Dadaisms
Dadaisme (franču val.) no dada ("koka zirdziņš" - bērnu val.).
Modernistisks novirziens Rietumeiropas literatūrā un mākslā - galvenokart Francijā un Vācijā.
Vēsture. Radās Šveicē sīkburžuāzijas inteliģences vidē kā kustība - 1916.gada februārī kabarē Voteire. Par tā aizsācējiem uzskata vāciešus Hugo Ballu, Rihardu Hīlzenbeku, Hansu Arpu un rumāni T.Carā.
Dadaistu protests pret I Pasaules karu un buržuāzisko mākslu izpaudās galvenokārt nihilistiskā un anarhistiskā mākslas idejiskuma un tēlainības noliegumā.
Literatūrā - A.Bretons, T.Carā, Ž.Kokto, L.Aragons dadaisms izpaudās vārdu un skaņu bezjēdzīgā sakopojumā, mākslā - Ž.Arps, M.Dišāns, Ž.Gross, Dž.Hārtfīlds, F.Pikabija, M.Rejs, K.Šviterss - absudru, aloģisku kompozīciju veidošanā, izmantojot modernus izteiksmes līdzekļus un paņēmienus - kolāžas, sadzīves priekšmetus.
Apmēram XX gs. 20.gadu 2.puses beigās dadaisms beidza pastāvēt. Francijā "absolūtie dadaisti" pievērsās sirreālismam - A.Bretons, T.Carā un reālismam - L.Aragons, vācu "politiskie dadaisti" - ekspresionismam - Ž.Gross, Dž.Hārtfīlds.
Dadaisti.
T.Carā. Šis rumāņu izcelsmes franču dzejnieks bija viens no dadaisma aizsācējiem un teorētiķiem - "Septiņi dadas manifesti" (1924.g.).
Saites.
Literatūra.
Māksla.
