Didro, Denī (1713.-1784.g.)
Franciski - Denis Diderot.
Franču Apgaismības laikmeta sabiedrisks darbinieks, filozofs materiālists, viens no enciklopēdistiem.
Dzīvesgājums. Veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu" (Encyclopedie, ou Dictionnaire raisonne des sciences, des arts et des metiers, 1.-35., 1751.-1780.g.) un bija enciklopēdistu organizētājs, enciklopēdijas galvenais redaktors un daudzu rakstu autors.
1773.gada oktobrī ieradās Krievijā, kur viņu laipni uzņēma cienītāja ķeizariene Katrīna II Lielā. Katrīna II vispār sajūsminājās par franču filozofiem, sarakstījās ar Voltēru, Žanu Žaku Ruso u.c. Ar Didro viņu saistīja īpašas attiecības. Daudzējādā ziņā tās sekmējakņazs Dmitrijs Goļicins (Дмитрий Голицын), kurš tolaik bija Krievijas sūtnis Parīzē, draudzējās ar Didro.
Ķeizariene nopirka no Didro viņa bibliotēku, atstājot to Parīzē un joprojām ļaujot Didro to izmantot. Didro izjuta pateicību pret Katrīnu II, augsti vērtēja viņas labvēlību un faktiski ilgu laiku pildīja sava veida Krievijas galma kultūras aģenta lomu. Didro palīdzēja atlasīt mākslas darbus Ermitāžas kolekcijai. Tieši ar viņa pūliņiem lielā mērā tika izveidota Rietumeiropas mākslas nodaļa. Tieši Didro daudz palīdzēja barona Kroza kolekcijas nopirkšanā, kas kļuva par Ermitāžas kolekcijas pamatu.
Didro bibliotēka. Kad francūzis 1765.gadā nolēma pārdot savu bibliotēku, lai savāktu naudu meitas pūram, tad tieši Goļicins ieteica Katrīnai II to nopirkt. Ķeizariene tā arī izdarīja, pie tam neskopojoties. Tā viņa nostiprināja savu reputāciju Eiropā kā progresīva un apgaismota valdniece.
Nopirkusi bibliotēku, Katrīna II atļāva Didro to izmantot visu dzīvi, bet grāmatu glabāšanai Parīzē tika nomāta māja. Uz Pēterpili bibliotēku pārveda tikai 1785.gadā, jau pēc Didro nāves.
Didro un Pētera I piemineklis. Tai laikā bija izplatīts uzskats, ka tieši D.Didro piederēja kopējā Pētera I pieminekļa ideja. Pēc viņa rekomendācijas Krievija ielūdza skulptoru E.M.Falkonē.
Didro par reliģiju. "Ja cilvēki uzdrošināsies kaut kādā veidā uzbrukt reliģijai, kas skaitās visvarenākais un viscienījamākais šķērslis, viņi nevarēs pie tā apstāties. Vēršot draudīgu skatu uz debesu ķeizaru, viņi nekavēsies šo skatu pārnest arī uz Zemes ķeizaru. Tauva, kas saista un žņaudz cilvēci, sastāv no divām virvēm. Viena no tām nespej noturēties, ja otra pārtrūkusi."
"Ja saprāts ir debesu dāvana un ja to pašu var sacīt par ticību, tad tas nozīmē, ka debess mums sūtījusi divas dāvanas, kas nav savienojamas un ir pretrunā viena ar otru."
"Ja uz vienu atpestīto ir simttūkstoš pazudināto, tad iznāk, ka velns tomēr guvis virsroku, pat nemaz nesūtīdams nāvē savu dēlu."
"Cilvēki dzīvotu diezgan mierīgi šai pasaulē, ja būtu pilnīgi pārliecināti, ka viņiem nav ne no kā jābaidās citā pasaulē; doma, ka dieva nav, vēl nav nobaidījusi nevienu, bet cik daudziem iedvesusi šausmas doma, ka pastāv tāds dievs, kādu man iztēlo!"
Darbi.
"Romāni un stāsti." XIX gs. Krievijā vajāja par šī D.Didro darba lasīšanu.
Saites.
Apgaismības laikmets.
