Disnejs, Volts
Amerikāņu multiplikators.
Radniecība. Brālis - Rojs Disnejs.
Dzīvesgājums. 1923.gadā kopā ar brāli Roju savā garāžā reģistrēja multiplikācijas filmu studiju Disney Brothers Studio. Te tapa Disneja pirmā filma "Alise Brīnumzemē."
Jau tā paša 1923.gada 16.oktobrī studija tika pārdēvēta par Walt Disney Company. Alisei sekoja trusītis Osvalds, vēl vēlāk - pele Mikijs.
1928.gads bija Disnejam pārmaiņām bagāts. Finansiālu nesaskaņu dēļ viņš noēma nepagarināt līgumus ar Universal Pictures un Winkler Pictures, un turpmāk pats meklēt izplatītājus savām filmām. Līgumi vēl paredzēja, ka Disnejam jāpabeidz īsfilma par trusīti Osvaldu, tādēļ lielā slepenībā ritēja darbs pie "Tvaikoņa Villija" (filma, kas vēlāk atnesa fantastisku populafitāti pelei Mikijam).
1954.gadā, uzraugot pirmās Disnejlendas celtniecību Anahaimā, Disnejs esot sacījis: "Es tikai ceru, ka mēs nekad neaizmirsīsim to, ka viss sākās ar peli."
Mikipelei sekoja nu jau klasiskie "Trīs sivēntiņi," "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši," "Pelnrušķīte," "Pinokio," "Bembijs."
Mira no vēža.
Pinokio. Volta Disneja otrā pilnmetrāžas multene. Pirmizrāde notika 1940.gada 7.februārī. filma veidota pēc Kollodi pasakas motīviem un vēlāk saņēma divus Oskarus.
Mikipele. Mickey Mouse. Viens no kompānijas simboliem.
Mikipeli radīja Volts Disnejs vilcienā. Pabeidzis skici, Volts to parādīja sievai Liliānai, un teica, ka nosaucis peli par Mortimeru. Sievai šis vārds nepatika, esot pārāk sarežģīts, un viņa ierosināja pārdēvēt peli par Mikiju. Citur gan teikts, ka Disneja uzticamais palīgs Abs Aiverkss sazīmējis veselu gūzmu tēlu skiču (vardes, govis u.d.c.), taču vislabāk Disnejam iepatikusies pele.
Interesanti, ka Disnejam pašam esot bijis bail no pelēm.
Mikija balsi līdz pat 1946.gadam ierunāja pats Disnejs. Turpmākos 30 gados pele runāja ar Džima Makdonalda muti. Līdz 2009.gadam pele runāja Veina Alvina balsī. Par ceturto peles balss īpašnieku izvēlēts Breds Ivans – Hallmark ilustrators.
Sākotnēji Mikija galva bija apļveida, ķermeņa un ausu forma arī bija apļveida. Tikai 1939.gadā tās nomainīja uz bumbierveida. Tad arī Mikija acis tika pie zīlītēm.
Trešā Mikipeles balss īpašnieka Veina Alvina sievai Rasijai Teilorai pieder Minnijas balss.
Pirmā filma ar Mikija piedalīšanos bija "Lidmašīnas trakums" (Plane Crazy), kas pirmizrādi piedzīvoja 1928.gadā. Tā izmaksāja 2500 dolāru, bet plašu komercinteresi neizraisīja. Bijusi vēl arī otra filmiņa, kas tāpat neatstāja lielu iespaidu.
Par īsto Mikipeles debiju kļuva pirmā multfilma ar skaņu "Tvaikonis Villijs" (Steamboat Willie), pirmizrāde 1928.gada 18.novembrī Ņujorkas kinoteātrī Universal's Colony Theater. Multeni (nepilnas 8 minūtes garu) izrādīja 2 nedēļas un publika uzreiz to iemīlēja, tādejādi 18.novembri kopš tā laika uzskata par tēla dzimšanas dienu. Šai filmā Disnejs realizēja ieceri attēlu pilnībā sinhronizēt ar skaņu, kas to stipri sadārdzināja - budžets sasniedza 5000 dolāru (mūsdienās to varētu vērtēt uz 80 000).
Disnejs tūdaļ pat nolēma panākumus attīstīt un jau 1929.gadā kinoteātros tika demonstrēta filmiā "Lidmašīnas trakums," tā pati, kas iepriekš nebija guvusi lielu ievērību.
Kopš 1928.gada Mikipele darbojusies vairāk kā 130 multfilmās - tās iznāca reizēm pat pa 2 gadā. Starp 1953. un 1983.gadu gan neviena filmiņa ar to netika izlaista.
Mikija tēls. Tas bija noslīpēts jau pēc pirmajām filmiņām - jautrā pele valkāja šortus, lielas dzeltenas kurpes un baltus cimdus. Sākumā Mikijs bija dauzoņam kurš ar savu uzvedību mēģināja pievērst Minnijas uzmanību. Tomēr 30.gadu vidū viņš kļuva par īstu pozitīvo varoni. 40.gados, kad bija izaugusi jaunaskatītāju paaudze, Disnejas atgriezās pie sākotnējās koncepcijas - huligāna.
V.Disnejs savu pirmo Oskaru saņēma 1932.gadā tieši par Mikipeles radīšanu. Visas karjeras laikā viņš tika pie veseliem 26 Oskariem – vairāk nekā jebkurš cits.
Vienīgo Oskaru Mikijs saņēma 1941.gadā par filmiņu Lend a Paw, lai gan galvenā loma tajā bija sunim Pluto.
Nospiedums kultūrā. Mikijs vienlaikus kļuva arī par komiksu varoni, pie tam ne tikai ASV, bet arī Itālijā, Francijā, Spānijā un Grieķijā.
Disnejlendas.
Disneja princeses. Sniegbaltīte (pirmā radītā), Aurora, Pelnrušķīte, Jasmīna.
Disnejs un Oskari. Kopumā Disnejs ieguvis 26 Oskarus. Pirmo - 1932.gadā.
Aplūkojamie objekti.
Disnejlendas pa visu pasauli.
Volta Disneja koncertzāle Losandželosā.
Baumas. Pēc Disneja nāves izplatījās baumas, ka viņa ķermenis iesaldēts uz 55 gadiem, ar nolūku to saglabāt. Ķermenis tiekot glabāts slepenā vieta,piemēram, zem kādas no Disnejlendām. Patiesībā V.Disnejs pēc nāves ticis kremēts un viņa pelni apglabāti Forestlonas Memoriālajā parkā, Kalifornijā. Tomēr šādaleģenda pastāv vēl joprojām.
Saites.
Amerikas Savienotās valstis.
