asi kritizēja narodņicisma ilūzijas. F.Engelss atbalstīja marksistisko "Darba atbrīvošanas grupu,"sistemātiski sarakstījās ar G.Pļehanovu, V.Zasuļiču. Viņš vēlējās piedzīvot Krievijas carisma sagrāvi un sociālistiskās revolūcijas uzvaru attīstītajās Eiropas valstīs.
Pesimistiski Markss un Engelss uzlūkoja arī Krievijas nākotni - viņi neticēja, ka Krievija saviem spēkiem spētu sasniegt savu sociālismu, izlaižot kapitālisma stadiju.
Engelsa nāve. 1894.gadā pasliktinājās F.Engelsa veselība. Miris1895.gada 5.augustā Londonā. Pēc paša vēlēšanās urna ar viņa pelniem tika nogremdta jūrā pie Īstbornas (Lielbritānija) - F.Engelsa iemīļotas atpūtas vietas.
Darbi.
"Vēstules no Vupertāles" (1839.g.). Radikālopozicionārā literatūras virziena "Jaunā Vācija" izdevuma "Telegraph fu:r Deutschland" F.Engelss publicēja savu pirmo rakstu "Vēstules no Vupertāles" (anonīms; vēlākie raksti ar pseidonīmu Frīdrihs Osvalds). Tajā viņš atmaskoja savas dzimtās pilsētas strādnieku nežēlīgo ekspluatāciju, zemāko sabiedrības šķiru grūto stāvokli.
"Apcerējumi par politiskās ekonomijas kritiku" (1843.-1844.g.). 1843.gada beigās un 1844.gada sākumā F.Engelss sarakstīja šo savu pirmo politekonomisko darbu, raksts ievietots K.Marksa un A.Rūges izdotā žurnālā "Deutsch-Franzo:sische Jahrbu:cher," kurā "...no sociālisma viedokļa aplūkoja modernās ekonomiskās iekārtas galvenās parādības kā privātīpašuma kundzības nepieciešamās sekas" (V.Ļeņins, "Raksti," 2., 9.lpp.). K.Marksa vērtējumā raksts bija ģeniāls ekonomisko kategoriju kritikas uzmetums un pamudināja K.Marksu nopietni pievērsties politiskajai ekonomijai.
"Svētā ģimene" (1945.g.). F.Engelsa un K.Marksa kopīgais pirmais darbs bija, publicēts 1945.g., kurā kritizēts jaunhēgeliešu subjektīvais ideālisms, attīstīts uzskats par tautas masām kā vēstures procesa virzītājspēku un formulēta tēze par proletariāta - atbrīvotāja pasaulvēsturisko lomu.
1944.gadā F.Engelss atgriezās Vācijā, nodibināja sakarus ar vācu sociālistiem, publicēja rakstus Vācijas sociālistu laikrakstā "Vorwa:rts!"
"Vācu ideoloģija" (1845.g.). Šo darbu F.Engelss kopā ar K.Marksu sāka rakstīt 1845.gada rudenī, tas publicēts 1932.gadā. Darbā abi turpināja G.V.F.Hēgeļa un jaunhēgeliešu ideālisma kritiku, atklāja L.Feierbaha materiālisma nekonsekvenci, atmaskoja vācu "patiesā sociālisma," viņuprāt, sīkburžuāzisko un reakcionāro raksturu un nostatīja tiem pretī savus darbā pirmo reizi formulētos vēstures materiālistiskās izpratnes un zinātniskā komunisma principus. Aplūkoja sabiedrības attīstību kā ražotājspēku un ražošanas attiecību dialektisku vienību, pamatoja komunistiskās iekārtas uzvaras neizbēgamību un šķiru cīņu kā vēsuriskā procesa virzītājspēku.
1847.gada oktobrī F.Engelss atkal ieradās Parīzē. F.Engelss izstrādāja jaunu savienības programmas projektu, kas tika izdots 1914.gadā ar nosaukumu "Komunisma principi." Komunistu savienības II kongress (1847.g., nov.-dec.) piekrita projekta principiem un uzdeva K.Marksam un "Komunisma principi" (1847.g.). "Komunistu savienības" organizācijas programmu, kuru tika uzdots izstrādāt F.Engelsam. 1847.gada oktobrī F.Engelss atkal ieradās Parīzē un to izstrādāja. Programma tika izdota 1914.gadā ar nosaukumu "Komunisma principi."
"Komunistiskās partijas manifests" (1848.g.). "Komunistu savienības" II kongress (1847.g., nov.-dec.) piekrita projekta "Komunisma principi" nostādnēm un uzdeva K.Marksam un F.Engelsam izstrādāt Savienības organizācijas programmu, kas arī ir šis "manifests."
Tajā bija skaidri formulēta proletariāta diktatūras būtība un strādnieku šķiras mērķis - uzcelt komunismu. Aicinājums "Visu zemju proletārieši, savienojieties!" izteica proletariāta internacionālisma galveno principu - starptautisku proletariāta solidaritātes principu. Ar "manifestu" noslēdzās marksism attīstības sākotnējais - zinātniska komunisma teorētiskais, filozofisko pamatu radīšanas periods. Manifests bija starptautiskā proletariāta revolucionārās partijas pirmā programma un iezīmēja jaunu posmu starptautiskās strādnieku kustības attīstībā.
Pēc 1848.gada Februāra revolūcijas F.Engelss kopā ar K.Marksu Parīzē izstrādāja dokumentu "Komunistiskās partijas prasības Vācijā," kurā bija formulēta proletariāta politiskā nostāja buržuāziski demokrātiskajā revolūcijā.
