Aliens

Barouza alu komplekss

Šo noslēpumaino alu kompleksu atklāja 1982.gadā amerikāņu pētnieks amatieris Berouzs. Savu noslēpumu viņš glabājis pietiekami greizsirdīgi, un līdz pat šodienai nav veikta šo alu oficiāla izpēte. Tajās atrastie artefakti ir visai dīvaini, un nav piederīgi nevienai līdz šim pazīstamai senajai kultūrai. Tā ka īstie pētījumi vēl tikai priekšā.

Atrašanās vieta. ASV, Ilinoisas pavalsts.

Atklāšana un izpēte. Alu kompleksu atklāja pieredzējis speleologs Rasels Berouzs 1982.gada aprīlī.
Pēc paša stāstītā kādā nomaļā ielejā viņš nejauši uzkāpis uz akmens plāksnes, kad tā iegāzusies. Viņš noteikti būtu gājis bojā, ja nebūtu izplētis elkoņus un tādējādi paliekot karājoties virs bezdibeņa. Zem plāksnes atklājās atvere, pa kuru Berouzs pirmo reizi iekļuva alu kompleksā. Tā viņš ieraudzīja, ka šahtas sienas izraibinātas ar zīmējumiem un rakstu zīmēm. Tālāku ielejas izpētes darbu rezultātā viņš atrada vēl vienu ieeju un pēc ilga un smaga darba to attīrīja.
Viņa atradumi turpmākajos mēnešos pārspēja visneiedomājamākās fantāzijas. Tā izrādījās sarežģītu tuneļu un alu sistēma, kuras sienas un grīdas bija noklātas ar zīmējumiem un zīmēm. Akmenī esot bijušas izcirstas savādas galvas, kas kalpojušas par lampu pamatnēm.
Virzoties soli pa solim tālāk, visu laiku atklājās slēgtas ieejas akmens sienās. Vienu no tādām astoņu pēdu augstumā un 3–4 pēdu platumā viņš nolēma atvērt. Tas izrādījās visai grūts uzdevums, jo akmens bloki ieejas atverē bija ideāli pieslīpēti viens otram. Kad ieejā bija izveidots caurums, Berouzs ieskatījās iekšā un ieraudzīja, ka tas ir apbedījums. Tur atradās cilvēka skelets, tam blakus cirvji, šķēpu uzgaļi un metāliski priekšmeti. Vēlāk, kad pētnieks jau bija ticis iekšā, kabatas lukturīša gaismā atklājās vēl vairāk vara un bronzas priekšmetu, keramikas un zelta rotaslietas.
Otrajā kriptā, pēc Berouza vārdiem, glabājās sievietes un divu bērnu atliekas. Visi trīs bija vai nu nogalināti vai arī upurēti, par ko norādīja kaulu bojājumi.
1987.gadā Berouzs nolēma atvērt vēl vienu kriptu, kura ieguva nosaukumu „Galvenā kapene.” Ieeju tajā nosprostoja milzīgs akmens disks ar dīvainām zīmēm uz tā virsmas. Pētniekam izdevās tajā iekļūt un ieraudzīt milzīgu sarkofāgu ielenktu ar cilvēku un dzīvnieku statujām un ieročiem. Ar laužņa palīdzību viņš pacēla sarkofāga vāku. Tajā iekšā atradās otrs zārks no tīra zelta, kurā savukārt atradās audumā ietīstīta mūmija. Berozuzs esot konstatejis, ka pēc vaibstiem tas bijis nēģeris - plakans deguns, plati novietotas acis un biezas lūpas.
Atklājējs nolēma turpināt alas izpēti saviem spēkiem un par atkājumu informēja tikai dažus cilvēkus. Viņš no alas iznesa priekšmetus un nogādāja tos uz ekspertīzi dažādiem speciālistiem. Tā kā šie priekšmeti un rakstu zīmes neiekļāvās nevienā no zināmajām sistēmām, eksperti tos nodēvēja par falsificētiem. Berouzs nevienam netika norādījis precīzas alas koordinātes. Kad vairāki pazīstami arheologi nāca klajā ar paziņojumu, kurā apšaubīja atradumu īstumu, neviens zinātnieks vairs nevēlējās nopietni nodarboties ar šo jautājumu.
Berouzs ta arī nav precizejis alas atrašanās vietu un pat runa, ka tas pirmo ieeju ir uzspridzinājis.
No 1985.-1995.gadam daudzas zinātnieku organizācijas vērsās pie Berouza ar lūgumu nodemonstrēt alu un piedāvāja veikt tajā nopietnus arheoloģiskos pētījumus. Taču viņš ik reizi atteica.
Tikmēr Berouzs pagatavoja neskaitāmas detalizētas skices un aprakstus gravētiem akmeņiem un zelta darinājumiem. Daudzi no tiem attēloti fotogrāfijās viņa pirmajā grāmatā, citi – nākamajā. Te redzami spārnoti radījumi, puscilvēki, pusdzīvnieki, figūras ķiverēs, debesu laivas, pulkstenim līdzīgi priekšmeti un arī kas līdzīgs zvaigžņu kartēm.
Pirmais no žurnālistiem par šo noslēpumaino alu sataisījās uzrakstīt šveiciešu autors Liks Birgins un Berouzs viņam sniedza detalizētu grafisko materiālu. Pēc Birgina grāmatas "Mēness uzliesmojumi. Aizmirstie zinātnes atklājumi" publicēšanas amerikāņu zinātnieku vidū iedegās asas diskusijas. Piemēram Džims Vitolls no Longhillas Seno apmetņu pētījumu centra apgalvoja, ka tā ir milzīga afēra. Aizdomīgi dažiem likās, ka artefakti ir līdzīgi citās pasaules malās atrastajiem.
Džina Hanta no Luiziānas Uzbērumkalnu biedrības ir pārliecināta, ka Birgina alu sistēma tomēr eksistē. Viņas pārliecību stiprina apstāklis, ka artefaktu daudzums ir liels un tie ir augstas kvalitātes.
XX gs. 90.gados liela daļa publikāciju par Berouza alu bija lasamas žurnalā Ancient America (redaktors Frenks Kolens).
Tālāk jau aiziet netīrās vešiņas mazgāšana. F.Kolens tika apsūdzēts ka neonacists, žīdu ekstrēmists un " zilais." Par Birginu izplatījās versija, ka daļu zelta no alas viņš esot pārkausējis un līdzekļus noguldījis Šveicē (15 vai 60 miljonus ASV dolāru).

