Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Upes

Upju plūsmai var būt bifurkācijas (Orinoka, Pečora).

Garākās upes.
1.garākā pasaulē - Nīla - 6671 km.
2.garākā pasaulē - Amazone - 6400 km (kopā ar Maraņonu), vairāk kā 7000 kopā ar Ukajalas upi.
3.garākā pasaulē - Jandzi - 6300 km.



Eiropas upes. Eiropā ir ļoti labi attīstīts hidrogrāfiskais tīkls.
Austrumeiropas līdzenuma lielās upes Volga, Urāla, Dņepra, Dona, Dņestra, kā arī Donava pieder pie Kaspijas, Melnās un Azovas jūras baseina. Pečora, Severnaja Dvina - pie Ziemeļu Ledus okeāna baseina. Šīm upēm raksturīgi sniegūdeņu pali pavasarī, zems līmenis vasarā (t.s. Volgas tips), stabila ledus sega - 7 mēneši ziemeļos, 1,5-3 mēneši dienvidos un rieteņos. Tām liela nozīme kuģniecībā, enerģētikā.
Ziemeļeiropas upes krāčainas, tek caur ezeriem, vienmēr ūdenīgas, pali no ledus un sniega kušanas ūdeņiem ieilgst līdz vasaras vidum. Pludināšana; lieli enerģētiski resursi.
Viduseiropas un Rietumeiropas galvenajām upēm - Reinai, Elbai, Odrai, Vislai, Sēnai, Luārai, Ebro, pārsvarā lietusūdeņu pieplūde ar maksimumu pavasarī (Odras tips).
Augstkalnu, galvenokārt Alpu upēm Ronai, Innai, Ārei ledāju ūdeņu pieplūde ar maksimumu vasarā un minimumu ziemā; vidēji augstu kalnu upēm sniegūdeņu un lietusūdeņu pieplūde ar maksimumu pavasarī un vasaras 1.pusē.
Dienvideiropas upēm Duero, Taho, Tibrai u.c. sezonāls Vidusjūras režīms; galvenokārt lietusūdeņu pieplūde, krasa līmeņa celšanās ziemā, mazūdens periods vasarā, kad tās plaši izmanto apūdeņošanā.
Upēm, kam pietekas no dažādiem reģioniem, jaukts režīms ar 2 un vairākiem maksimumiem (Po, Donavai). 
      1.garākā - Volga  - 3531 km (pirms ūdenskrātuvju izbūves 3690 km). 
      2.garākā - Donava - 2860 km.
      3.garākā - Urāla - 2428 km.
      4.garākā - ???
      5.garākā - Dona - gandrīz 1900 km.
      Elba - 1165 km.
      Daugava - 1070 km.
      Ebra. 928 km. Spānija.
      Buga. 831 km. Ukraina, Baltkrievija, Polija.
      Tajo. Spānija.
      Visla. Polija.
      Tereka. Kaukāzs.
      Pečora.
      Buļļupe. 9,5 km.

Āzijā.
      1.garākā - Jandzi - 6300 km.
      2.garākā - 
      3.garākā - Mekonga.
      Bramaputra. 2900 km.
      Eifrata - 2700 km.
      Emba - 712 km. Kazahija. 

Āfrikā.
      1.garākā - Nīla - 6671 km.
      2.garākā - Kongo - 4320 km.
      3.garākā(?) - Džūba, 1600 km (kopā ar Genalu).
      4.garākā(?) - Gambija - 1200 km.
      Zambeza.

Dienvidamerikā.
      1.garākā - Amazone - 6400 km (kopā ar Maraņjonu), vairāk kā 7000 (kopā ar Ukajali).
      Orinoka.
 
     Esekiba. 970 km.

Ziemeļamerikā.
      Kolorāda.
      Misisipa.
      Riogrande.
      Hudzona.

Austrālijā.

Upju ekoloģija. Tipisks tīru upju indikators ir ziemeļu upespērlenes, kas Latvijā  esot uz izmiršanas sliekšņa. Vēl viens rādītājs ir Dortmaņa lobēlijas, kas šobrīd Latvijā ir tikai vairs apmēram 25 ezeros.