Draguts (~1545.-1565.g.)
Turgut-reiss.
Osmaņu turku flotes admirālis.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 1485.gadu islāmu pieņēmuša grieķu zemnieka ģimenē.
Agrā bērnība nonāca pie turku korsāriem. 12 gadu vecumā viņš ar savu šķēpa mešanas veiklību un teicamu loka šaušanu izpelnījās paša Osmaņu armijas komandiera interesi, kas jaunekli nosūtīja uz floti. Drīz vien Draguts kļuva par pieredzējušu jūrnieku, par krietnu kanonieri un aplenkuma artilērijas tēmētāju. Tas nospēlēja būtisku lomu nākamā flotes komandiera dzīvē.
Pēc neilga laika Draguts devās uz Aleksandriju,kur stājās dienestā pie slavenā korsāra Sinana-pašā. Apguvis kuģošanas mākslu, viņš tika iecelts par brigantīnas komandieri. Pēc dažām veiksmīgām kampaņām Draguts spēja izpirkt visu kuģi, bet vēlāk komandēja jau galiotu, ko apgādāja ar tā laika modernākajiem dižgabaliem.
1520.gadā Draguts iestājās izcilā turku flotes komandiera Haidardīna Sarkanbārdas dienastā, kura tēvs arī bija islāmu pieņēmis grieķis. Pateicoties saviem talantiem un draudzībai ar Barbarosu, Draguts drīzi vien tika paaugstināts par galveno leitnantu, un viņa pakļautībā atradās 12 galiotu flote. Turpmākajos gados Draguta galioti veica daudzus sirojumus pret kristiešiem centrālajā un rieteņu Vidusjūrā.
1538.gadā pie Prevezas līča notika izšķirošā cīņa starp "Svētās līgas" (Spānija, Pāvesta apgabals, Venēcijas un Dženovas republikas, Maltas Bruņinieku ordenis) floti un Sarkanbārdas eskadru. Darguta vienība no 20 galērām un 10 galiotiem bija novietota otrās līnijas centrā. Kopā ar diviem saviem galiotiem viņš sagrāba pāvesta galēras,kuras komandēja bruņinieks Džambatista Dovīzi. Todien tikai nolaidusies nakts paglāba kristiešus no pilnīgas iznīcināšanas.
1539.gadā pēc kārtējā jūras karagājiena viņa nelielā flotile apstājās remontam Korsikā, kur to negaidīti pārsteidza itāļu apvienotie spēki. Pēc kaujas tikai viens pats kuģis spēja izlauzties, bet pārējos sagrāba kristieši, arī pašu Dragutu, kas nākamos 4 gadus kā vergs kalpoja uz dženoviešu admirāļa Andrea Doria brāļa kuģa, kamēr nonāca Dženovas cietumā.
Sarkanbārdis ne reizi vien piedāvāja milzīgu izpirkumu par Dragutu, tomēr kristieši šos priekšlikumus noraidīja. Sarkanbārdis tomēr savu draugu neaizmirsa un kala tā atbrīvošanas plānus, un pēc 4 gadiem viņam tāda iespēja radās. Kad 1544.gadā Barbarosa ar 210 kuģiem atgriezās no Francijas, kur, saskaņā ar franču-turku līgumu viņš palīdzēja karaļa Franciska I karā pret Spāniju, viņš pieņēma drosmīgu lēmumu piestāt Dženovā - t.i. aplenkt Dženovas republikas galvaspilsētu dēļ viena vienīga cilvēka atbrivošanas. Rezultātā tika sāktas sarunas par Draguta atbrīvošanu. Sarkanbārdis personīgi tika ielūgts uz Andrea Doria apartamentiem, kur abi admirāļi vienojās par izpirkšanas maksu - 3500 zelta dukātiem.
Tiklīdz kā Draguts tika atbrīvots, Sarkanbārdis iedalīja viņam flagmani un vairākus kuģus. Tai pat gadā Draguts sagrāba Bonifačas cietoksni Korsikā, tā kaitējot dženoviešu interesēm. Turpmāk Draguts rīkoja daudzskaitlīgus jūras uzbrukumus pret itāļiem un spāņiem.
1546.gadā pats Svētās Romas imperators Kārlis V sarīkoja ekspedīciju Draguta notveršanai ar Doria Andrea vadībā. Tomēr Dragutam izdevās patverties feanču ostā Tulonā, kur viņš bija drošībā saskaņā ar franču-turku līguma nosacījumiem.
Pēc Sarkanbārža nāves, 1546.gada jūlijā Draguts ieņēma viņa vietu kā osmāņu kara flotes virspavēlnieks Vidusjūrā, bet 1551.gadā oficiāli stājās turku sultāna Suleimana I dienastā - saņēma kapudanpašā titulu (Osmaņu impērijas flotes komandieris), ko saglabāja līdz 1556.gadam.
