Aliens

Datori, skaitļotāji

Stīvens Hokings: " Dators ir primitīvāks par tārpa smadzenēm." 

Elektronisko skaitļotāju mašīnas (ESM) - skaitļotāji, kurā datu matemātisko vai loģisko apstrādi veic elektronierīces vai elektroniskas shēmas, kas satur magnētserdes elementus. Plašākā nozīmē pie skaitļotājiem pieskaitāms vairākums analogu skaitļotāju, hibrīdskaitļotāji, kā arī visi ciparu skaitļotāji, kuru uzbūves pamatā ir elektroniskās loģikas shēmas.

Praksē par datoriem dēvē galvenokārt  tādu ciparu elektronisko skaitļotāju, kas spēj pēc iepriekš sastādīta un programmas veidā noformēta algoritma automātiski risināt garākus matemātiskos uzdevumus. Šādam skaitļotājam jāsatur atmiņa un automātiskās vadības ierīce. programmu visbiežāk veido ar cipariem kodētu komandu virknes, kuras ievada (ielādē) un uzdevuma risināšanas laikā glabā skaitļotāja atmiņā kopā ar pārējiem uzdevuma pirmdatiem. Pilnveidojoties elektronierīcēm, radikāli mainījušās vairākas skaitļotāju paaudzes.

Skaitļošanas tehnikas vēsture. Interesanti, ka par pirmo un senāko zināmo skaitļojamo mašīnu (datoru!) var uzskatīt 1901.gadā uzieto Antikitēras mehānismu.
Tikmēr angļu matemātiķe Ada Lavleisa (1815.-1852.g.) tiek uzskatīta par pasaulē pirmo programmētāju. Būdama vienīgā izcilā angļu dzejnieka Lorda Bairona meita, viņa tiek dēvēta par pirmo pazīstamāko intelektuālo dumpinieci britu vēsturē. Tieši viņa iztulkoja un pielāgoja izcilā itāliešu matemātiķa Luidži Menabrea (1809.-1896.g.) mācības Bebidža izgudrotajai pirmajai datoriekārtai. Starp citu, Latvijas universitātes Datorikas fakultātē ik gadu pasniedz Adas Lavleisas stipendiju labākajai studentei.
Pirmo skaitļotāju projektēja un būvēja Dž.V.Atanasovs (ASV) 1837.-1942.gados. Šai laikā skaitļotājus projektēja arī N.Vīners (ASV) un K.Cūze (Vācija).
1943.gadā Lielbritānijā tika uzbūvēts skaitļotājs kriptogrammu analīzei.
1946.gadā ASV tika uzbūvēts pirmais automātiskais skaitļotājs ENIAC Dž.P.Ekerta un Dž.V.Močlija vadībā.
1948.gadā tika realizēta Dž. fon Neimaņa ideja par programmas glabāšanu skaitļotāja atmiņā.
1950.gadā pirmais skaitļotājs MECM tika uzbūvēts PSRS S.Ļebeģeva vadībā.
Līdz XX gs. 50.gadu beigām skaitļotājus gatavoja galvenokārt unikālus, vai arī nelielās sērijās.
pirmās paaudzes skaitļotāji PSRS - BESM-1, BESM-2, Strela, M-20 saturēja  ap 10 000 elektronierīču. Par operatīvo atminu tajos izmantoja galvenokārt dzīvsudraba aiztures līniju atmiņu un atmiņas elektronstaru lampas, vēlāk - ferītatmiņu. 
Pilnveidojoties elektronierīcēm, radikāli mainījušās skaitļotāju būvēšanai izmantotās  skaitļošanas tehnikas elementu bāzes tehniskās iespējas, un uz to pamata radušās vairākas datoru paaudzes. Tās cita no citas būtiski atšķiras skaitļotāju lieluma, ekspluatācijas parametru, struktūras, izmantojamības ziņā.
1952.gadā sākta datoru programmēšanas valodu lietošana.
Elektronu lampas aizstājot ar  tranzistoriem, notika pāreja uz 2.paaudzes skaitļotājiem. Šīs paaudzes skaitļotājiem bija lielāks veicamo funkciju apjoms, atmiņas ietilpība, darbības drošums un ātrums.
1962.gadā tika radīti pirmie taustiņskaitļotāji.
3.paaudzes skaitļotājiem ātrdarbību un lietošanas iespējas stipri palielināja radikālas pārmaiņas skaitļotāju ražošanas tehnoloģijās, piemēram, ļoti ātrdarbīgu integrālo mikroshēmu masveida izlaide. 

Pele. Pirmo ierīci kursora pārvietošanai skaitļotāja ekrānā 1967.gadā patentēja Duglass Engelberts no Stenforga Universitātes, un nodēvēja to par „vaboli.” „Astes” dēļ tomēr iegājās nosaukums „pele.”
„Peles” uzvaras gājiens sākās 1984.gadā līdz ar personālā datora Apple Macintosh radīšanu.

Datortehnika personīgai lietošanai parādījās jau XX gs. 70.gados, bet dators cilvēku mājās ienāca tikai 80.gados. Galvenais iemesls to izplatībai bija izmērs – līdz tam datori bija pārāk lieli, lai tos varētu ērti novietot istabā.

1975.gada 4.aprīlī Hārvardas studenti Bils Geitss un Pols Alens nodibināja kompāniju Microsoft. Pirmajā darbības gadā uzņēmumā strādāja tikai trīs darbinieki.

