Bjernstjerns Bjernsons (1832.-1910.g.)
Bjørnstjerne Bjørnson.
Norvēģu rakstnieks, cīnītājs par Norvēģijas neatkarību, norvēģu valsts himnas autors.
Dzīvesgājums. Dzimis 1832.gada 8.decembrī.
1903.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
Miris 1910.gada 26.aprīlī.
Daiļrade. Daiļrades sākumā sarakstījis romantiski vēsturiski drāmas "Starp kaujām" (1857.g.), "Karalis Sverre" (1861.g.), "Sigurds Jorsalfars" (1872.g.) un stāstus par zemnieku dzīvi "Sauleskalna Sinneve" (1857.g., latviski 1883.g.), "Ārne" (1858.g., latviski 1879.g. per., 1896.g.), "Zvejnieka meitene" (1868.g., latviski 1894.g.).
1859.gadā sacerējis Norvēģijas himnu.
Reālistiski sociālās drāmās kritizētas sabiedriskās norises: "Bankrots" (1875.g., latviešu teātrī 1883.g.), "Redaktors" (1875.g., latviešu teātrī 1883.g.), diloģija "Pāri mūsu spēkiem" (1. - 1883.g., latviešu teātrī 1919.g., 2. - 1895.g., latviešu teātrī 1917. un 1919.gados).
Ētiskas problēmas risinātas lugās "Jaunais pāris" (1865.g., latviski 1899.g., latviešu teātrī "Pēc kāzām" 1888.g.), "Cimds" (1883.g., latviešu teātrī 1904.g.), "Kad jaunais vīns zied" (1909.g., latviešu teātrī 1910.-1923.g.).
Nozīmīgākie romāni: "Karogi pār pilsētu un ostu" (1884.g., latviski 1934.g.), "Pa dieva ceļiem" (1889.g., latviski 1904.g., 1929.g.).
Bjernsons un Latvija. Latviski Bjernsona darbi iznāk kopš 1879.gada, izdotas 19 grāmatas - "Raksti," 1.-3., 1893.-1896.g. Latviešu teātros kopš 1883.gada iestudētas 9 lugas.
Saites.
Nobeļa prēmija.
Norvēģija.