Ne reizi vien Dragutam izdevās par mata tiesu izvairīties no ienaidniekiem. 1549.gada oktobrī kristiešu flote ar komandieri Andrea Doria parādījās pie jūras karaspēka bāzes Džerbas salā un nobloķēja izeju no salas līča. Draguts bija spiests atkāpties, izmantojot māņu manevru - musulmaņi izlikās,ka veic inženieru darbus un gatavojas pretinieka desanta izcelšanai salā, kamēr lielākā daļa ar vietējo iedzīvotāju palīdzību veidoja kanālu no bloķētā līča uz citu salas daļu. Vilkšus pārvilkuši lielāko galēru daļu, Draguts spēja izkļūt no slazda un ieradās Konstantinopolē, pa ceļam uzbrūkot kuģiem, kas devās palīgos Dorijam, un sagrāba divus no tiem. Stambulā admirālis par sultāna izdalītajiem līdzekļiem noalgoja ap 100 galērām ar 12 000 janičāru. 1551.gadā Draguta un Sinana pašā apvienotā armija devās uz Adrijas jūru, kur turku eskadra apšaudīja venēciešu ostas un nopietni traucēja Eiropas kristīgo valstu tirdzniecību. 1551.gada maijā sultāna ar flotes atbalstu izsēdās Sicīlijā.
1551.gada augustā Draguts kopā ar Salih-reisu un Sinanu pašā aplenca un sagrāba Tripoli, kas bija Maltas Bruņinieku ordeņa valdīšanā no 1530.gada. Tikai nesaskaņas turku komandieru starpā neļāva tiem veik karagājienu uz Maltu un galīgi sagraut Maltas ordeni.
1553.gada 15.augustā ar 60 galērām veica reisu uz Sicīlijas Katāniju un pēc tam uz Bastijas cietoksni Korsikā. Šo cīņu rezultātā viņš ieņēma abas ostas un atbrīvoja 7000 musulmaņu gūstekņu. Militārā operācija pret Sicīlijas karalisti un Dženovas republiku bija daļa no Egejas jūras ekspedīcijas, kas tika veikta pēc franču-turku savienības noslēgšanas. Kā balvu par paveikto Francijas karalis Dragutam nomaksāja 30 000 zelta dukātu nosagrābtajām trofejām. Izpildījis uzdevumu un pilnībā sagrābis Korsiku, turku ģenerālis tā paša gada dcembrī veiksmīgi atgriezās Stambulā.
1556.gadā Draguts tika nozīmēts par Tripoles pašā (valdnieks). Pēdējos viņa dzīves gados norisa divi svarīgi notikumi: kauja pie Džerbas (1560.g.) un Maltas aplenkums (1565.g.).
1560.gada martā musulmaņiem izdevās atsist spāņu ekspedīcijas korpusa uzbrukumu Džerbai, kas sastāvēja no 90 kuģiem. Osmaņu spēki spēja nogremdēt pusi no kristiešu kuģiem, bet 5000 lībiešu karaspēks ar Dragutu priekšgalā atņēma spāņiem sagrābt Džerbas cietoksni.
Maltas aplenkums kļuva par pēdējo izcilā osmāņu admirāļa kauju. Suleimana I flote ieradās pie salas 1565.gada maija vidū. Turki sāka bombardēt Sentelmas fortu, kas bija viena no trim joanītu uzceltajām un nocietinātajām bāzēm salā. Šo fortu bombardēt izvēlējās tādēļ, ka tas valdīja pār diviem šauriem līčiem, tādejādi traucēdams turku flotei.
Ieradies pēc dažām dienām, 80-gadīgais Draguts, tobrīd ieņemdams tripoles beja amatu, personīgi komandēja aplencēju karaspēku. Ir ziņas, ka Draguts bijis pret forta aplenkumu, taču to aizkavēt vairs nav varējis. Neskatoties uz skaitlisko pārspēku, turki iestrēga pie forta uz veselu mēnesi, jo to sagrāba tikai 23.jūnijā. Vienā no pēdējiem uzbrukuma etapiem Draguts gāja bojā. Eksistē vairākas viņa nāves versijas: Draguts ticis nogalināts ar lielgabala lodi, vai arī Draguts ticis ievainots 18.jūnijā ar akmens šķembu acī, tad slepus nogādāts Marsas hospitālī, kur arī miris pēc pāris dienām.
Draguts apglabāts Tripoles mošejā, kuru pats savas dzīves laikā arī uzcēlis. Tā atrodas netālu no Jūras vārtiem (Bab al Bahr).