1977.gada 5.jūnijā sāka tirgot pirmos personālos datorus Apple II, un tie maksāja 1298 dolāri. Datora dizaina autors bija Stīvs ???.

1981.gadā IBM laida klajā pirmo personālo datoru. Protams, šī ierīce nebūt neizskatījās kā mūsdienu klēpjdatori, taču tobrīd tas bija kas revolucionārs. Šāda tehniska izgudrojuma cena bija virs 1315 eiru. Pielīdzinot cenu mūsdienām – aptuveni 3900 eiru.

Mazliet vēlāk, 1984.gadā, ar ikonisku reklāmu iznāca arī “Apple” ražotais “Macintosh.” Šī inovācija mainīja ne tikai klasiskā personālā datora nozīmi cilvēka ikdienā, bet arī popkultūras un reklāmas pasauli.

Aleksejs Požitnovs radīja datorspēli Tetris.

Windows. Programmas ielādēšanas mūziku sarakstījis Braiens Īno.

1997.gadā IBM radītais dators Deep Blue pirmo reizi vēsturē pieveica pasaules čempionu šahā.

1999.gads. „Pelē” ievietots kustības gaismas sensors.

2001.gada nogalē pārdošanā tika laists MP3 mūzikas atskaņotājs iPod. Tas izpelnījās milzu popularitāti, lai gan nebija pirmais MP3 atskaņotājs.

Grandiozā finasējuma dēļ kosmiskā bruņošanās kļuva par jaudīgāko dzinuli pēc II Pasaules kara zinātnes attīstībā. Raķešu ātrums sasniedza 5 km/s, tādēļ to trajektoriju analīzei bija nepieciešami ļoti ātras darbības datori. Tie uzskatīts, ka tieši tā tika izveidoti leģendārie Silicon Graphics datori, kas pēc atslepenošanas radīja īstu apvērsumu medicīnā, mākslā un inženierzinātnēs.

2010.gads. Radīts Apple dators ar skārienjūtīgu ekrānu.

Internets.
Google.
Facebook.
YouTube. Interneta adrese YouTube.com oficiāli reģistrēta 2005.gada 14.februārī. Trīs draugi un IT speciālisti Stīvs Čens, Džaveds Karims un dizaineris Čads Hērlijs to izveidoja kā tiešsaites iepazīšanās servisu. Pirmo video "Es zoodārzā" (Me at the zoo) tajā ielādēja Džaveds Karims. Tagad ir 3.apmeklētākā tīmekļa adrese (pēc gugļa un feisbuka). 2006.gadā jūtūbi pārdeva Guglim par 1, 65 miljardiem ASV dolāru.

Blue Tooth - Dānijas un Norvēģijas karaļa Haralda I Zilzobja vārdā nosaukts datortīklu bezvadu standarts.

Lieldatori. Katrs nākamais lieldatrors pārsniedz iepriekšējo apmēram reizi pusgadā.
Tianhe-1A. 2009.gada ķīniešu lieldators. Šobrīd (2012.gada jūnijs) pasaulē ir 10 lieldatori: ASV – 3, Ķīnai – 2, Vācijai – 2, Japānai – 1, Francijai – 1, Itālijai – 1.
Sequoija. 2012.gadā ASV kompānijas IBM izgatavotais dators Sequoija pārspējis japāņu kompānijas Fujitsu ražoto K Computer. Amerikāņu superdatorā ir vairāk kā 1,5 miljoni procesoru, kas sver tik daudz cik 30 pieauguši ziloņi! Sekundes laikā tas spēj veikt 16,3 kvadriljonus darbību.
Lieldators atrodas Lorensa Livermora Valsts laboratorijā Kalifornijā. Ar to ASV atkal ir atguvusi līderpozīcijas šai jomā.

Lieljaudas skaitļošana ir attīstījusies, tranzistoriem kļūstot arvien mazākiem un mikroshēmām arvien lielākām. Šāds attīstības virziens ir sastapies ar savām fiziskajām robežām - drīz vairs nebūs iespējams radīt mikroshēmas ar vēl sīkākām detaļām. Līdz ar to lielākām skaitļošanas jaudām jānāk citādi - cerības tiek liktas uz kvantu datoru. Ideja par tāda datora izstrādi dzima jau XX gs. 80.gados. Kvantu datori darbosies saskaņā ar kvantu mehānikas likumiem. Tas darbosies nevis ar binārā koda palīdzību (tikai divi stāvokļi - 0 vai 1), bet gan ar daudz efektīvāku atomu stāvokļu metodi.

Datorspēles. Laikam jau pati slavenākā datorspēle ir Tetris, ko radīja krievu programmists Aleksejs Pažitnovs (Алексей Пажитнов) 1985.gadā. Tā kļuva vispopulārākā tolaik Padomju Savienībā. bet pēc tam - 1986.gadā, arī Rietumos. 

Datori Latvijā. 1960.gadā LPSR ZA Fizikas institūtā J.Daubes vadībā uzbūvēts 1.paaudzes LM-3. 
1960.gadā tika nodibināts LPSR ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, kurā tika pētītas arī dažādas skaitļotāju būves problēmas.
XX gs. 70.gados rūpnīcā "VEF" izgatavoti un ieviesti datori tehnoloģisko, sporta u.c. kompleksu vadīšanai.
1980.-1981.gados sākti ražot skaitļotāji kvazielektroniskās ATC vadīšanai, kā arī mikroskaitļotāji.

Raksti.
Atklāj Eiropas jaudīgāko superdatoru.

Saites.
Mākslīgais saprāts.