Kongo upe
- Detaļas
- Publicēts 08 Augusts 2019
- Autors Redaktors
Liela upe Centrālāfrikā, otrā garākā upe Āfrikā un agrāk bija pazīstama kā Zaira. Tā ir arī pasaules dziļākā upe – Kongo ūdeņi sasniedz 220 metru dziļumu, tāpēc tur tikpat kā neiekļūst saules gaisma.
Šī upe un tās pietekas ir galvenie transporta ceļi cauri tropisko mežu džungļiem. Jāatzīmē, ka tas ir visai bīstams pārvietošanas veids, jo tiek baumots, ka Kongo krastos tropu mežos dzīvo savvaļas pigmeji, kas ir nežēlīgi kanibāli. Kongo augšējais posms ir pilns ar bīstamām krācēm un pietekām, savukārt apakšējā daļā ir aizas un ūdenskritumi, kas apdraud tos, kas ceļo pa upi.
Vēsture. 1482.-1486.gados portugāļu jūrasbraucējs D.Kans atklāja Kongo grīvu.
D.Livingstons atklāja Kongo izteku.
XVII gs. eiropieši iepazinās ar Kongo lejteci.
Anglis V.Kamerons 1873.-1875.gados šķērsoja kontinentu austreņu-rieteņu virzienā, atklāja Lukugas upi un pētīja Kongo upes baseina dienvidu daļu.
Angļu un amerikāņu ekspedīcija, ko vadīja H.Stenlijs (Livingstona glābējs), 1875.-1877.gados pabeidza Viktorijas un Tanganjikas ezeru izpēti, atklāja Ruvenzora masīvu un Edvarda ezeru, pierādīja, ka Lualaba ir Kongo augštece.
Francūzis P.Savorņāns de Braza izpētīja Ogoves baseinu un Kongo lejteces labo krastu 1875.-1880.gados.
Anglis Dž.Grenfels pētīja Kongo pietekas 1884.-1886.gados.
Interesanti! Upes rajonā sot manīti kaut kādi relikti hominīdi - Sniega cilvēki.
