Čerčhoulas alas
Atrašanās vieta. Anglijas ziemeļos, Kresvelkregsas ielejā. Šī upes ieleja, kas izstiepta D-Z virzienā, atrodas starp Derbišīras un Nottingemšīras grāfistēm.
Atklāšana un izpēte. Ala tika uzieta 2003.gadā. Tās izeja atveras precīzi uz ziemeļiem.
Interesanti, ka cilvēki dzīvošanai izmantojuši tikai ielejas ziemeļu daļas alas, bet dienvidu daļas alās nav atrastas nekādas to klātesamības pēdas, izņemot klinšu zīmējumus un pāris sīku artefaktu, kas uzieti izrakumos vēl 19.gs.
Apraksts. Kresvelkregsas ielejā uzieti paši senākie alu zīmējumi (vēlīnais paleolīts) Britu salās, datēti ap 10 800.g.pmē. Tie ir klintī iegriezti attēli, kas bijuši iekrāsoti ar magniju saturošu krāsu.
Ielejas labajā pusē atrodas Čērčholas ala (Church Hole Cave), kas orientēta uz Gulbja zvaigznāju.
Alā labi saglabājušies kalnu āža (Britu salās nav sastopams), bizoņa, zirga u.c. attēli.
Ibisa galva. Iekalta alas sienā pie ieejas un skatās uz to, pie tam arī vērsta precīzi uz ziemeļiem kā pati ieeja. Netālu no putna, kurš britu salās nav sastopams, galvas iegrebts ovāls – iespējams domāta ola. Tiek piesaukta senēģiptiešu mitoloģiskā analoģija, pēc kuras ibiss simbolizē pasaules radīšanu.
Gulbju plāksne. Šie zīmējumi atrodas 17 m no alas ieejas. Tie ataino stāvošu putnu grupu ar ļoti gariem kakliem un galvām, kas pavērstas pret debesīm. Viens no putniem noteikti ir dumpis/ezergailis, jo šiem putniem ir raksturīga tāda galvas pozīcija. Pārējo putnu attēli ir tik shematiski, ka nav iespējams tos identificēt precīzāk. Pētnieki pieņem, ka tie varētu būt gulbji, jo apkārtnē uzieti to kauli (13–10 000.gadu seni).
Šiem zīmējumiem pretējā sienā atrodas ovāla horizontāli izstiepta niša, kuras iekšienē atrodas divas nelielas atveres. Domājams iedobe ir mākslīgi veidota un tās funkcija nav skaidra. Izteikta doma, ka tā tikusi asociēta ar olu.
Divi trijstūrainas vuļvas (???) zīmējumi.
Vienīgais ielejas ziemeļu daļas zīmējums. Tā ir klasiska putna kāja ar pirkstiem uz augšu. To uzgāja Robina Huda alā – tā bija tikusi izmantota dzīvošanai.
Hipotēzes. Akmens āža un ibisa attēli saista šo alas kultūru ar kontinentālo (Francijas vai Ziemeļspānijas), taču ap šo laiku te tikko bija atkāpies ledājs un bija visai auksts klimats. Nav saprotams, kas bija licis še atceļot citiem ļaudīm.
Iespējams, ka šejienes paleolīta ļaudis ielejas dienvidu daļu uzskatīja par mirušo valstību.
Saites.
Alu māksla.
