Java, Javas sala
- Detaļas
- Publicēts 13 Janvāris 2017
- Autors Redaktors
Indonēzijai piederoša sala Lielo Zunda salu grupā.
Garums - 1060 km.
Platums - 55-195 km.
Platība - 126 700.
Iedzīvotāji. 81 miljons (1973.g.), Javas salā dzīvo vairāk kā puse no Indonēzijas 237,5 miljoniem iedzīvotāju. Apdzīvotība šeit ir 940 cilvēku uz kvadrātkilometru.
Baduji.
Džakartieši - dzīvo Javas salā Džakartā, vieni no Javas pamatiedzīvotājiem, pakāpeniski asimilējas javiešos;
Javieši - 62 000 000 (1975.g.), lielākā Indonēzijas tauta, vieni no Javas pamatiedzīvotājiem, dzīvo Javas vidienē un ZR;
Tengeri - dzīvo Javas salā, vieni no Javas pamatiedzīvotājiem, pakāpeniski asimilējas javiešos.
Ģeogrāfija. Cauri visai salai stiepjas vulkāniska kalnu grēda, tajā augstākais ir Semera vulkāns (3676 m) - darbojošs. No 136 salas vulkāniem 28 ir darbīgi.
Upes - Solo, Brantasa, Madiūna.
Lielākās pilsētas - Džakarta, Surabaja, Džojdžakarta un Bandunga.
Vēsture. Arhantropu atlieku atradumi pie Sangiranas.
Pavisam sen salā mituši Homo erectus pārstāvji. Tāda indivīda atliekas - Javas cilvēku, salā 1887.gadā uzgāja franču kara ārsts E.Dibuā.
Nesenajos Solo upes atradumu datējumos Ngandongā, Sambangmakanā un Džigarā uzrādīts vecumu 35-50 tūkstoši gadu. Tas nozīmē, ka laikā, kad Eiropā gāja uz beigām neandertāliešu laiks un visā pasaulē izplatījās Homo sapiens pārstāvji, Javas salā joprojām dzīvoja senāko cilvēku – arhantropu pārstāvji.
Javas atdalīšanās no Sumatras? Javas "Ķēniņu grāmatā" par 416.gadu esot atrodams ieraksts: "Pērkoņdārdu skaņa bija dzirdama no Batuvaras kalna, kam atbildēja līdzīgs troksnis no Kapi [ar to varētu būt domāts Krakatau]. Liela kvēlojoša uguns, kas sasniedza debesis, parādījās no pēdējā kalna; visa pasaule tika vareni drebināta, un bija dzirdami skaļi pērkoņdārdi, ko pavadīja stiprs lietus un vētras, taču šis stiprais lietus ne tikai neizdzēsa uguns izvirdumu no Kapi kalna, bet pat uzkūra uguni stiprāku.
Troksnis bija biedējošs, un beigās Kapi kalns ar milzīgu troksni sašķīda gabalos un nogrima zemes dzīlēs. Jūras ūdens pacēlās un appludināja zemi, un visa zeme uz austreņiem no Batuvaras kalna līdz pat Radžabasas kalnam tika appludināta; Zunda zemes ziemeļu daļas līdz pat Radžabasa kalnam iedzīvotāji tika noslīcināti un aizslaucīti ar visu savu mantu... ūdens atkāpās, bet zeme, uzkuras stāvēja Kapi, kļuva par jūru, un Java un Sumatra tika sadalītas."
1293.gadā Hubilajhans sarīkoja karagājienu uz Javu, bet neveiksmīgu.
VIII gs. (laiks diskutabls) te tika uzbūvēta lielākā budistu kulta celtne pasaulē - Borobudūra svētnīca.
Java holandiešu varā. Pirmie(?) no eiropiešiem te ieradās holandieši - sauca to par Batāviju. Kuģošanai uz Batāviju holandieši kā starppunktu izmantoja Maurīcijas salu uz austreņiem no Madagaskaras. Interesanti, ka par "klīstošā holandieša" kapteiņa prototipu mēdz uzskatīt XVII gadsimta holandiešu jūrasbraucēju Bernardu Foki, kura kuģi tik ātri pārvarēja attālumu no Holandes līdz Javai, ka tika uzskatīts, ka viņam ir līgums ar velnu.
Javas tīģeris tiek uzskatīts par izmirušu sākot ar 1993.gadu.
Aplūkojamie objekti.
Diengas plato hinduistu svētnīcas. Dieng Plateau. Dienga - „dievu miteklis.” Senākie (VII gs.) salas hinduistu tempļi. Pētnieki domā, ka ainava ar indīgo vulkānisko gāzu ietekmi un dīvainas krāsas ezeriem, radījusi mītisku auru šai vietai. Dienga aktīvo vulkānu komplekss plešas 6x14 km platībā. Te ir Krāsainais ezers ar sirreālu ezera nokrāsu.
Borobudūra svētnīca. Lielākā budistu celtne pasaulē.
Prambanāna svētnīca. Liela hindu svētnīca netālu no Džogdžakartas. UNESCO sarakstā.
"Šaujošais" ezers. Neparasts karstais ezers Javas salā. Gāzes tvaiki izdalās no ezera dibena, veidojot līdz pat 3 m lielus burbuļus. Tie pārsprāgst ar šāvienam līdzīgu skaņu. Ezers praktiski nav zināms tūristiem, laikam arī nav zinātnieku pētīts.
Džojdžakarta. Sultānu pilsēta.
Candi Plaosan. Budistu dvīņu svētnīca, kas kā divas klinšu salas "iznirst" no rīsu laukiem.
Candi Sewu. Viens no lielākajiem budistu svētnīcu kompleksiem pasaulē. Tūristi to vēl neesot atklājuši.
Javas vulkāni. 136 vulkāni un 26 no tiem darbīgi.
Bromo vulkāns. Ceļotāji parasti te vēro saullēktu.
Kavaljēna vulkāns. Kawah Ljen. Indonēzijas pastkarte un viens no neparastākajiem vulkāniem pasaulē, kura krāterī iegūlies tirkīza nokrāsas ezers, kas ir lielākais sērskābes ezers pasaulē. Nakts laikā vulkāna krāterī var vērot unikālu dabas parādību - zilo uguni. krāterī ir spozi dzeltenie sēra pakalni - vietējie te veic vienu no grūtākajiem darbiem pasaulē.
Semera vulkāns. 3676 m.
Bogora. Bogor, agrāk Beitenzorga. Pilsēta salas rieteņos, dibināta 1745.gadā. 196 000 iedz. (1971.g.). 1817.gadā holandiešu dibināts botāniskais dārzs.
Javas cilvēka muzejs.
Gunung Padung. Šis kalns veidots no tūkstošiem bazalta bluķu. Esot noteikts būves sensacionāls vecums - 24 000 gadu!
Raksti.
Pētījums: Homo erectus Javas salā tomēr nedzīvoja vienlaikus ar mūsdienu tipa cilvēkiem.
Saites.
Javieši.
Lielo Zunda salas.
Indonēzija.
Javas jūra.
Javas dziļvaga.
