Aliens

Venecuēla

Valsts Dienvidamerikas ziemeļos.
Nosaukums - "Mazā Venēcija," to devis itāļu ceļotājs A.Vespuči.

Galvaspilsēta - Karakasa.

Vēsture. 
Neatkarības cīņas pret spāņiem. 1810.gadā spāņu varas gāšanā Venecuēlā un Venecuēlas republikas pasludināšanā 1811.gadā piedalījās S.Bolivārs. Pēc republikas sagrāves S.Bolivārs nostiprinājās nostiprinājās Jaunajā Granādā (tagadējā Kolumbija).
1813.gadā izveidoja Otro Venecuēlas republiku. 1814.gadā pēc sakāves S.Bolivārs emigrēja.
1816.gadā S.Bolivārs atgriezās Venecuēlā un 1816.-1819.gados S.Bolivāra karaspēks atbrīvoja no spāņu varas Venecuēlu un Jauno Granādu (izveidojās Lielās Kolumbijas republika). 
Venecuēlu apceļoja slavenais vācu ceļotājs un zinātnieks Leopolds fon Būhs (1774.-1853.g.).
Revolūcija (1958.gada 23.janvāris).
Hugo Čavesa valdīšana (1998.-2013.g.). Bijušais tanku komandieris uzvarēja vēlēšanās 1998.gadā un valdīja līdz pat savai nāvei 2013.gadā. Nacionalizēja ārvalstu uzņēmumus, pārņēma pilnīgu valsts kontroli pār naftas ieguvi un eksportēšanu, masveidā drukāja naudu. 2006.gadā, kāpjot ANO ģenerālās asamblejas runas tribīnē teicis: "Šeit vakar bija velns. Joprojām jūtama sēra smaka." - par iepriekšējā dienā runājušo ASV prezidentu Dž.Bušu.
Nikolasa Maduro valdīšana (2013.-patlaban). Pēc H.Čavesa nāves viņa vietā stājās Nikolass Maduro, bijušais autobusa šoferis. Viņa prezidentūras laikā pieauga autoritārisms, plaša korupcija, ekonomiskā situācija no gada uz gadu pasliktinājās. Cenas uz naftu pasaulē bija zemas. Tas radījis pārtikas un citu preču deficītu, venecuēlieši stāv garās rindās. Venecuēlu pameta iedzīvotāji. Daudz to ir Kolumbijā, Brazīlijas ziemeļu pavalstī Roraimā tādēļ ir pat izsludināts ārkārtas stāvoklis. 
2015.gada decembra parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozicionāri. Tas izraisīja politisko krīzi.
2019.gada janvārī Veecuēlas parlamenta priekšsēdētājs Huans Gvaido pasludināja sevi par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju. Tā bija opozicionāru atbilde N.Maduro inaugurācijas ceremoniju janvāra sākumā. Opozīcija Maduro neatzina par prezidentu un izveda ielās savus atbalstītājus. H.Gvaido tūdaļ atzina ASV.
2020.gada maija sākumāN.Maduro paziņoja par amerikāņu algotņu grupas aizturēšanu, kopsakitā 13, kura izstrādātā operācijas plānā Gideons plānoja gāzt Venecuēlas prezidentu. Tie plānoja iekļūt valstī ar ātrgaitas kuteru palīdzību un izsēdās 32 kmattālumā no Karakasas.

Lielākās naftas rezerves pasaulē.

Apskatāmie objekti.
      Karakasa. Desmitiem gadu tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām pilsētām pasaulē.
      Tepuji. Galda kalni Venecuēlā, pie Brazīlijas un Gajānas robežpunkta.
      Orinoko grīva. Delta pieder waro (kanu laivu cilvēki) cilts indiāņiem. Zem tās esot milzīgi gāzes un naftas krājumi, bet indiāņi zemi nepārdod.

Isla Margarita. Atrodas ap 40 km no Venecuēlas piekrastes. Kūrorts, eiropiešu maz. Salas lielākā pilsēta Porlamara. 
Inteliģentā un klusā galvaspilsēta – Lāsunsjona. Brīnišķīga XVII gs. baznīca un Santarozas cietoksnis.
Jūija naktīs salā ierodas bruņurupuči, kas smiltīs dēj olas.
Vēsture. Salai vārdu esot devis Kristobals Kolons.    
      Mansaniljo. Zvejnieku ciemats. Visi restorāni piedāvā jūras veltes. Tieši pludmalē var paēsties austeres.
      Vengrego. Tipiska spāņu pilsētiņa.
     Larestingas valsts parks. Slavens ar savām mango audzēm, pelikāniem, jūras zvaigznēm un austerēm. Te ir nogrimušu mežu labirinti ar miljoniem austeru. Starp kokiem peld jūras zirdziņi un zvaigznes, kā multenēs.
Salā var nopirkt daudz un lētas īstas pērles. 

Kanaimas Valsts dabas parks. 
      Anhela ūdenskritums. Augstākais pasaulē.

Koro osta. UNESCO objekts, apdraudēts.
Zaļā elle. Daļēji, galvenokārt Brazīlijā.

Saites.
Aleksandrs Laime (1911.-1994.g.).

Ceļojumu apraksti pa Venecuēlu.
Anete Bilzēna. Venecuēla 2006. - ceļojuma piezīmes.