Cepures
Galvassega.
Vēsture. Lietoja jau Senajā Grieķijā u.c. senajās valstīs.
Piemēram, Sungiras apmetnes kapulaukā (ap XXV g.tk.pmē.) konstatētas cepures.
Lietuvā uzietas izrotātas vilnas cepures no mē. sākuma.
Krievzemē valkātas kažokādas cepures.
Cepures parādīja valkātāja sociālo stāvokli.
Viduslaikos bija puslodes, cilindra, piramīdas u.c. formas cepures, tās rotāja ar spalvām, kažokādām, lentēm, pērlēm.
Latvijā arheoloģiskajos izrakumos atrastas vilnas un ādas vīriešu cepures ar bronzas rotājumu (sākot ar VIII gs. - Kalniešu kapulaukā Aizkraukles rajonā), sieviešu cepures - no XV gs. (Greivuļu kapulaukā Rēzeknes rajonā). Katram novadam bija sava cepuru forma un rotāšanas veids.
Mūsu dienās lieto dažāda veida cepures, piemēram, beretes, žokejcepures, platmales, ziemas cepures utt. Cepures ražo rūpnieciski, kā arī darina tautas daiļamata meistari.
Cilindri. Cilindrveida galvassega no stingra materiāla ar nelielu apmali, radās XIX gs. vidū Anglijā.
Feskas.
Saites.
Apģērbs.
