Aliens

Mehika

Meksikas galvaspilsēta, valsts ekonomiskais un finanšu centrs.

Atrašanās vieta. Atrodas 2240 m vjl.

Iedzīvotāju skaits - virs 21 miljona. Trešā lielākā pasaulē pēc Ņujorkas un Tokijas.

Vēsture. Mehiku sāka būvēt 1521.gadā uz senās acteku galvaspilsētas Tenočtitlānas drupām.
Konkistadori Jaunajā pasaulē saprata, cik svarīgi ir nostiprinat iekarojumus ideoloģiski. E.Kortess vērsās pie Spānijas karaļa Kārļa I ar lūgumu cik ātri vien iespējams nosūtīt uz iekarotajām zemēm garīdzniekus un jau 1524.gada jūnijā Meksikas krastā izsēdās 20 franciskāņu mūki - basām kājām tie sasniedza Mehiku.
Mehika Huana de Mendozas valdīšanas laikā (1603.-1607.g.). 1603.gada 19.maijā par Jaunās Spānijas vicekarali Spānijas karalis iecēla Huanu de Mendozu i Lunu, amatā viņš stājās 1603.gada 26.oktobrī, kad kopā ar sievu Annu ieradās Mehikā.
1604.gada augustā Mehikā izcēlās stipri plūdi ar lieliem postījumiem. Tādēļ Huans de Mendoza ierosināja pārnest galvaspilsētu uz netālu esošajiem Takubaijas pakalniem, tācu pasākumu atzina par pārlieku dārgu. Tā vietā tika nolemts uzbūvēt lielu drenāžas kanālu, kas arī prasīja lielu darbu un līdzekļus. Apjomīgie darbi vilkās ilgu laiku un tajos nodarbināja 15 000 indiāņu. Pēc plūdiem tika atjaunots sagruvušais dambis un izveidotas jaunas pilsētas ielas, tomēr daļa pilsētas palika zem ūdens vēl veselu gadu.
Mendozas valdīšanas laikā Mehikā tika uzcelts akmens akvedukts, kas pilsētas centrā nogādāja ūdeni no Čapultepekas avotiem, arī vairāki kanāli un bruģētas ielas.
Amerikāņu-meksikāņu kara (1846.-1848.g.) beigās Mehikā iegāja amerikāņu karaspēks.
1968.gadā norisinājās XIX olimpiskās spēles. Tajās zelta  medaļu šķēpmešanā izcīnīja Jānis Lūsis.

Aplūkojamie objekti.
Zokolo. Mehikas centrālais laukums. Tur ir sena katedrāle un acteku teokalli drupas.
Museo Soumaya. Bagātnieka Karlosa Slims Elu privātais muzejs, kuru tas nosaucis vienas no bijušās sievas vārdā. Tajā var apskatīt Rodēna skulpturas.

Klubs Zinco. Izslavēts džeza klubs.
Reformas prospekts. Galvenā pilsētas iela.
Aguila y Sol. Esot ļoti šiks restorāns. Vakariņas ar 3 ēdieniem un kokteili maksā ap 30 dolāriem.
La Ciudadella. Tirgus.
Valsts Antropoloģijas muzejs. Atrodas Čapultapekas parkā. Te izstādītas lielākās Meksikas arheoloģiskās vērtības.
Palanko iela. Gara iela ar luksusa bāriem, veikaliem, 5-zvaigžņu viesnīcām un naktsklubiem.
Zona Rosa. Mehikas "biezais" rajons.

Garibaldi laukums. Neliels skvērs, kas atrodas neizteiksmīgu māju ielenkumā. Līdz ar tumsiņas iestāšanos šeit savācas tautas dziesminieki – marjači (franču marjāž – „kāzas”). Diktatora Maksimiliāna laikā kļuva pieņemts šādu dziedoņu kolektīvus uzaicināt uz dažādām svinībām. Mariači dzied, cenšoties pārdziedāt kolēģus un konkurentus. Tiesa gan, kompānijas turas atsevišķi, lai dziesmas nesajauktos. Jebkurš var pasūtīt pie viņiem kādu dziesmiņu, saprotams par naudiņu. Bieži laukumā ierodas svinību organizētāji, klausās un izvēlas sev iepatikušos grupu uz sarīkojumu. Tāda darba dabūšana ir liela veiksme.
Iemīlējušies vīrieši un jaunekļi algo mariačes, lai tie dzied ārijas iemīļotajām zem loga. Pamatā dziesmu tematika ir veltīta mīlestībai.
Pie Garibaldi laukuma atrodas „Tenampa” – vecākā kantīna (krogs) Mehiko. Tās durvis ir uz virām ar tukšu augšu un apakšu. Tas tādēļ. Lai kautrīgie lauku indiāņi, atbraukuši uz Mehiko, nekautrētos un nāktu iekšā ieraut kādu tekilu kopā ar pilsētniekiem. Krodziņā valda ambjiente – „nepiespiesta atmosfēra,” ko meksikāņi visai augstu vērtē. Iepazīšanās notiek zibenīgi. Un tikpat zibenīgi var norauties nepatikšanas, īpaši, ja esi amerikānis. Tādēļ baltie tūristi ne sevišķi bieži te ieklīst.  

Gvadelupes baznīca. Lielākā Meksikas kristīgā svētvieta, kas saistīta ar Gvadelupes Dievmātes parādīšanos.

Triju kultūru laukums. Plaza tres cultures. Vieta, kurā spāņi sagūstīja pēdējo acteku ķēniņu Kvautemoku. Uzraksts: "1521.gada 13.augustā Kvauttemoka varonīgi aizstāvētā pilsēta Tlatelolko krita Fernando Kortesa priekšā. Tā nebija ne uzvara, ne sakāve, bet gan mokpilna meksikāņu nācijas dzimšana."

Kortesa māja.
Marinas māja.
Foro Boca. Koncertzāle.

Leļļu sala. Isla de las Munecas. Viens no pasaulē spocīgākajiem tūristu apskates objektiem atrodas Mehikas dienvidos. Tā nekad nav bijusi plānota kā tūrisma objekts. Leģenda vēsta, ka salas uzraugs vārdā Hulians Santana Barera XX gadsimta 40.gados atradis
noslīkušu meiteni un mēģinājis viņu atdzīvināt, taču, diemžēl, viņam tas nav izdevies. Neilgi pēc traģiskā notikuma viņš ieraudzīja ūdenī peldošu lelli, kas, visticamāk, piederēja noslīkušajai meitenītei. Hulians izvilka to no ūdens un iekāra kokā, tā godinot meitenes garu. Taču tas sācis viņu vajāt. Turpmākos 50 savas dzīves gadus viņš turpināja kārt kokos citas lelles, kuras iemainīja pret paša audzētiem dārzeņiem. Jāpiebilst, ka Hulianu 2001.gadā atrada nolīkušu tieši tajā vietā, kur viņš savulaik atrada meiteni.
Vienīgie salas “iedzīvotāji” ir spocīgās lelles, kuru skaits aizvien pieaug, jo pēc Bareras nāves sala kļuvusi par populāru apskates objektu, uz kuru tūristi ved arvien jaunas rotaļlietas. Uz šīs salas tumsā noteikti nebūtu omulīgi.

Raksti.
Leģenda par Mehikas dibināšanu.
NLO virs Mehikas.

Saites.
Meksika.
Tenočtitlāna.