Driopitēki, driopitēku ģints
Dryopithecus. Nosaukuma pamatā nozīme "koku pērtiķi": grieķu val. dryas "koks," "ozols" + pithēkos "pērtiķis." Ir pieļaujama arī forma Driopithecus, kas precīzāk atbilst latīņu valodas transkripcijai.
Izmirušās driopitēku apakšdzimtas (Dryopithecinae) ģints. Senie pērtiķcilvēki, agrīnie cilvēkpērtiķi, no kuriem apmēram pirms miljona gadu izvirzījās cilvēks.
Sistemātika. Pārstāv driopitēku dzimtu Dryopithecidae, apakšdzimtu Dryopithecinae.
Cēlušies no eģiptopitēkiem un dzīvojuši miocēnā pirms 22-20milj. gadu Āfrikā un Eiropā. Cilvēka un mūsdienu cilvēkpērtiķu senči.
Pirmo reizi driopitēka kaulus atrada franču zinātnieks, ģeologs un arheologs Eduārds Lartē (Edouard Armand Isidore Hippolyte Lartet) Francijā 1856.gadā. Aprakstīts kā Dryopithecus fontani. Senākie atradumi - Āfrikā Viktorijas ezera Rusingas salā.
Tagad pie driopitēkiem pieskaita oreopitēkus Oreopithecus (Itālijā), uranopitēkus Ouranopithecus un grekopitēkus Graecopithecus (Grieķijā) u.c.
Branko driopitēks. Dryopithecus brancoi (Šlosers, 1901.g.). Sinonīmi - Rudapithecus hungaricus, Dryopithecus hungaricus. Miocēna cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis pirms 11-10 milj. gadu. Staigāšana uz divām kājām attīstījās, pārvietojoties pa koku zariem. Vēlajā miocēnā pirms 10-9 milj. gadu cauri Tuvajiem Austrumiem aizceļoja uz Āfriku kā divkājainas būtnes. Iespējamais cilvēka, šimpanzes un gorillas sencis. Līdzīgās hominīdu formas šajā laikā dzīvoja arī citur Eiropā, piemēram, Spānijā, Vācijā, Grieķijā, kā arī Turcijā. Pirmo reizi atsevišķu zobu 1898.gadā Salmendingenā Vācijā atrada Branko (Branco), bet 1901.gadā to kā jaunu sugu, izmantojot arī citus atradumus, aprakstīja Šlosers (Schlosser).
Oriģinālais nosaukums bijis Anthropodus brancoi, bet vēlāk pēc vairāku zinātnieku ierosinājuma šī suga tika iekļauta Dryopithecus ģintī. Daudzi jaunākie un labāk saglabājušies atradumi bija zināmi kā Ungārijas rudapitēks, bet vēlāk tika atzīts, ka tie ir piederīgi Dryopithecus brancoi sugai.
Sugu Rudapithecus hungaricus, kas agrāk bija zināmā kā atsevišķa suga, bet tagad iekļauta Dryopithecus branco.
Laietānas driopitēks. Dryopithecus laietanus. Sinonīms - Hispanopithecus laietanus (Villalta un Crusafont, 1944.g.). Atradumi Can Llobateres Katalonijā tagadējā Spānijas teritorijā. Līdzīgas formas tajā laikā dzīvojušas arī citur Eiropā, piemēram, Ungārijā (sk. Dryopithecus brancoi). Miocēna cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis pirms 9,5 milj. gadu. Varēja pārvietoties pa koku zariem uz divām kājām līdzīgi tam, kā to dara orangutāni. Sākumā suga bija zināma ar nosaukumu Hispanopithecus laietanus, bet vēlāk tika atzīta par piederīgu driopitēku ģintij. Tagad tās pareizais nosaukums ir Dryopithecus laietanus ("Laietanas driopitēks"). Nosaukums - par godu Barselonaspilsētas daļai Laietānai, kuras tuvumā tika atrastas skeleta paliekas.
Saites.
Driopitēku apakšdzimta.