Hipotēzes.
Līdzība ar tēva Krespi kolekciju no Ekvadoras. Daži no Berouza artefaktiem atgādina stilizētus piramidālus saules un zīloņa atveidojumus, tieši tādus kā Krespi kolekcijā. Citā gadījumā attēlots zīlonis ar sauli un nezināmu zīmi – sakrīt pat detaļās ar Krespi kolekcijas artefaktu, izņemot vienu zīmi. Šī specifiskā zīme, kas Krespi gadījumā bija apgriezts „Z” burts, Berouza gadījumā ir nedaudz sagāzts. Tādēļ zinātnieks Barri Fells to nosauc par plaģiātu, jo Krespi artefakts labi redzams uz kādas viņa sarakstītas grāmatas vāka, un tur „Z” burts sanācis sašķiebts. Berouzs turpretī apgalvo, ka viņa alā atrodas vesela rinda šādu zīmējumu: daļa ar taisniem, bet citi ar sagāztiem „Z.”

"Zelta apļa bruņinieki." Šī XIX gs. mistiķu organizācija esot pulcējusies ala un pagatavojusi arī visus artefaktus.

Zudusī Izraēļa tauta.

Džubas II apbedījums. Tādu hipotēzi izvirzīja Filips Kopens - Ilinoisas pavalsts indiāņiem esot kāda leģenda, ka viņu zemēs apglabāts kāds ķēniņš, kas nav no Amerikas. Kopens šo leģendāro ķēniņu saista ar Romas provinces Mauritānijas ( mūsdienu Alžīrijā ) ķēniņu Džubu II, kas valdīja 1.gs. vidū. Ir zināms, ka Džuba II Tipāzā pasūtīja zelta sarkofāgu. Romas varas iestādes turēja ķēniņu aizdomās par nodevību un viņam nācies bēgt. Iespējams, ka tas šķērsojis Atlantijas okeānu un nonācis Amerikā.

Šodien. Vēl šodien Berouzs laikam ir vienīgais, kas patiesi bijis alās. 1992.gadā vairāki speciālisti un speleologi izveidoja komiteju, tādējādi ir cerība, ka alu kompleksa izpēte beidzot sāksies. Komitejas pārstāvis profesors Džeimss P.Šercs no Viskonsīnas pavalsts universitātes publicējis visai detalizētu un bagātīgi ilustrētu dokumentāciju.