Bruno, Džordano (1548.–1600.g.)
- Detaļas
- 7817 skatījumi
Giordano Bruno.
Itāļu filozofs materiālists - panteisma pārstāvis, astronoms, daiļrunīgs orators, rakstnieks un dzejnieks, kas cīnījies pret sholastisko filozofiju un teoloģiju.
Bruno pārstāvējis materiālistisku pasaules uzskatu, kas viņa interpretācijā pieņēmis panteistisku formu - Dievs atrodas ārpus dabas ietvariem, bet iedarbību uz materiālo pasauli veic esot pats par sevi tās bezpersoniskais sākums.
Dzīvesgājums. Dzimis 1548.gadā.
Pusaudža gados vecāki atdeva viņu dominikāņu klosterī. Taču jau no bērnības Bruno neatvairāmi tiecās pēc zināšanām un neveltīja savu laiku lūgšanām. Klostera priekšniecībai nezinot, Bruno iepazinās ar Kopernika grāmatu un saprata valdošā pasaules uzskata melīgumu.
Par Bruno sāka iesniegt slepenus ziņojumus. Nometis mūka tērpu, Bruno aizbēga no klostera un no Itālijas.
1575.gadā pārtrauca sakarus ar dominikāņiem, sākās klejojumu un satraukumu pilna, bet rosīga un interesanta dzīve. Viņš braukāja pa Eiropu, propagandēdams Kopernika sistēmu, publicēja pamfletus un grāmatas, tā aizstāvēdams zinātni pret reliģiju un baznīcu.
Garīdzniecība nekur neļāva zinātniekam mierīgi dzīvot un strādāt. 16 gadu laikā viņš uzturējās daudzās Eiropas valstīs – Francijā, Anglijā, Vācijā un Čehijā.
Publicēja proklomāciju ar savu pasaules redzējumu.
Dzimtenes ilgu mākts, Bruno 1592.gadā atgriezās Itālijā. Šeit viņu ar viltu nodeva, un viņš nonāca inkvizīcijas rokās. Gandrīz 8 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā. Ne ar spīdzināšanu, ne ar pierunāšanu inkvizitoriem neizdevās piespiest Bruno atteikties no saviem uzskatiem. Baznīcas tiesa piesprieda viņam sadedzināšanu uz sārta. Noklausījies šo spriedumu, Bruno teica saviem bendēm: „Nolasīdami manu spriedumu, jūs no bailēm drebat vairāk nekā es, iedams uz sārtu.” ("Jūs droši vien ar lielākām bailēm pasludināt spriedumu, nekā es to noklausos")
1600.gada 17.02. ar kāda kristietībā pārgājuša jūdu izcelsmes kardināla Roberto Belarmino (1542.-1621.g.) pavēli, apsūdzēts ķecerībā, uguns sārtā tika sadedzināts Ziedu kaukuma Romā. Sodīts tikai par to, ka viņš aizstāvēja astronoma N.Kopernika izvirzīto versiju par solāro debesu ķermeņu sistēmu.
Laukumā viņam uzcelts piemineklis, uz kura rakstīts: „Viņš pacēla balsi, prasīdams domas brīvību visām tautām, un samaksāja par šo brīvību ar savu dzīvību.”
Uzskati. Dž.Bruno uzskati veidojušies renesanses laikmeta zinātnisko sasniegumu, galvenokārt ideoloģisko cīņu un N.Kopernika mācības ietekmē.
Deklarēja, ka daba ir bezgalīga un saistīja ar to bezgalīgu dievu. Viņš tiecās konkretizēt paša izvestā filozofiskā principa astronomisko un fizisko jēgu, mēģinot to konstruēt un Kopernika atklājumu pamata - tātad uz pasaules heliocentriskā modeļa. Vienlaikus viņš Kopernika teoriju atbrīvoja no būtiskiem trūkumiem: tradicionalā pasaules uzskata par pasaules robežām, kas noslēgtas ar nekustīgu zvaigžņu sfēru un no uzskata, ka Saule ir Visuma centrs un nekustas. Bruno nonāca pie secinājuma, ka pasaules ir bezgalīgas un arī citu būtņu apdzīvotas. Savus pamatprincipus izklāstījis darbos "Par bezgalību, Visumu un pasaulēm" (1584.g.) un "Par iemeslu, sākumu un vienotību."
Attīstīdams tālāk Kopernika mācību, viņš apgalvoja, ka Visumam nav robežu, tas ir neizmērojams un bezgalīgs.” Tātad, ne tikai Zeme, bet pat saule nav pasaules centrs. Izteica domu, ka pasaule ir bezgalīga un ikviena zvaigzne ir tāla saule, ap ko riņķo planētas, uz kurām var būt dzīvas būtnes.
Pitagoriešu mācības iedvesmots Dž.Bruno izvirzīja hipotēzi, ka pie debesjuma redzamās zvaigznes ir tādas pašās kā mūsu Saule, un, iespējams, arī ap tām riņķo planētas, uz kurām var eksistēt dzīvība.
Izteica arī citus minējumus, kas apsteiguši tā laika un atsevišķos gadījumos arī vēlākās zinātnes atziņas.
Tomēr Dž.Bruno materiālisms bija nekonsekvents - atzina, ka pasaule sastāv no esamības pirmvienībām monādēm, kam ir gan materiāls, gan garīgs raksturs, ka pastāv "pasaules dvēsele," kas strāvo cauri visām lietām un būtnēm un virza tās.
Dž.Bruno idejas ietekmēja turpmāko filozofijas attīstību. Viņa zina'tnisko un ateistisko ideju bezbailīgs propagandists bija Lučilio Vanini (1586.-1619.g.), kas pasniedza filozofiju Lionā un Tulūzā.
Nospiedums kultūrā.
"Menueta" dziesmiņa - "Dziesmiņa par Džordano Bruno."
Aplūkojamie objekti.
Piemineklis Romā. Tas atrodas Puķu laukumā (Piazza Campo de Fiori). Te atrodas melna figūra – Džordano Bruno statuja. Uz pieminekļa rakstīts: „Viņš pacēla balsi, prasīdams domas brīvību visām tautām, un samaksāja par šo brīvību ar savu dzīvību.”
Piemineklis Berlīnē. Potsdamas laukumā.
Citāti.
„Tā, es paziņoju, ka eksistē bezgala daudz atsevišķu pasauļu līdzīgas Zemei, kuru, tāpat kā Pitagors, es ieskatu kā zvaigzni, pēc dabas līdzīgu Mēnesim, citām zvaigznēm un citām planētām, kurām nav gala, un ka visi šie ķermeņi ir bezgalīgas pasaules, tādējādi veidojošas neredzamu bezgalību bezgalīgā telpā, un tas viss saucas par nebeidzamu Visumu, kurā pasaulēm nav gala.”
"Rēgi, kas pakļauj sev un saista idiotu, muļķu, lētticīgu un māņticīgu cilvēku prātu, pelnījuši, ka veselīgs, cildens un izglītots prāts tos izsmej un nicina kā tukšas ēnas. Tāpēc visi operatori, magi, dziednieki vai pareģi neko nespēj veikt, ja viņiem nav nodrošināta uzicēšanās..."