1850.gada sākumā F.Engelss un K.Markss sāka izdot teorētisko žurnālu "Neue Rheinische Zeitung. Politisch-Ōkonomische Revue," F.Engelsa rakstos "Vācu kampaņa par impērijas konstitūciju" (1850.g.), "Zemnieku karš Vācijā" (1850.g.) u.c. vispārināta 1848.-1849.gadu revolucionārā pieredze un izstrādāta revolucionārās cīņas taktika un stratēģija. Dokumentā "Centrālās komitejas aicinājums Komunistu savienībai" (1850.g.) F.Engelss un K.Markss formulēja nepārtrauktas revolūcijas ideju, kas vēlāk bija pamats krievu lielinieku teorijai par buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pāraugšanu sociālistiskajā.
Darbs tika iztulkots krieviski un izdots Ženēvā 1969.gadā. Pirmais K.Marksa "Kapitāla" tulkojums krievu valodā bija 1872.gadā. To izdeva arī "Darba atbrīvošanas grupa" Ženēvā 1882.gadā.
Arī "Darba atbrīvošanas grupa" Ženēvā izdeva vairākus darbus: F.Engelsa darbus "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni" (1884., 1892., 1902.g.), "Ludvigs Feierbahs un klasiskās vācu filozofijas gals" (1892.g.), "Sociālās attiecības Krievijā" (1894.g., darba "Emigrantu literatūra" 5.nodaļa).
Maskavas Tulkotāju un izdevēju biedrība XIX gs. 80.gados izdeva F.Engelsa darbus "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni" (nosaukums "Zinātniskais un utopiskais sociālisms"), "Antidīrings" (saīsinātu) u.c. Krievijā iznāca arī "Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās" (1894., 1899.g.), "Anti-Dīrings" (1904.g.).
1905.-1907.gadu revolūcijas laikā marksistu darbi krievu valodā iznāca masu metienos, pirmo reizi tika izdots "Zemnieku karš Vācijā," "Par vēsturisko materiālismu," "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā," "Bakuņinieši darbā" (V.Ļeņina redakcijā).
"Vācu ideoloģija" Uzrakstīja kopā ar K.Marksu.
"Dabas dialektika."
Tā no XIX gs. 60.gadiem līdz pat Oktobra apvērsumam 1917.gadā tika izdota lielākā daļa F.Engelsa darbu.
Maskavā 1921.gadā tika izveidots K.Marksa un F.Engelsa institūts (vēlāk PSKP CK Marksisma-ļeņinisma institūts), kas 1928.-1947.gados laida klajā krievu valodā K.Marksa un F.Engelsa Rakstu 1.izdevumu 29 sējumos (neiznāca 20 sējums), ietverot 4545 marksisma pamatlicēju darbus un vēstules.
Kopš 1924.gada iznāk "Marksa un Engelsa arhīvs" (16.sējumi līdz 1982.g.).
1981.gadā tika pabeigts K.Marksa un F.Engelsa Rakstu 2.izevums 50 sējumos, kurā ietverts ap 5600 marksisma pamatlicēju darbu un vēstuļu izlases. Sagatavotas un izdotas vairākas marksisma pamatlicēju darbu un vēstuļu izlases, tematiskie krājumi. Nozīmīgākie F.Engelsa darbi publicēti atsevišķos izdevumos.
F.Engelsa devums. F.Engelss un K.Markss kopā izstrādāja t.s. dialektisko materiālismu, vēstures materiālistiskās izpratnes teoriju un t.s. zinātnisko komunismu. Abu marksisma pamatlicēju mācība par sabiedriski ekonomisko formāciju bija pamats, uz kura F.Engelss atklāja privātīpašuma, šķiru un valsts izcelšanos. F.Engelsa antropoģenēzes teorija izskaidro darba, ražošanas rīku izšķirošo lomu cilvēces sabiedrības attīstībā. Lielu vērību F.Engelss pievērsa ekonomiskās bāzes un virsbūves attiecībām, uzsvēra šķiru cīņas un šķiru politikas aktīvo nozīmi. F.Engelss savos darbos devis marksisma pamattēžu klasiskos formulējumus, materiālistiskās dialektikas zinātnes priekšmeta un marksisma kā vesela pasaules uzskata sistematizētu izklāstu.
Liels nopelns F.Engelsam ir K.Marksa ekonomiskās mācības attīstīšanā. Viņš pierādīja, ka vēsturiski materiiālistiskā izpratne un K.Marksa virsvērtības teorija ir zinātniskā komunisma pamats, ka, pateicoties šiem "atklājumiem," sociālisms no utopijas esot pārvērties par zinātni. Balstoties uz pētījumiem par kapitālistiskās sabiedrības antagonismiem, F.Engelss zinātniski pamatoja kapitālisma bojāejas un sociālistiskās revolūcijas neizbēgamību, izstrādāja koncepciju par pārejas periodu no kapitālisma uz komunismu un paredzēja komunistiskās sabiedrības galvenās pazīmes - cilvēka ekspluatācijas likvidēšanu, ražošanas plānveidību visas sabiedrības mērogā, fiziskā un garīgā darba, pilsētas un lauku pretstatu izzušanu, valsts atmiršanu.
F.Engelsa darbi latviski.
Avoti.
V.Ļeņina eseja "Frīdrihs Engelss."
Saites.
Marksisms un marksisti.
