Aliens

Sešu dienu karš (1967.g.)

Karš starp žīdu jauno valsti Izraēlu no vienas puses un trim arābu valstīm - Ēģipti, Jordāniju, Sīriju, no otras puses, kas ilga tikai 6 dienas un beidzās ar neapstrīdamu Izraēlas uzvaru.

Politiskā un militārā situācija pirms kara. Kara sākuma iemesli: palestīniešu kaujinieki pēc uzbrukuma žīdu karaspēkam un iedzīvotājiem regulāri atkāpjas uz Ēģiptes kontrolēto Gazas joslu un Jordānijas atbalstīto Rietumkrastu. Arābu valstis pasludināja, ka žīdu valsts nodibināta uz Palestīnas arābu zemes. Tieši Nāsers bija viens no Sešu dienu kara iniciatoriem.
1967.gada aprīlī, pēc tam, kad no Golānas augstienēm apšaudīti Izraēlas ciemi, žīdu iznīcinātāji notrieca 6 Sīrijas kara lidmašīnas.
1967.gada maijā Ēģipte slēdza Tirānas šaurumu, kas bija ļoti svarīgs Izraēlai, jo savieno ar Sarkano jūru. Izraēlas satraukumu palielināja arī tas, ka Jordānija ar Ēģipti nolēma izveidot kopēju armijas vadības štābu.

Kara gaita. Sešu dienu karš ilga 132 stundas un sākās 1967.gada 5.jūnijā.
5.jūnijā Izraēlas kara aviācija negaidītā uzbrukumā iznīcināja 309 ēģiptiešu lidmašīnas. Sauszemes karaspēks iebruka Sinaja pussalā un Gazas joslā, nodarot Ēģiptei lielus zaudējumus. Tai pat dienā Jordānijas spēki uzbruka Jeruzālemes žīdu daļai. Izraēlas kara aviācija pievērsās cīņai pret Jordāniju un līdz vakaram iznīcina tās aviāciju.
6.jūnijā Izraēla uzbruka Sīrijai un iznīcināja 2/3 tās aviācijas. Izraēlas aviācija gandrīz pilnībā kontrolēja gaisa telpu un palīdzēja sauszemes spēkiem pārņemt kontroli pār Raudu mūra apkārtni Jeruzālemes vecpilsētā.
7.jūnijā Jordānijas karaspēks tika padzīts no Rietumkrasta, stājās spēkā pamiers starp Jordāniju un Izraēlu.
8.jūnijā žīdu sauszemes spēki sasniedza Suecas kanālu.
9.jūnijā Izraēla nosūtīja savus spēkus uz Golānas augstienēm.
10.jūnijā Izraēla un Sīrija vienojas par pamieru, Izraēla kontrolēja visu Golānas augstieņu teritoriju.
1967.gada 22.novembrī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr.242, kura nosodīja žīdu agresiju un pieprasīja izvest Izraēlas armiju no okupētajām teritorijām. Izraēla atteicās to pildīt.

Kara rezultāti. Kara rezultātā Izraēla Ēģiptei okupēja Gazas sektoru un Sinaja pussalu, Jordānijai atņēma Austrumjeruzālemi un Jordānas rietumkrastu, Sīrijai Golānas augstienes.
Kara gaitā krita 11 000 ēģiptieši, 6000 jordāņi, 1000 sīrieši un 700 žīdi. 320 000 palestīniešu papildināja bēgļu rindas.

Kara nozīme. Sešu dienu karš kļuva par vienu no slavenākajām lappaspusēm žīdu nacionālajā cīņā un pazemojošākajām arābu vēsturē. Tāda uzvara bija iespējama pateicoties jaunajam amerikāņu bruņojumam un ļoti labai armijas militāro operāciju plānošanai. Izraēlas uzvara bija pilnīga un neapstrīdama.  

Saites.
Žīdu-arābu kari.