Čuikovs, Vasīlijs (1900.-1982.g.)
Krieviski - Васи́лий Ива́нович Чуйко́в.
Krievpadomju karavadonis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1900.gada 12.februārī.
No 1918.gada Sarkanajā armijā.
Kopš 1919.gada KP biedrs.
1925.gadā beidzis M.Frunzes Kara akadēmiju.
1940.-1942.gados militārais atašejs Ķīnā.
II Pasaules karā 1.rezerves (64.), 62. (8.gvardes) armijas pavēlnieks.
Staļingradas, Donas, Dienvidrietumu, 3.Ukrainas, Baltkrievijas frontē.
1944.gadā saņēma Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu.
Berlīnes uzbrukuma laikā Čuikova komandētā 8.gvardes armija atradās galvenā trieciena smailē. Tieši tā ieņēma Zēlova augstienes Berlīnes pieejā.
1945.gadā 2.reizi saņēma Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu.
1945.-1953.gados krievpadomju karaspēka Vācijas grupas virspavēlnieka vietnieks, pirmais vietnieks, virspavēlnieks.
No 1946.gada PSRS AP deputāts.
1952.-1961.gados PSKP CK locekļa kandidāts.
1953.-1960.gados Kijevas Kara apgabala pavēlnieks.
1955.gadā kļuvis par PSRS maršalu.
1960.-1964.gados PSRS Sauszemes karaspēka virspavēlnieks un aizsardzības ministra vietnieks.
No 1961.gada PSKP CK loceklis.
1961.-1972.gados PSRS Civilās aizsardzības priekšnieks.
Pēc kara ģenerālis Vasīlijs Čuikovs paziņoja, ka Berlīni varēja ieņemt jau 1945.gada februārī Vislas-Oderas uzbrukuma operācijas laikā. Čuikova memuāri tika publicēti žurnālā "Oktobris" ("Октябрь") 1964.gadā. Vairākus gadus pirms tā bija saspringtas viņa attiecības ar Žukovu, šis viņa paziņojums tikai pielēja eļļu ugunī.
No 1972.gada PSRS Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors.
Miris 1982.gada 18.martā.
Saites.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).
