Aliens

Sinaja pussala

Sinai.
Ēģiptei piederoša pussala Rietumāzijā starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci.

Raksturlielumi. Platība - 25 000 km2.

Ģeogrāfiskais raksturojums. Dienvidos - granīta, gneisa un kristālisko slānekļu masīvi, no kuriem augstākais ir Katrīnas kalns (2637 m, augstākā virsotne valstī). 
Uz ziemeļiem atrodas Igmas kaļķakmens plato (1626 m) un Tiha plato (1075 m). 

Vēsture. 1956.gada 29.oktobrī Suecas krīzes laikā Izraēla okupēja Sinaja pussalu, žīdu armija novietojās 45 km attālumā no Suecas kanāla. galu galā ēģiptieši no krīzes izgāja kā uzvarētāji, tomēr Žīdu armija palika Suecas pussalā, kā dēļ Ēģipte nespēja pastiprināt savas pozīcijas Gazas sektorā.
1967.gada 5.jūnijā - Sešu dienu kara pirmajā dienā, Izraēlas sauszemes karaspēks iebruka Sinaja pussalā un Gazas joslā, nodarot Ēģiptei lielus zaudējumus. Kādu laiku pēc Sešu dienu kara 1967.gadā liela pussalas daļa atradās žīdu okupācijā.
1973.gadā Ēģipte karā pret Izraēlu atguva daļu Sinaja pussalas.
1975.gadā Izraēla sāka daļēju militāro spēku izvešanu no Sinaja pussalas pēc sarunām, kuras organizēja Kisindžers.

Daba. Tropu klimats.
Pustuksneši, tuksneši, sausgultnēs krūmāji.

Ģeoloģija. Sinaja pussalas dienvidos granīta, gneisa un kristāliskā slānekļa masīvi (Katrīnas kalns), ziemeļu daļā kaļķakmeņu un smilšakmeņu plato.

Saimniecība. Naftas un mangāna rūdas atradnes.
Lopkopība - aitas un kazas.
Oāzēs zemkopība.

Aplūkojamie objekti.
      Sinaja kalns. 
      Katrīnas kalns. 2637 m - augstākā Ēģiptes virsotne.
      Sv.Katrīnas klosteris.

Saites.
Ēģipte.